Pēc tam, kad Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs izteicās par valsts gatavību pieņemt kodolieročus savā teritorijā, Kremlis paziņoja, ka tas ir tiešs drauds Krievijas Federācijai.
Tai pašā laikā, piemēram, Somija pagājušajā gadā pirmo reizi piedalījās NATO kodolmācībās. Situācijas plusus un mīnusus, aizsardzības ministra vārdu iemeslus un Maskavas reakciju komentēja Igaunijas vēstnieks Somijā un citi eksperti. Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka F-35 iznīcinātāji drīz atgriezīsies Igaunijā. Taču pirmo reizi šim lēmumam ir zemteksts, kas saistīts ar terminu "kodolatturēšana", raksta “Postimees”.
Eksplozija no labās puses "Ja dažiem no tiem, neatkarīgi no to izcelsmes valsts, ir spēja nest kodolieročus, tas neietekmē mūsu nostāju par F-35 pieņemšanu. Protams, mēs esam gatavi pieņemt sabiedrotos," jūnija beigās laikrakstam "Postimees" sacīja Pevkurs.
2025. gada marta beigās Nīderlandes gaisa spēku F-35 lidmašīnas beidza savu misiju Igaunijā. Tās tika aizstātas ar portugāļu F-16 lidmašīnām. Hanno Pevkurs maijā ziņoja, ka Nīderlandes F-35 lidmašīnas atgriezīsies pēc skrejceļu remonta Emari gaisa spēku bāzē. Pevkura paziņojums par gatavību uzņemt Igaunijā F-35 lidmašīnas ar kodolmunīciju izskanēja laikā, kad parādījās ziņas par drīzu 12 F-35A iznīcinātāju ierašanos Apvienotajā Karalistē, kas spēj nest gan parasto, gan kodolmunīciju. Apvienotā Karaliste iepriekš Igaunijā ir izvietojusi savus “Typhoon” iznīcinātājus. Nesenajā NATO samitā Hāgā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka NATO gaisa desanta kodolmisijai pievienosies jauni amerikāņu F-35A iznīcinātāji.
Eksplozija no kreisās puses "Mēs iegādāsimies vismaz 12 lidmašīnas un padarīsim šīs lidmašīnas spējīgas nest kodolieročus, ja nepieciešams," BBC citēja Stārmeru, piebilstot, ka pirkums ir "reakcija uz pieaugošajiem kodoldraudiem". Apvienotās Karalistes valdība apgalvo, ka lēmuma īstenošana būs "lielākais Apvienotās Karalistes kodolspēju pieaugums paaudzes laikā", tas ir, kopš Aukstā kara. Pašlaik Lielbritānijas kodolieroči ir izvietoti tikai četrās kodolzemūdenēs.
2024. gada decembrī tika ziņots, ka ASV plāno tuvāko gadu laikā izvietot taktiskos kodolieročus Leikenhītā Safolkas grāfistē. Maija beigās tika atklāts, ka Apvienotās Karalistes valdības jaunajā stratēģiskās aizsardzības pārskatā Krievija tika raksturota kā "tūlītējs un neatliekams" drauds saistībā ar notiekošo karu Ukrainā. "Lielais pingvīns" steidzas palīgā "F-35 platforma (pilotu vidū neoficiāli saukta par Lielo pingvīnu) ir NATO jaunākais daudzfunkcionālais iznīcinātājs. Lidmašīna joprojām ir svarīga alianses aizsardzības doktrīnas sastāvdaļa, neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa vieglprātīgajiem vārdiem par ASV it kā spēju attālināti ietekmēt lidmašīnas programmatūru, kas apdraud tās izmantošanu citās valstīs," atzīmē Andrejs Meņšeņins, aviācijas eksperts, kurš dzīvo Islandē. "Vienīgais lidojošais vienas paaudzes Krievijas iznīcinātājs ir Su-57, taču ir saražoti tikai daži eksemplāri, savukārt F-35 jau ir pieņēmušas vairākas eskadriļas dažādas NATO valstis. F-35 galvenais uzdevums nav kodolieroču piegāde, bet tā bruņojumā ietilpst amerikāņu B61 bumbas ar kodolgalviņu," saka eksperts. "Šādu bumbu glabāšana un jo īpaši iespējamā izmantošana ir atsevišķas diskusijas temats aliansē, un ne katrā F-35 bāzē ir šādi ieroči," piebilst Andrejs Meņšeņins. Aprīkojums Sabiedroto lidmašīnu aprīkošana ar amerikāņu B61 bumbām ir daļa no NATO desanta kodolmisijas. Papildus Amerikas Savienotajām Valstīm un
Nīderlandei šajā programmā piedalās arī Beļģija, Vācija un Itālija, kur šīs bumbas jau tiek glabātas. Bīheles gaisa spēku bāze (Vācijā) tiek uzskatīta par Krievijai tuvāko NATO bāzi (1300 kilometru attālumā no Kaļiņingradas apgabala), kur tiek glabātas ASV kodolbumbas. No Itālijas gaisa spēku bāzes, kur tiek glabātas tās pašas bumbas, līdz Krievijas Federācijas Eiropas daļai ir aptuveni 2100 kilometru. No Turcijas līdz Krievijas Kaukāzam - 2300 kilometru.
