Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. jūnija telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka pēc 22. jūnija ir gatavs turpināt miera sarunas ar Ukrainu. Putina palīgs un sarunu grupas ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis 10. jūnija intervijā laikrakstam “The Wall Street Journal” izteicās: "Konflikts diemžēl padziļina mūsu domstarpības ar Ukrainu. Tāpēc mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies mieru."
Viens no Kremļa miermīlīgo izpausmju skaidrojumiem - izrādās, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas ekonomika beidzot izjutusi nopietnas problēmas, ko apstiprina arī atbildīgo institūciju dati. Izejvielu ekonomikai pienākuši grūti laiki: naftas un gāzes uzņēmumu peļņa ir samazinājusies teju uz pusi.
Naftas cenu kritums, anomāli centieni uzturēt paaugstinātu rubļa kursu un Rietumu sankcijas ir sasniegušas mērķi, ievainojot Krievijas ekonomikas “Ahilleja papēdi” - budžeta energoresursu eksporta ieņēmumus. Sankciju dēļ puse Krievijas “ēnu flotes” bijusi spiesta pamest tirgu. Krievijas naftas un gāzes uzņēmumu peļņa kritiski samazinājusies: 2025. gada pirmajā ceturksnī gandrīz divas reizes - līdz RUR 789,5 mljrd. (~ USD 10 mljrd.) salīdzinājumā ar RUR 1,4 trilj. (~ USD 17,8 mljrd.) pirms gada. Naftas pārstrādes rūpnīcas cieš zaudējumus un drīzumā var kļūt nerentablas: gada pirmajā ceturksnī tās nopelnīja tikai RUR 4,5 mljrd. (~ USD 57,2 milj.) - 23 reizes mazāk nekā 2024. gada janvārī-martā. Kopumā izejvielu nozare, kas nodrošina pusi no budžeta ieņēmumiem, ir zaudējusi 38% no tīrās peļņas.
Kremlis riskē palikt bez Nacionālā labklājības fonda (FNB), kura likvīdā daļa jau nākamgad var tikt pilnībā izsmelta, ja naftas cenas saglabāsies zemas un Krievijas rubļa kurss augsts. Šādu prognozi ziņojumā par 2025. gada Krievijas federālā budžeta izpildi publicē Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (РАНХиГС) un Gaidara institūta ekonomisti.
Krievijas tīmekļa izdevums “Bank.ru”: “Ja pašreizējās tendences ekonomikā saglabāsies, līdz 2025. gada beigām Krievijas Nacionālais labklājības fonds, kurā gadiem ilgi tika uzkrāti Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumi, var sarukt līdz kritiskam līmenim. Maijā FNB apjoms samazinājās par RUR 95,43 mljrd. (~ USD 7,5 mljrd.) - līdz RUR 11,696 trilj. (~ USD 148,6 mljrd.).
Krievijas “Rosstat” spiests atzīt: 1. jūnijā Nacionālā labklājības fonda likvīdajā daļā (līdzekļi, kas nav ieguldīti finanšu aktīvos) bija atlikuši vien RUR 2,8 trilj. (~ USD 35,6 mljrd.) + RUR 1,3 trilj. tranzīta kontā (~ USD 16,5 mljrd.). Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā samazinājušās arī FNB zelta rezerves - no 400 līdz 139,5 tonnām.
“Atlikušie FNB likvīdie aktīvi Finanšu ministrijai pagaidām ļauj kompensēt naftas un gāzes ieņēmumu zaudējumus budžetā, taču, ja naftas cenas turpinās kristies un rublis nostiprināties, šī rezerve tiks iztērēta viena gada laikā,” brīdina Iļja Sokolovs, РАНХиГС budžeta politikas pētniecības laboratorijas vadītājs.
