Eiropa tuvojas nākamajam posmam naudas evolūcijā – digitālajam eiro. Tas būs centrālās bankas emitēts digitāls maksāšanas līdzeklis, ko iedzīvotāji varēs izmantot ikdienas norēķiniem līdzīgi kā skaidro naudu vai bankas karti.
Šobrīd lielākā daļa naudas pastāv digitālā formā. Ikdienā, saņemot algu bankas kontā, maksājot ar maksājumu karti vai veicot pārskaitījumus mobilajā lietotnē, mēs izmantojam kredītiestāžu radītu naudu - naudas noguldījumus. Savukārt centrālās bankas nauda sabiedrībai tiešā veidā pieejama vienīgi skaidrās naudas veidā. Digitālais eiro šo izkārtojumu daļēji mainītu: tas dotu iespēju iedzīvotājiem izmantot centrālās bankas naudu arī digitāli. Tas nebūtu skaidrās naudas aizstājējs, bet tās papildinājums - publiska naudas forma digitālai ekonomikai, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers.
Eiropa dod zaļo gaismu
Eiropas Padomes deputāti vienojušies sākt sarunas ar padomi par digitālā eiro ieviešanu, kas iedzīvotājiem ļautu droši samazināt atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem. Lēmumi uzsākt likumdošanas sarunas tika pieņemti ar 416 balsīm. Pret bija 169 deputāti, 22 deputāti atturējās, informēja Eiropas Parlamenta preses dienests.
Digitālais eiro būs jauns, elektronisks naudas veids, ko emitēs Eiropas Centrālā banka (ECB), un tas darbosies tiešsaistē un bezsaistē. Digitālajā eiro tiktu iestrādāti privātuma aizsardzības pasākumi. Darījumi tiktu pārbaudīti, neatklājot personas datus, un tie tiktu apstrādāti tikai tādā apmērā, kāds ir absolūti nepieciešams sistēmas darbībai. Lielākajai daļai uzņēmumu būtu jāpieņem digitālais eiro. Izņēmumi attiektos uz pašnodarbinātām personām un maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas nepieņem citus digitālos maksājumus. Pamatpakalpojumi, piemēram, konta atvēršana, līdzekļu turēšana un pārvaldība un piekļuve vismaz vienam maksājumu instrumentam, būtu bez maksas.
Eirozonas valstīm būtu pienākums nodrošināt skaidras naudas pieejamību, uzņēmumiem nebūtu atļauts aizliegt skaidru naudu, un dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga skaidras naudas pieejamība, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar zemiem ienākumiem un cilvēkiem, kuriem nav piekļuves tradicionālajai banku sistēmai.
“Digitālā eiro virzība var šķist piesardzīga un lēna. Tas nav nejauši, jo runa ir par tehniski, ekonomiski un juridiski ļoti sarežģītu projektu, kam jādarbojas droši visā eirozonā, jāiekļaujas esošajā maksājumu tirgū, jāatbilst augstiem datu aizsardzības un finanšu stabilitātes standartiem, kā arī jāņem vērā dažādu sabiedrības grupu intereses. Līdzās ieguvumiem pamatoti tiek uzdoti arī jautājumi par privātumu, ieviešanas izmaksām un ietekmi uz banku sektoru. Tāpēc digitālais eiro nav tikai tehnisks, bet arī plašas sabiedrības interešu saskaņošanas un uzticēšanās projekts,” uzsver Ivars Tillers.
Digitālais eiro varētu tikt ieviests 2029. gadā.
Ko digitālais eiro nozīmētu finanšu sistēmai un tautsaimniecībai?
Digitālais eiro cilvēkiem nozīmētu vēl vienu drošu un visā eirozonā vienoti pieejamu norēķinu iespēju, tostarp situācijās, kad piekļuve komerciāliem maksājumu risinājumiem ir ierobežota vai dārga. Tautsaimniecība iegūtu noturīgāku un pieejamāku maksājumu vidi, kā arī mazāku atkarību no atsevišķiem privātiem vai ārpus Eiropas esošiem infrastruktūras nodrošinātājiem.
Digitālā eiro ietekme lielā mērā būs atkarīga no tā uzbūves principiem. Iecerēts, ka digitālais eiro primāri kalpotu ikdienas maksājumiem, nevis uzkrājumu veidošanai. Tāpēc tiek izskatīti turējuma limiti, atlīdzības neesamība vai ierobežošana un automātiska sasaiste ar bankas kontu. Šādi risinājumi ļautu saglabāt digitālā eiro lomu kā drošai publiskai maksājumu naudai, vienlaikus saglabājot kredītiestāžu centrālo lomu kreditēšanā un tautsaimniecības finansēšanā, pārliecināts I. Tillers.
Tādējādi digitālā eiro ekonomiskā nozīme nav esošās finanšu sistēmas aizstāšana, bet tās papildināšana ar publisku digitālās naudas slāni, kas pielāgots digitālās ekonomikas vajadzībām.
Šāda pieeja saglabātu divu līmeņu banku sistēmas loģiku - centrālā banka nodrošinātu publiskās naudas pamatu, bet kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji turpinātu apkalpot klientus, attīstīt maksājumu pakalpojumus un saglabātos tirgus konkurences principos balstīts tautsaimniecības finansēšanas modelis. Tādējādi digitālais eiro kļūtu par publisku infrastruktūras slāni, neaizstājot kredītiestāžu lomu.