B61 B61 ir termonukleārā bumba, kas ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais kodolierocis. Tā ir 20. gs. sešdesmitajos gados izstrādāta kodolieroča modifikācija. Tiek uzskatīts, ka šis ierocis var mainīt savu jaudu. Dažādi avoti ziņo, ka bumbas jauda var būt no 0,3 līdz vairākiem simtiem kilotonnu TNT ekvivalentā. 2023. gada oktobrī Amerikas Savienotās Valstis izmēģināja jaunāko, 13. vadāmo šīs aviācijas bumbas modifikāciju. NATO kopš 2021. gada veic mācības par kodolieroču izmantošanu. 2024. gada rudenī Somija tajās pirmo reizi piedalījās. F-35A spēj nest B61 gaisa bumbas. Somija šīs lidmašīnas iegādājas no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Algoritms Šādu ieroču lietošanai ir sarežģīta lēmumu pieņemšanas shēma. BBC atgādina, ka Lielbritānijas armijas kodolieroču lietošanai ir nepieciešams NATO Kodolplānošanas grupas, kā arī ASV prezidenta un Lielbritānijas premjerministra apstiprinājums. Džastins Bronks no Karaliskā Apvienoto spēku institūta (RUSI) aizsardzības domnīcas norāda, ka ASV kontrolēs to izmantošanu kara gadījumā. Tas varētu izraisīt strīdus, jo Lielbritānija būs atkarīga no ASV. Steidzamu debašu laikā Lielbritānijas parlamentā jūnija beigās konservatīvais Linkolns Jops vaicāja, vai lidmašīnās izvietotajiem ieročiem būs "divkāršās atslēgas" sistēma, "kas nozīmē, ka briti tos nevarēs izmantot bez amerikāņu piekrišanas". Robeždrošības ministre Andžela Īgla sacīja, ka lēmums par F-35A iegādi ir saistīts ar dalību NATO kodolieroču misijā, kurai nepieciešama visu sabiedroto piekrišana. "Lielbritānija arī vienmēr saglabās tiesības piedalīties vai nepiedalīties saskaņā ar šo pārvaldības mehānismu," viņa piebilda. Atbalss no austrumiem Igaunijas gatavība uzņemt sabiedroto lidmašīnas ar kodolieročiem rada tiešus draudus Krievijai, paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Protams, tiešus," sacīja Kremļa pārstāvis, atbildot uz jautājumu, vai šāds solis radītu kādas briesmas. "Šajā sakarā mēs varam tikai paust nožēlu." Runājot par attiecību pasliktināšanās iespējamību, Peskovs paziņoja, ka tās būtībā ir beigušās. "Ļoti grūti izdarīt kaut ko sliktāku," sacīja Putina preses sekretārs. "Kremļa reakcija bija pilnībā paredzama. Diez vai varēja gaidīt, ka Putina pārstāvis teiks, ka Maskava atzinīgi vērtē šādu notikumu attīstību," intervijā “Postimees” sacīja Ženēvā dzīvojošais zinātnieks Pāvels Podvigs, kurš vada pētniecības projektu "Krievijas kodolieroči". "NATO valstis, un tikai NATO valstis, izlemj, kur tiks izvietoti to lidaparāti un ar tiem saistītās militārās spējas," Peskova paziņojumu komentēja Igaunijas vēstnieks Somijā un drošības eksperts Svens Sakovs. "Nav jēgas komentēt Kremļa teikto, jo visbiežāk tie ir meli, sagrozījumi un nepamatotas apsūdzības. Svarīgi ir tas, ko Krievija faktiski ir izdarījusi un dara. Tā izvieto sistēmas, kas spēj pārvadāt kodolieročus, mūsu robežu tuvumā, tai ir pasaulē lielākais mazjaudas taktisko kodolieroču arsenāls, un tā ir sākusi īstenot kodolieroču apmaiņas līgumu ar Baltkrieviju," atceras Toms Jermalavičs, Starptautiskā aizsardzības studiju centra (Rahvusvaheline Kaitseuuringute Keskus, RKK) pētnieks un apmācību programmu vadītājs. "Krievija arī vairākkārt ir izteikusi kodoldraudus un sūtījusi signālus NATO sabiedrotajiem, tostarp saistībā ar agresīvo karu pret Ukrainu. Nespēja pienācīgi reaģēt uz šīm realitātēm mazinās NATO uzticamību." Kāpēc Igaunija? "NATO kodolieroču koplietošanas mehānisms ļauj plašākam