Lai arī ASV Kongress sliecas karavīru skaitu Eiropā pagaidām nesamazināt, ASV drošības garantijas Eiropai ir zudušas, liecina publiski atspoguļotie ASV politikā notiekošie procesi un amatpersonu izteikumi.
ASV Kongresā iesniegts 2026. gada aizsardzības budžeta likumprojekts, kas bez īpaša pamatojuma neļaus Pentagonam pēkšņi samazināt ASV militārpersonu skaitu sabiedroto valstīs, kas būtu mazāks par 76 000 karavīru Eiropā un 28 500 Dienvidkorejā, ziņo “Fox News”. ASV karavīru skaits Eiropā pašlaik svārstās no 84 000 līdz apmēram 100 000. Priekšlikumus ASV likumdevēji publicēja 7. decembrī. Dokumentu šonedēļ izskatīs Pārstāvju palāta. Likumprojekts bloķē ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamos plānus karaspēka izvešanai no Eiropas valstīm, nosakot jaunus ierobežojumus ASV spēku samazināšanai Eiropā, norāda “Politico”. Šis ir abu Kongresa partiju “pārmetums” Trampa administrācijai, jo likumdevēji bažījas, ka varētu tikt samazinātas ASV saistības Eiropas kontinentā.
Skarbie paziņojumi Eiropai
Eiropas delegāciju sanāksmē ar Pentagona amatpersonām 5. decembrī Vašingtonā eiropiešiem tika paziņots, ka līdz 2027. gadam tiem jāuzņemas lielākā daļa NATO konvencionālās aizsardzības pienākumu, pretējā gadījumā ASV varētu pārtraukt dalību “dažos NATO koordinācijas mehānismos”, kuri gan netika precizēti, ziņoja “Reuters”. Eiropiešiem tika skaidri pateikts, ka Vašingtona nav apmierināta ar Eiropas progresu aizsardzības spēju stiprināšanā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Eiropas amatpersonas 2027. gadu uzskata par nereālu termiņu nevis naudas vai politiskās gribas trūkuma, bet bruņojuma ražošanas jaudu un laika trūkuma dēļ.
Turklāt ir lietas, ko vienkārši tāpat nopirkt nevar, piemēram, unikālu izlūkošanas informāciju, kas ir neaizstājama Ukrainai, bet Eiropai tās nav. Vēl viena problēma: Eiropas aizsardzības spēju progresa novērtējums, jo nav skaidru kritēriju. ES iepriekš izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam novērst nepilnības pretgaisa un pretdronu aizsardzībā, kiberoperācijās, munīcijas ražošanā un citās jomās. Tomēr amatpersonas un analītiķi arī šo termiņu uzskata par pārāk ambiciozu. Nav arī skaidrs, vai iniciatīvas atbilst Trampa administrācijas ārpolitikas kursam vai tikai dažu Pentagona amatpersonu iniciatīvām, jo Pentagonā ir būtiskas domstarpības par Vašingtonas lomu Eiropas drošībā. Trampa politiskie pretinieki uzskata, ka viņš novājina Eiropas aizsardzību un parāda zaļo gaismu Krievijas iebrukumam, kad signalizē par atteikšanos no ASV saistībām NATO aliansē un meklē attaisnojumus, lai ASV no saistībām atteiktos.
ASV brāļosies ar Krieviju?
“Ilgtermiņā ASV var distancēties no NATO un tuvināties ar Krieviju,” teikts laikraksta “The Financial Times” 8. decembra publikācijā. ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landau paziņoja, ka ASV vairs nevar “izlikties par ES valstu partnerēm”, kas īsteno “Amerikas interesēm pilnīgi pretēju politiku”, par iemesliem minot iespējamu “cenzūru” un “klimata fanātismu” Eiropā.