Budžeta, Krievijas Centrālās bankas bāzes likmes un kreditēšanas problēmas apraksta Krievijas laikraksts “Izvestija”: Krievijas federālā budžeta deficīts palielinās, gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzot RUR 3,4 trilj. (~ USD 43,2 mljrd.) jeb 1,5% no IKP, ziņo KF Finanšu ministrija. Tas ir teju piecas reizes lielāks nekā pirms gada un gandrīz maksimāli pieļaujamais KF Finanšu ministrijas plānotais budžeta deficīts 2025. gadam. Sākotnēji tas tika plānots RUR 1,18 trilj. (~ USD 15 mljrd.) robežās, taču tika pieņemti likuma grozījumi, tā limitu palielinot līdz RUR 3,8 trilj. (~ USD 48,3 mljrd.) jeb 1,7% IKP, bet arī tas nelīdzēja. Kopējais Krievijas budžeta deficīts 2025. gadā var sasniegt RUR 4,4 trilj. (~ USD 56 mljrd.) - trīs reizes vairāk par sākotnēji plānoto, prognozē KF Centrālās bankas (KF banka) aptaujātie analītiķi.
Vienlaikus KF Finanšu ministrijā ir pārliecināti, ka nākamajos gados Krievijas nodokļu sistēmu lielas izmaiņas neskars. Priekšlikumi par nodokļu paaugstinājumu bagātniekiem un lielajiem uzņēmumiem tikuši noraidīti, jo tie var izprovocēt ārvalstu kapitāla aizplūšanu un uzņēmējdarbības kreditēšanas kritumu. Bet augstās Krievijas bankas bāzes procentu likmes dēļ aizdevumi biznesam kopš 2024. gada beigām samazinājušies jau 1,5 reizes - tiek prognozēts pēdējo 10 gadu laikā zemākais banku kreditēšanas apjoma pieaugums, šogad piecas reizes samazinājušies arī valsts subsidētie aizdevumi. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos gandrīz 70 tūkstoši vidējo un mazo uzņēmumu iesniedza pieteikumus par kredītu maksājumu brīvdienām, kas ir divreiz vairāk nekā 2024. gadā.
KF Valsts statistikas pārvalde (“Rosstat”): “Aizdevumu apjoms jauno mājokļu tirgū gada laikā samazinājies trīs reizes. Algu izmaksu kavēšanās Krievijā sasniegusi četru gadu maksimumu.” Krievijā draud patēriņa kreditēšanas sabrukums. Maijā izsniegto aizdevumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies par 62%, to kopējais apjoms - par 69%. Prognozē, ka 2025. gadā patēriņa kreditēšanas tirgus saruks par 30%, turklāt situācija strauji pasliktinās un kritums var būt lielāks.
Krievijas Centrālās bankas 20% refinansēšanas (bāzes) likme no ekonomikas instrumenta pārvēršas par politisku faktoru. Formāli likme savaldīja inflāciju un nostiprināja rubli, bet praksē - ilgtermiņā sāka bremzēt ekonomiku. Tik augstas kredītu izmaksas padara neiespējamu uzņēmējdarbības attīstību, sevišķi ārpus izejvielu un enerģētikas sektora, bremzējot arī Putina pompozās iniciatīvas ekonomikā - “visaugstākā līmeņa stratēģisko uzdevumu izpildi”: panākt “Krievijas tehnoloģisko suverenitāti, importa aizvietošanu un investīciju restartu.”
ASV TV kanāls CNBC nodēvēja Krievijas rubli par visefektīvāko 2025. gada valūtu: “Pēc “Bank of America” datiem, kopš gada sākuma tas nostiprinājies par vairāk nekā 40%, apejot pārējās pasaules valūtas. Izaugsme notika par spīti vienlaikus vairākiem nelabvēlīgiem faktoriem - ilgstošam konfliktam Ukrainā, naftas cenu kritumam un sankciju spiedienam. Tomēr Krievijas ekonomikai spēcīgs rublis ir “koks ar diviem galiem”: tas ierobežo inflāciju, samazinot eksporta ieņēmumus. Vienlaikus globālo ekonomikas satricinājumu apstākļos nacionālās valūtas stabilitāte kļuva par vienu no stabilizējošiem faktoriem Krievijas iekšējam tirgum. Eksperti skaidro rubļa nostiprināšanos ar faktoru kompleksu: augstu KF bankas procentu likmi, stingru kapitāla kustības kontroli, ārvalstu valūtas aprites ierobežojumiem un dolāra vājināšanos. Ar piesardzīgu optimismu kā papildu faktors tiek piesaukts iespējamais mierizlīgums ar Ukrainu, kaut gan tas drīzāk atspoguļo tikai tirgus cerības. Praksē rubļa izaugsme nebūt nenozīmē ekonomikas izaugsmi - drīzāk tās ir sekas iekšējā tirgus regulēšanai ar administratīvām metodēm. Bet, tiklīdz kontrole vājināsies, rubļa kursa stabilitāte var izrādīties tikai ilūzija.”
