"Vai Polijai vajadzētu uztraukties par lēnāku IKP pieaugumu? Eiropas dati liecina, ka nē," ekonomikas laikrakstā NVS norāda Rafals Hiršs. Poļiem ir iemesls būt apmierinātiem, jo... palielinās pensiju pieauguma iespējas. Tauta pamatoti var cerēt saņemt augstāku pensiju, jo indeksācija šogad ir ļoti augsta. Lai gan Polijas IKP aug lēnāk, tas joprojām ir straujākais Eiropas Savienībā (ES). Gaļa kļūst dārgāka, degviela – lētāka, inflācija samazinās, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Polijas Sociālās apdrošināšanas iestādes kontā uzkrātās pensiju iemaksas šogad indeksēs par 14,41%. Indeksācija notiek katru gadu jūnijā un attiecas uz summām, kas uzkrātas kontā līdz attiecīgā gada 31. janvārim. Pensiju uzkrājumu apmērs ir atkarīgs no tā, kāda inflācija bija iepriekšējā gadā un cik lielā mērā palielinājās pensiju iemaksu summas. Tās savukārt ir atkarīgas no tā, cik ātri iepriekšējā gadā pieauga vidējā alga un to cilvēku skaits, kas veica iemaksas.
Indeksācija virs 14 procentiem ir ļoti augsta, tikai nedaudz zemāka par pagājušā gada rekordaugsto līmeni (14,87%), un tas galvenokārt ir saistīts ar algu pieauguma tempu valsts ekonomikā 2024. gadā.
Ikgadējā indeksācija ir ļoti svarīga turpmāko pensiju apmēram. Pateicoties tai, iemaksu summas, kuras strādājošie maksā katru mēnesi un kuras uzkrāj savos kontos, pieaug straujāk. To kopējā summa pensionēšanās brīdī noteiks pabalsta summu, ko aprēķinās, dalot šo summu ar vidējo paredzamo mūža ilgumu, kas izteikts mēnešos noteikta vecuma personai. Pēdējo vērtību ņem no paredzamā mūža ilguma tabulām, kuras katru gadu publicē Centrālā statistikas iestāde.
Tas viss ir diezgan sarežģīti un neveido pilnīgu priekšstatu par sistēmu, jo papildus kontiem sociālās apdrošināšanas iestādē poļiem ir arī tā sauktie apakškonti, uz kuriem pirms 11 gadiem tika pārskaitīta nauda no atvērtajiem pensiju fondiem.
Apakškonti arī ir indeksēti, bet ar atšķirīgu rādītāju. To aprēķina, ņemot vērā nominālo IKP pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā un ņemot vidējo rādītāju no šiem datiem. Šogad Polijas iedzīvotāju nauda apakškontos tiks indeksēta par 9,49%, t.i., tāpat kā konta gadījumā - nepārprotami virs inflācijas.
Visu šo informāciju ikviens valsts iedzīvotājs var atrast, piesakoties savā kontā ZUS (Polijas Sociālās apdrošināšanas valsts aģentūra) vietnē, taču tas nemaz nav viegli. Varbūt nākotnē šajā ziņā būs vieglāk, jo "mObywatel" lietojumprogrammā jāiekļauj informācija par ZUS uzkrātajām iemaksām, kā arī pensijas apmēra prognoze, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīm iemaksām. Par to ceturtdien paziņoja Polijas Ministru padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Maciejs Bereks.
Polijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,7%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un tajā pašā laikā ir par 3,2% lielāks nekā pirms gada, norāda Centrālais statistikas birojs.
Dati izrādījās nedaudz labāki, nekā gaidīts. Pirms tam tie bija diezgan pesimistiski, jo februārī un martā Polijā bija diezgan vāji dati par mazumtirdzniecību un rūpniecisko ražošanu, kas liecināja, ka situācija ekonomikā ir diezgan vāja.
Bet preču pārdošana un ražošana nav visa ekonomika, tajā ir arī pakalpojumi, un tie acīmredzot ir palielinājuši IKP pieauguma tempu. Tomēr rezultāts joprojām ir vājāks nekā 2024. gada pēdējā ceturksnī, kad IKP pieauga par 3,4%.
No otras puses, Polija ar vairāk nekā 3% izaugsmi šajā ceturksnī ES ir otrajā vietā, tikai aiz Īrijas, kas šajā ziņā ir diezgan specifiska, jo tā ir nodokļu oāze, kuru izmanto tūkstošiem starptautisko korporāciju. IKP visā eirozonā pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 1,2%.
Pirmā ceturkšņa datu publicēšana nemudināja banku ekonomistus pārskatīt agrākās prognozes visam gadam. Tādējādi, piemēram, "Pekao" joprojām gaida pieaugumu par 4%. No otras puses, PKO BP prognozē pieaugumu tikai par 3,3%, bet "Erste" - par 3,1%. Jaunākā oficiālā valdības prognoze ir IKP pilna gada pieaugums par 3,7%.
Polijas valsts budžetā pēc aprīļa ir 91 miljarda zlotu (21 461 895 000 000 eiro) deficīts, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās diezgan dramatiski. Tomēr šobrīd izdarīt secinājumus no budžeta datiem ir ļoti grūti, jo tos izkropļo likumdošanas izmaiņas attiecībā uz pašvaldībām.
