Lietuvas valdība ierosina mainīt nekustamā īpašuma nodokli. Finanšu ministrs Rimants Šadžius norāda: ja izmaiņas tiks pieņemtas, nodokli nevajadzēs maksāt līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību, raksta Lietuvas interneta ziņu portāls "respublika.lt".
“Atvieglojums, ko ierosināts ieviest, attiektos uz personām, kurām aprēķinātais nodoklis būtu pieci eiro gadā vai mazāks. Pēc mūsu aplēsēm, šādu mājsaimniecību, no kurām mēs neiekasētu nodokļus, būtu līdz 200 tūkstošiem," Seima Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā sacīja finanšu ministrs.
Ministrija noteica beznodokļu robežu, ņemot vērā nekustamā īpašuma vidējo vērtību novados, un, pēc R. Šadžius teiktā, daudzos no tiem iedzīvotāju pirmais mājoklis ir lētāks par noteikto minimālo nodokļa vērtību. Pēc ministra domām, pat pašvaldībās, kurās vidējā nekustamā īpašuma vērtība ir daudz lielāka, piemēram, Neringā, Viļņā vai Birštonā, nodoklis nebūtu īpaši augsts.
“Pat ja visās pašvaldībās nekustamā īpašuma vidējā vērtība būtu 10 000 eiro, vidējā maksa par pirmo mājokli, saskaņā ar mūsu aprēķiniem, būtu 32 eiro gadā. Tātad pat tiem, kuriem tas tiktu aprēķināts "sliktākos" apstākļos, piemērojot minimālo valsts garantiju, šis nodoklis noteikti nebūtu augsts," sacīja R. Sadžius.
Pēc ministra teiktā, Pasvalē un Rokišķos šī mediāna sasniedz aptuveni 7,8 tūkstošus eiro, Paģēģos un Panevēžas rajonā - vairāk nekā astoņus tūkstošus, Kupišķos - nedaudz mazāk no šīs vērtības, Lazdiju rajonā - 8,6 tūkstošus, bet lētākais nekustamais īpašums ir Ignalinas rajonā - tā vidējā vērtība ir aptuveni seši tūkstoši eiro.
"Es domāju, ka pašvaldības atradīs līdzsvaru, uzliekot nodokļus mājokļiem, kas ir grezni, kas ir lieli, bet atbrīvos no nodokļiem tos, kuri ir mazāk vērtīgi," viņš piebilda.
Pēc iesniegšanas Seims apstiprināja, ka personas galveno mājokli ar nodokli var aplikt vismaz no 10 000 eiro. Summa, kas pārsniedz šo vērtību, tiktu aplikta ar nodokli ar likmēm no 0,1 līdz 1%.
Finanšu ministrija arī ierosina otrajam, trešajam un visiem atlikušajiem iedzīvotāju nekomerciālajiem nekustamā īpašuma objektiem piemērot 50 000 eiro "griestus" vienai personai. Ja īpašuma vērtība ir 50-200 tūkstoši, nodokļa likme sasniegtu 0,1%, ja 200-400 tūkstoši eiro - 0,2%, 400-600 tūkstoši eiro - 0,5%, par vairāk nekā 600 tūkstošu vērtu īpašumu nodoklī būtu jāmaksā 1%.
Šis nodoklis līdz 2030. gadam tiks piemērots visiem iedzīvotāju mājokļiem, kuri ir bez pamatiem. Ienākumi tiks novirzīti Aizsardzības fondam. Savukārt ienākumi no pirmā mājokļa aplikšanas ar nodokļiem tiktu ieskaitīti pašvaldību budžetos.
Jaunais nekustamā īpašuma nodoklis ir daļa no valdības nodokļu reformu paketes, un projekti jūnija sākumā atgriezīsies izskatīšanā Seima sēžu zālē.
Tiek lēsts, ka, ja visi nodokļu priekšlikumi tiks pieņemti, valsts un pašvaldību budžetos nākamgad tiks iekasēti papildu 248,7 miljoni eiro, 2027. gadā - 624,6 miljoni eiro. Daļa no papildu ieņēmumiem būtu jānovirza valsts aizsardzības finansēšanai - nākamgad aizsardzībai plānots papildus uzkrāt 306 miljonus eiro, 2027. gadā - 523,6 miljonus eiro.