Energoresursu iepirkuma cenu kritums, sankciju spiediens un rekordaugstā KF Centrālās bankas bāzes likme iedragājušas lielāko Krievijas uzņēmumu finanses. “Rosstat” apkopotā statistika ir Kremlim neiepriecinoša: 20% bāzes likme izraisījusi investīciju cikla pārrāvumus Krievijas rūpniecībā, kas ilgtermiņā kļūst par ekonomikas lejupslīdes cēloni. Ražošanas apjomu kritums samazina nodokļu bāzi, piedāvājuma samazinājums devalvē rubli un stimulē inflāciju. Sagaidāms, ka 2025. gada nogalē Krievijas uzņēmumu fiskālie ieņēmumi samazināsies par 5-7%, ja netiks koriģēta KF bankas atbalsta politika komercbankām.
“Rosstat” dati: 2025. gada martā Krievijas organizāciju tīrā peļņa (peļņa mīnus zaudējumi) samazinājās par 34% - līdz RUR 1,45 trilj. (~ USD 18,4 mljrd.). 2025. gada pirmajā ceturksnī zaudējumus cietuši 40% uzņēmumu, bet katrs trešais uzņēmums Krievijā kļuvis nerentabls. Piemēram, pārtikas ražotāji zaudējuši ~ 13% tīrās peļņas, apģērbu ražotāji - gandrīz 30%, mēbeļu rūpniecība - 33%. Būvniecības uzņēmumu peļņa sarukusi par trešdaļu, naftas pārstrādes rūpnīcu - par 94%. Kļuvusi nerentabla Krievijas akmeņogļu nozare: ar zaudējumiem strādā divas trešdaļas uzņēmumu, kopējie nozares zaudējumi 2024. gadā - RUR 112,6 mljrd. (~ USD 1,4 mljrd.).
Dmitrijs Belousovs, Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra vadītāja vietnieks (KF aizsardzības ministra Andreja Belousova jaunākais brālis): “Kaut arī Krievijas 2025. gada militārais budžets tika palielināts par ceturtdaļu, šīs finanšu injekcijas ir tik tikko pietiekamas, lai saglabātu ekonomikas izaugsmes pazīmes: 2025. gada pirmajā ceturksnī Krievijas IKP pieaugums palēninājās līdz 1,4% - tas ir trīs reizes zemāks nekā pagājušajā gadā (4,1%). Pirmo reizi kopš 2022. gada Krievijas ekonomika sākusi lejupslīdi ik ceturksni. Un, visticamāk, šī tendence turpināsies - pastāv riski, ka 2025. gada II-III ceturksnī mēs piedzīvosim tehnisko recesiju” (iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu vismaz divu ceturkšņu garumā - red.).”
KF ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs: “Krievijas ekonomika atdziest - lejupslīde skar arvien vairāk nozares. Vienlaikus tiek palēnināta inflācija, pašlaik ir svarīgi izkļūt no ekonomikas atdzišanas stadijas, savlaicīgi mīkstinot monetāro politiku, lai saglabātu Krievijas IKP pieauguma tempu 3% līmenī.” Ministra paziņojums faktiski signalizē par Kremļa un tā sauktā KF valdības finanšu ekonomiskā bloka nesaskaņām un diskusiju ar KF Centrālās bankas vadību par nepieciešamību pārskatīt bāzes likmi.
Krievijas investīciju kompānijas “T-инвестиции” ekonomiste Sofja Doņeca: “Kamēr Krievijas valdība tērē triljonus armijai un valsts pasūtījumam, Krievijas ekonomiku stutē militāri tehniskajā kompleksā un ar to saistītām nozarēm iepludinātā nauda: citās jomās izaugsmes nav.”
Finanšu analītiķi secina, ka augstā Krievijas rubļa kursa dēļ budžeta deficīta segšanai KF finanšu ministrs Antons Siluanovs rosinās valdības obligāciju (OFZ) emisiju RUR 600 līdz 800 mljrd. (USD ~ 47 līdz 63 mljrd.) vērtībā. Finanšu ministrija pagaidām nav apstiprinājusi plānus palielināt valsts parādu, atzīmējot, ka vēlas no situācijas izkļūt, samazinot budžeta izdevumus.