Publikācijas autors, “FT” politiskais komentētājs Gideons Rahmans uzskata, ka tas izklausās pēc vāji maskētiem draudiem, pieprasot mainīt Eiropas politiku, ja reiz tā nepatīk Trampa administrācijai. Pretējā gadījumā ASV pārskatīs atbalstu NATO. Jaunā ASV nacionālās drošības stratēģija apvienojumā ar Landau draudiem izraisa pārdomas par vēl radikālāku šo izteikumu interpretāciju. Draudi izskan ne vien ES politiķu virzienā, bet arī Eiropas Savienības pastāvēšanai, kas tiek pasniegts kā Amerikas interesēm naidīgs, "globālistisks" projekts. Ja Trampa administrācija turpinās šādu ārpolitisko pieeju, ASV varētu sākt attālināties no NATO, pārtraukt attiecības ar pašreizējām Eiropas valdībām un ilgtermiņā tuvināties ar Kremli.
ASV Kongresā iesniegtais ASV aizsardzības budžeta likumprojekts nosaka - jebkurām izmaiņām būs nepieciešams apstiprinājums, ka Krievijas un Ziemeļkorejas atturēšanas pasākumi netiks apdraudēti un partneri par to būs informēti. Eiropas Sabiedroto spēku virspavēlnieka (SACEUR) amats paliks ASV pārziņā, faktiski bloķējot iespēju no šīs funkcijas atteikties, kas, pēc plašsaziņas līdzekļu informācijas, iepriekš tika apspriests Pentagonā. ASV nacionālās drošības struktūru amatpersonas informējušas Eiropas sabiedrotos, ka līdz 2027. gadam Eiropai jābūt gatavai sevi aizsargāt, taču Vašingtona tuvākajā nākotnē būtisku karaspēka samazināšanu neplāno. Diskusiju laikā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets Dienvidkoreju, Poliju, Vāciju un Baltijas valstis nosauca par "paraugsabiedrotajām", brīdinot, ka tie, kuri savas saistības nepildīs, saskarsies ar sekām.
Monro doktrīnas spēks
Pīts Hegsets Nacionālās drošības forumā 6. decembrī paziņoja, ka “Vašingtona neļaus saviem konkurentiem izvietot ieročus Rietumu puslodē, kur ASV atjaunos militāro dominanci”. Pentagona vadītājs apgalvo, ka “joprojām ir spēkā” Monro doktrīna, kas 1823. gadā pasludināja Rietumu puslodi par ASV ietekmes sfēru, kas ir “spēcīgāka nekā jebkad”. Lai to panāktu, potenciālajiem pretiniekiem tiks liegta iespēja izvietot karaspēku un bruņojumu, kas apdraud Amerikas Savienotās Valstis Rietumu puslodē. Hegsets atgādināja, ka ASV veiks kodolieroču un to nesēju izmēģinājumus, neatpaliekot no citām kodolvalstīm. Hegsets arī paziņoja, ka ASV turpmāk neļaus sabiedrotajiem militārajās aliansēs izmantot Vašingtonu. “Mēs vairs necietīsim, ka mums sēž uz kakla (..) amerikāņi ir neapmierināti, ka sabiedrotie viņus izmanto gadiem ilgi.”
“Financial Times” komentē, ka Donalda Trampa nacionālās drošības stratēģija paredz iespējamu karaspēka, militāro bāzu un kaujas operāciju palielināšanu, kā arī izmaiņas ASV militāro spēku globālajā izvietošanā, lai novērstu “steidzamus draudus”. Šajā sakarā publikācijā tiek pieminēta ASV spēku klātbūtne Karību jūras reģionā, kur pieaug spriedze konfliktā ar Venecuēlu.
Šobrīd ASV Kongresa abu palātu vadītāji 2026. gada budžeta projektā vienojušies par 901 miljarda dolāru lielu aizsardzības un nacionālās drošības budžetu. Iepriekš prezidents Donalds Tramps pieprasīja 892,6 miljardus, ziņo “The Hill”. Projekts paredz, ka Pentagonam jāziņo par militāro atbalstu, ko Ukrainai sniedz sabiedrotie un partneri, tajā skaitā PURL (amerikāņu ieroču iegāde, izmantojot ES valstu līdzekļus) un USAI (Ukrainas drošības palīdzības iniciatīva) programmu ietvaros. Kongresa tīmekļa vietnē lasāms, ka 2026. gadā militāram atbalstam Ukrainai nākamo divu gadu laikā plānots piešķirt 800 miljonus dolāru. Precizēti arī nosacījumi ASV apmaksāta bruņojuma konfiskācijai, kas nav piegādāti Kijivai.