sabiedroto lokam piedalīties vienā no alianses galvenajiem uzdevumiem. Kodolieroču atturēšana nav tikai ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzis, tā ir arī daļa no sabiedroto nostājas, apņēmības un stingrības signalizācijas. Tas var prasīt lidmašīnu, kas spēj pārvadāt kodolieročus, izvietošanu," skaidro Svens Sakovs. "Neviens neplāno izvietot kodolieročus Igaunijā. Igaunija ir paudusi gatavību izvietot savā teritorijā F-35A lidmašīnas. Kodolieroču izvietošana ir pilnīgi atsevišķs process, kas prasa ieroču glabāšanas un apkopes bāzu sagatavošanu. Pašlaik Eiropā ir sešas šādas bāzes, un viņi plāno izveidot (atjaunot) vienu Lielbritānijā. F-35A lidmašīnas var pārvadāt kodolieročus, taču tas nenozīmē, ka jebkurš šāda tipa lidaparāts var pārvadāt kodolieročus. Arī lidaparātu (un apkalpju) sertifikācija šādiem uzdevumiem ir atsevišķs process. Stingri sakot, nevar izslēgt, ka kādā brīdī Igaunijā varētu tikt izvietoti sertificēti F-35A, taču var būt arī nesertificēti. Jebkurā gadījumā tiem noteikti nebūs kodolieroču," ir pārliecināts Pāvels Podvigs.
"Deklarācija nenozīmē kodolieroču izvietošanu Igaunijas teritorijā," piekrīt Toms Jermalavičs. "Uz spēles ir likts tas, ka Igaunija centīsies uzņemt lidmašīnas, kas spēj pārvadāt šādus ieročus, un tam nepieciešama īpaša sagatavošanās: papildu aizsargāta infrastruktūra gaisa spēku bāzē, piemēram, nocietinātas lidmašīnu slēptuves, noturīgas vadības, kontroles un sakaru sistēmas, personāla apmācība un citi elementi. Ārkārtējos gadījumos un nepieciešamības gadījumā tas patiešām nodrošinās NATO papildu spējas plānot un veikt operācijas ar kodolkomponentu." Tomēr pašlaik ne Igaunija, ne alianse neveic ieguldījumus resursos, kas nepieciešami kodolieroču glabāšanai. "Paplašinot koncepciju, ir iespējams iedomāties, ka Igaunijas personāls izies apmācību kodolieroču lietošanā, ja ieroči tiks piegādāti Igaunijai, lai aprīkotu divējāda funkcionālā aprīkojuma lidmašīnas (DCA), gatavojoties operācijai. Taču es domāju, ka tas ir maz ticams, un, visticamāk, to veiktu speciāli apmācīti tehniķi no valstīm, kas izvieto šādus DCA," piebilda Toms Jermalavičs. Nav daudz iespēju Runājot par šaubām par ASV kodolbumbu izvietošanas Igaunijā lietderību, tā kā modernie kodolieroči spēj lidot tūkstošiem kilometru līdz mērķim, NATO sabiedrotajiem nav daudz iespēju. “Mūsdienu piegādes sistēmas ir paredzētas stratēģiskiem kodolieročiem - bieži vien ar vairākām kaujas galviņām uz vienas raķetes -, lai veiktu liela mēroga kodoltriecienu. Tās nav paredzētas, lai pretotos Krievijas kodolšantāžai zemā eskalācijas līmenī, kur Maskava galvenokārt draud izmantot daudzus mazas jaudas taktiskos kodolieročus. Izņemot Franciju, kas ir saglabājusi iespēju kodoltriecieniem izmantot no gaisa palaižamas spārnotās raķetes, ASV un Apvienotajai Karalistei vairs nav piegādes sistēmu, kas īpaši paredzētas šādiem ieročiem,” norāda Starptautiskā aizsardzības studiju centra apmācību programmu vadītājs. Tikai Trampa administrācijas laikā ASV ir sākušas mazināt šo plaisu, taču joprojām ir tāls ceļš ejams līdz kaujai gatavai vidēja darbības rādiusa sistēmai, kas ir piemērota Eiropas kara teātrim. Un šī situācija apbēdina Tomu Jermalaviču. “Tas krasi kontrastē ar plašo ballistisko, spārnoto, hiperskaņas un citu sistēmu arsenālu, kas ir Krievijai - dažas no tām tika izstrādātas, pārkāpjot INF līgumu (Krievijas un Amerikas vidējās darbības rādiusa kodolspēku līgumu, no kura abas valstis izstājās pēc gadu