Jauna kara apstākļos daļa komentētāju prognozē naftas cenu kāpumu, saskatot Krievijas izdevīgumu arī ģeopolitiskajā ziņā: ASV būs vēl mazāka motivācija Ukrainas atbalstam, bet Rietumiem kopumā atliks mazāk resursu. Savukārt citi eksperti nopietnus satricinājumus ilgtermiņā apšauba.
Lielbritānijas tīmekļa izdevums “The Independent”: “Zelenskis saņēma triecienu mugurā: Amerikas Savienotās Valstis atstāj Ukrainu otrajā plānā. Saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos pieauga pasaules naftas cenas. "Tas stiprina Maskavas pozīcijas un vājina Kijivu kaujas laukā," atzīmēja Volodimirs Zelenskis, kuru satriecis fakts, ka ASV samazināja militāro palīdzību Ukrainai. Lielvalstu uzmanība pievērsta Tuvo Austrumu reģionam, bet Ukrainai solītās pretgaisa aizsardzības sistēmas nonāks Izraēlā.”
Laikraksts “The Financial Times”: “Kad izplatījās ziņas par Izraēlas gaisa triecieniem Irānai, tirgotāji Volstrītā un Londonā, nemaz nerunājot par Āziju, steidzās atgriezties savos birojos, lai sagatavotos neizbēgamai naftas tirgus vētrai. Tas ātri īstenojās: naftas cenas pieauga (sākotnēji aptuveni par 13 procentiem), ASV dolārs turpināja nesen uzsākto kritumu. Un, kaut arī tirgus svārstības vēlāk izlīdzinājās, tirgus nestabilitāte paliks augsta, īpaši pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps brīdināja, ka bez ASV - Irānas vienošanās nākamie “jau ieplānotie Izraēlas uzbrukumi” būs “vēl nežēlīgāki”.”
No pirmā acu skatiena šķiet, ka augstākas naftas cenas izraisīs triecienu pasaules ekonomikas izaugsmei. Kaut Irāna iegūst “tikai” apmēram 3,3 miljonus barelu naftas dienā, un, saskaņā ar “Standard and Poor's” datiem, tie ir apmēram divi procenti no globālā naftas tirgus apjoma - par reālu draudu uzskata stratēģiski svarīgā Hormuza šauruma blokādi, kas paralizēs kuģošanu un piegādes. Piemēram, britu “ING Barings” prognozē, ka pie notikumu ārkārtējā, sliktākā attīstības scenārija - Hormuza bloķēšanas, naftas cenas gada beigās var dubultoties - līdz pat USD 150 par barelu. Taču daļa komentētāju nepiekrīt britu baņķieru prognozei, jo tā nesakrīt ar lielvalstu ģeopolitiskām interesēm: Hormuza šaurumu un Persijas līci izmanto aptuveni 30% sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un 20% pasaules naftas eksportam. Tas ir vienīgais jūras ceļš ogļūdeņražu eksportam AAE, Bahreinai, Katarai, Kuveitai un viens no diviem jūras eksporta ceļiem Saūda Arābijai. Irāna ar šīm valstīm konfliktēt nevēlas, atkārtojot Irākas likteni Huseina laikā. Agrākos laikos šauruma slēgšana būtu kaitējums ASV interesēm, bet šodien galvenais LNG pircējs pasaulē ir Ķīna. ASV vispār vairs dabasgāzi neimportē - šodien ASV pati ir galvenā gāzes eksportētāja pasaulē. Tas pats ir ar naftu - ASV ir eksportētāja, bet Ķīna - galvenā importētāja. Proti, slēdzot Hormuzu, Teherāna kaitēs nevis ASV, bet sava galvenā sabiedrotā - Ķīnas - interesēm. Tas pats attiecas uz Izraēlu, tāpēc Telaviva draud uzbrukt Irānas naftas pārstrādes rūpnīcām, nevis naftas ieguves infrastruktūrai. Pat Izraēla nevēlas strīdēties ar Ķīnu, kaut gan tā ir galvenā Irānas naftas pircēja. Turklāt augstās naftas cenas neatbilst Trampa interesēm. Tāpēc pastāv draudi Irānas naftas pārstrādei ar mērķi radīt deficītu iekšējā tirgū un izraisīt valstī sociālus protestus, bet ne naftas ieguves nozarei.