Likumprojekts pieprasa izvērtēt Krievijas “militāro stratēģiju, mērķus un spēku izvietojumu, kas ietekmē Indijas un Klusā okeāna reģiona valstis”, jo īpaši Ķīnu. Izskan arī prasība sagatavot informāciju par Ķīnas, Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas sadarbību “diplomātiskajā, informācijas, militārajā un ekonomiskajā sfērā”. Plānots reorganizēt ASV Aizsardzības departamenta līgumu sistēmu un palielināt bruņojuma ražošanu. Papildu līdzekļi tiks piešķirti kaujas droniem, ASV pretraķešu daudzpakāpju aizsardzības sistēmai “Zelta kupols” un militārpersonu algām.
Pieprasa izstāšanos no NATO
Tikmēr republikāņu pārstāvji Tomass Masijs un Maiks Lī Pārstāvju palātā iesniedza likumprojektu “Not A Trusted Organization Act” par ASV izstāšanos no NATO. Dokumenta tekstā norādīts, ka Ziemeļatlantijas alianse ir Aukstā kara relikts, jo tika izveidota, lai pretotos PSRS, kas sabruka pirms 30 gadiem. Kopš tā laika ASV dalība NATO ir izmaksājusi Amerikas nodokļu maksātājiem triljonus dolāru, teikts likumprojektā. “Mūsu Konstitūcija nesankcionēja pastāvīgu iesaistīšanos ārvalstu konfliktos, par to mūs brīdināja tās autori. Amerikai nevajadzētu būt pasaules aizstāvei, it īpaši, ja bagātās valstis atsakās maksāt par savu aizsardzību.”
Ja likumprojekts tiktu pieņemts, ASV prezidentam 30 dienu laikā būtu jāpaziņo Ziemeļatlantijas aliansei par valsts izstāšanos no bloka. Arī amerikāņu nodokļu maksātāju līdzekļus būtu aizliegts izmantot NATO dalībvalstu budžetu finansēšanai.
Eiropa nonākusi situācijā, kas vēl pirms gada būtu šķitusi neiedomājama. ES ir sākusi veidot savu drošības struktūru gan NATO ietvaros, gan ārpus tās. Donalda Trampa administrācijas politika ir likusi tai saskarties ar realitāti, kad Amerika vairs nav Vecās pasaules galvenais drošības garants, un Eiropai tagad steidzami jāorganizē sava aizsardzība. ES politikas veidotāji pēta iespējas ciešākai koordinācijai, izmantojot Apvienotās Karalistes vadītos Apvienotos reaģēšanas spēkus (Joint Expeditionary Force, JEF) vai stiprinot "Eiropas bloku" NATO ietvaros, raksta “Politico”.
ES ir sākusi veidot jaunu drošības struktūru gadījumam, ja NATO garantijas izrādīsies neuzticamas. “Galu galā sarunas ar amerikāņiem gan par drošības garantijām Ukrainai, gan par NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību ir kļuvušas nejēdzīgas, un nenoteiktība par ASV gatavību aizstāvēt savus sabiedrotos ir pārāk liela,” “Politico” pastāstīja kāds augsta ranga Eiropas valsts aizsardzības ierēdnis. ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus: “Jautājums ir par to, vai mums nepieciešamas papildu drošības garantijas un institucionāli mehānismi, kas būtu sagatavoti gadījumam, ja 5. pants pēkšņi nedarbojas.” Uzbrukuma gadījumā par šādu garantiju juridisko pamatu varētu kļūt ES līguma 42.7. pants, kas nosaka ES valstīm par pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību un atbalstu jebkurai bloka dalībvalstij, kas pakļauta bruņotai agresijai, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, un nosaka dažādas atbalsta formas (militāro, tehnisko, diplomātisko) un atbilst valstu NATO saistībām.