desmitiem ilgas dalības), kas ierobežoja ASV un to sabiedrotos.” Skumjā realitāte ir tāda, ka NATO sabiedrotie lielā mērā ir atstājuši novārtā vai nav ieguldījuši līdzekļus sistēmās, kas piegādātu mazjaudas taktiskos kodolieročus īsā un vidējā darbības rādiusā. "Vienīgā iespēja, kas aliansei pašlaik ir, ir amerikāņu B61 modifikācijas 12 gaisa bumbas, kas nodotas NATO pavēlniecībai, un šī iespēja ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai atturētu Krieviju un cīnītos pret tās kodolšantāžu," viņš norāda, sakot, ka Krievijas kodolatturēšanas rīkiem nav alternatīvas. Tomēr eksperts formulē arī "labas ziņas". "Ja nepieciešams, tās joprojām var piegādāt mērķiem Krievijā, taču šī būs ārkārtīgi sarežģīta operācija, kas prasa slepenību, ciešu koordināciju ar citiem gaisa un sauszemes spēkiem, kā arī ilgstošus centienus apspiest Krievijas pretgaisa aizsardzību un iegūt gaisa pārākumu pirms kodoltrieciena veikšanas. Tieši šādus scenārijus NATO regulāri praktizē, īpaši ikgadējo “Steadfast Noon” mācību laikā. Pevkura vārdi par politiku “Cik es saprotu, Igaunijas aizsardzības ministrs vēlējās pateikt, ka, pat ja Lielbritānija iegūs sertificētus F-35, to klātbūtnei Igaunijā nebūs nekādu ierobežojumu. Kas principā ir saprātīgi, jo viņiem nebūs kodolieroču, neskatoties uz sertifikāciju. Viņš būtībā runāja ar domu parādīt “vēsumu”. Bet Igaunijā kodolieroču nebūs. Un nevis tāpēc, ka tā robežojas ar Krieviju. Bet gan tāpēc, ka tas ir sarežģīts process gan politiski, gan tehniski. Un tajā nav militāras jēgas,” ir pārliecināts eksperts. “Krievijas provokācijas visefektīvāk ierobežo NATO militārais potenciāls, spēcīga atturoša pozīcija ir sabiedroto vienotība un viņu apņēmība. Ieskaitot to, ka mēs nekrītam panikā par katru Peskova kunga paziņojumu,” lakonisks ir Igaunijas vēstnieks Somijā Svens Sakovs.
"Ministrs Pevkurs būtībā ir nosūtījis Londonai signālu, ka Igaunija, kas jau uzņem Lielbritānijas kontingentu un plāno krīzes vai kara gadījumā savā divīzijā iekļaut Lielbritānijas brigādi, ir gatava sadarbībai kodolieroču jomā. Šis ir praktisks veids, kā piešķirt konkrētu saturu tam, ka Igaunija savā teritorijā uzņem spēkus no visiem trim NATO kodolieroču sabiedrotajiem un arī piedalās alianses kodolpolitikā, piedaloties Kodolieroču plānošanas grupā. Šajā ziņā Igaunija vienkārši cenšas būt patiesa sabiedrotā, lai saglabātu uzticamu un ticamu kodolieroču atturēšanas līdzekli pret Krieviju," savu versiju par daudziem negaidīto Igaunijas aizsardzības ministra paziņojumu sniedz Jermalavičs. Tas nevis provocē, bet gan attur Maskavu, saka Starptautiskā aizsardzības studiju centra apmācību programmu vadītājs. “Tas ir noderīgi arī Krievijas atturēšanas ziņā, jo alianses operatīvajiem plānotājiem ir papildu iespējas reaģēt uz Krievijas agresiju, kas sarežģī Maskavas plānošanu,” uzskata eksperts. “Igaunijas politiskais signāls šobrīd reģionā izceļas ne mazākā mērā tāpēc, ka dažu valstu rīcības brīvība ir ierobežota. Piemēram, Lietuvas Konstitūcija aizliedz jebkādu masu iznīcināšanas ieroču izvietošanu tās teritorijā. Tādējādi, lai gan tur varētu izvietot divējāda lietojuma lidmašīnas, tās nevarētu veikt kodolmisijas no Lietuvas teritorijas,” saka eksperts “Atturēšanas nolūkos Igaunijas paziņojums kalpo arī kā noderīgs papildinājums virknei atgādinājumu Maskavai, ka NATO ir kodolieroču alianse un ka turpmāki mēģinājumi šantažēt sabiedrotos ar kodolieročiem noved pie pretēja efekta,” savā analīzē secināja Toms Jermalavičs.