Ekonomisti arī atzīmē, ka XX gadsimta vēsture parādīja, cik pasaules ekonomikai graujoši var būt naftas cenu lēcieni. Un, tā kā Pasaules banka tikko ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi gandrīz par pusprocentu - līdz 2,3% (zemāko kopš 2008. gada), pašlaik ir neatbilstošs brīdis kārtējam šokam.
Vācu laikraksts “Neue Zürcher Zeitung” raksta: “Kremļa tuvumā esošie eksperti runā par tabu:
"Ar pašreizējo ekonomisko modeli mēs karu neuzvarēsim un mieru nepanāksim. Krievijas ekonomikas politika rezultēsies ar recesiju. 2022. gadā pretinieks tika novērtēts par zemu, un šī tendence saglabājas, īpaši militāro tehnoloģiju jomā.
Ir ierasts, ka Krievijas ekonomisko politiku kritizē ekonomisti - Kremļa oponenti - antiputinisti. Taču šie citāti ņemti no Putinam lojālas domubiedru un padomdevēju struktūras - Aizsardzības un ārpolitikas padomes (SVOP) konferences protokoliem. To pārstāv ietekmīgi Kremļa ideologi un “drošības eksperti”, tostarp Fjodors Lukjanovs un odiozais Sergejs Karaganovs.
Pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadā Kremļa funkcionāri izplata Krievijas kā ekonomiski, politiski un sociāli stabilas valsts tēlu. Karadarbība turpinās, un nekādi citi mērķi, izņemot “uzvaru”, plānoti un publiski deklarēti netiek. Taču šajā Putina galma svītas uzburtajā idilliskajā ainavā parādās plaisas. “Kremļa elite” ir sašķelta - viņu vidū pārlieku liels entuziasms par Ukrainas karu nekad nav novērots - nav iespējams noliegt Putina izraisītā kara radītos zaudējumus, taču oficiālie avoti par to praktiski nerunā.”
Aiz pašpārliecinātības, bravūras un vēlmes izrādīties slēpjas realitāte. To apliecina SVOP ikgadējās konferences publicēto diskusiju saturs. Tajās netiek apšaubīti Krievijas ārpolitikas pamatprincipi, dalībnieki drīzāk norāda uz problēmām, un nav šaubu, ka tas tiek darīts ar nodomu panākt efektīvāku Krievijas ekspansīvo mērķu sasniegšanu.
Uz konferenci tika uzaicināti Kremlim lojālie sociologi un ekonomisti, sabiedriskie darbinieki, politologi un propagandisti. Viņiem un padomes ekspertiem nav ilūziju: Krievijas sabiedrība ir daudz sadrumstalotāka, nekā iedomājas prezidents Putins. Kara gaitā nav notikusi reāla sabiedrības mobilizācija. Nav vienotas idejas un redzējuma par to, kādu nākotni Krievija izvēlēsies.
SVOP konferences dalībnieki atzīst: Krievijas sabiedrībai noteikta psiholoģiskā paguruma un spēku izsīkuma diagnoze. Viss aizsākās nevis ar “speciālo militāro operāciju” Ukrainā vai pandēmijas sākumu, bet ar grozījumiem Konstitūcijā, tādējādi norādot uz nepatīkamu faktu - Putins pieprasīja vēl divus prezidenta termiņus valsts vadītāja amatā, kas iepriekš bijis liegts, un apglabāja daudzu cilvēku cerības uz izmaiņām.
Cik ilgi Krievija noturēsies šādā režīmā, "bezgalīgā kara" stāvoklī ar Ukrainu un Rietumiem, neizjūtot smagas sekas budžetam, iedzīvotājiem, ekonomikai? Krievija nonākusi izvēles priekšā: vai nu tiks noslēgts pamiers, vai būs jāveic reālas, bet “riskantas un sāpīgas” reformas, ieviešot totālas taupības režīmu, kas izprovocēs ekonomikas recesiju un tik un tā padarīs sistēmiskas reformas neizbēgamas, bet jau pavisam citos apstākļos un ar citām sekām Krievijai.