No šī gada summas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un UIN (uzņēmumu ienākuma nodokļa) tiek sadalītas atšķirīgi nekā iepriekš, kas nozīmē, ka ieņēmumi no šiem nodokļiem budžetā ir daudz zemāki.
Finanšu ministrija apgalvo, ka, ja viss tika aprēķināts "vecajā veidā", saskaņā ar noteikumiem pirms jaunā Pašvaldību likuma, tad nodokļu ieņēmumi bija pat par 56 miljardiem Polijas zlotu (13 209 280 000 000 eiro) lielāki. No tā izriet, ka deficīts būtu "tikai" 36,8 miljardi Polijas zlotu (8 680 384 000 000 eiro), un būtu mazāks nekā pirms gada. Tajā laikā tas sasniedza gandrīz 40 miljardus Polijas zlotu (aptuveni 9 435 200 000 000 eiro).
Finanšu ministrija arī ziņo, ka kopējie ieņēmumi no IIN kopš šā gada sākuma un, summējot to, ko budžets un pašvaldības saņem šajā kontā, jau ir 57,6 miljardi Polijas zlotu (13 586 688 000 000 eiro) un ir par 16,8 % lielāki nekā pirms gada. Aprīlī budžeta ieņēmumi no PVN (pievienotās vērtības nodokļa) bija par 12,1% lielāki nekā pirms gada, un kopš gada sākuma tie ir palielinājušies par 11,9%, salīdzinot ar 2024. gadu.
No otras puses, budžeta izdevumi aprīlī bija par 12% zemāki nekā pirms gada, bet, saskaitot kopš gada sākuma, tie, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušies par 5,4%.
Pēdējo divpadsmit mēnešu budžeta deficīts tagad ir 262,5 miljardi Polijas zlotu (61 918 499 999 999 eiro), lai gan, koriģējot atbilstoši ienākuma nodokļu summām, kas nonākušas vietējās pašvaldībās, tagad tas būtu aptuveni 206 miljardi Polijas zlotu (48 591 279 999 999 eiro), kas joprojām ir ļoti augsts.
Gada inflācija Polijā aprīlī samazinājās, bet ne līdz 4,2%, kā to parādīja Centrālā statistikas biroja pirms divām nedēļām publicētie provizoriskie dati, bet līdz 4,3%, kas savukārt izriet no pilniem tagad publicētiem datiem. Jebkurā gadījumā ir skaidrs kritums, jo martā inflācija bija 4,9% līmenī.
No otras puses, inflācijas samazināšanos galvenokārt izraisa tā dēvētais bāzes efekts - pārtikas cenu kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, ko izraisīja toreizējais PVN likmes paaugstinājums pārtikai. Līdzīgs efekts būs redzams arī jūlija datos, kad aprēķinos tiks izslēgts pagājušā gada elektroenerģijas cenu pieaugums. Tad, pēc daudzu ekonomistu domām, inflācijas līmenis samazināsies līdz aptuveni 3,5%.
Tomēr cenas Polijas veikalos turpina pieaugt. Aprīlī to vidējais līmenis, salīdzinot ar martu, palielinājās par 0,4%. Cūkgaļas un liellopu gaļas cena palielinājās par vairāk nekā 3%, olām - par 3,8%, bet kakao un šokolādei - par gandrīz 3%. Turklāt transporta pakalpojumu cenas (t.i., vilciena/autobusa/lidmašīnas biļetes) palielinājās par 9,6%, ārvalstu braucieniem cenas palielinājās par 5,5%, bet apaviem cenas palielinājās par 3,5%.
No otras puses, benzīns un dīzeļdegviela kļuva lētāki (degvielas cena samazinājās par vairāk nekā 1%), nedaudz samazinājās telefonu un elektronikas cenas, kā arī mēbeļu un sadzīves tehnikas cenas. Runājot par pārtiku, par 0,8% kļuvuši lētāki makaroni.
Tuvojas Polijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, tāpēc ir vairāk pieejama lielo investīciju banku analīze par šo notikumu. Saskaņā ar amerikāņu "Goldman Sachs" datiem, vēlēšanas neietekmēs Polijas ekonomikas lielāko pašreizējo problēmu, t.i., augstu fiskālo deficītu, kas pārsniedz 6% no IKP.
"Goldman" analītiķi atzīmē, ka Polijā pašlaik nav politiskās gribas samazināt šo deficītu un prezidenta vēlēšanas to nemainīs, neatkarīgi no to iznākuma. Tomēr tās var ietekmēt zlota valūtas kursu un otrajā posmā arī Monetārās politikas padomes pieeju procentu likmēm.
Pēc viņu domām, politiķa Rafala Trzaskovska uzvara pozitīvi ietekmēs zlotu, jo tirgus to uzskatīs par paziņojumu par labu sadarbību starp prezidentu un pašreizējo valdību. No otras puses, spēcīgāks zlots izraisīs straujāku inflācijas samazināšanos, tāpēc varēs ātrāk samazināt procentu likmes. Savukārt Karola Navrocka, kas saistīts ar partiju "Likums un taisnīgums", uzvaras gadījumā "Goldman Sachs" redz zlota vājināšanos un līdz ar to "vanagu reakciju" Monetārās politikas padomē.
Šeit ir vērts atgādināt, ka zlots šogad joprojām ir viena no spēcīgākajām valūtām pasaulē un šo grupu galvenokārt veido Centrāleiropas valūtas, kas liek domāt, ka galvenais faktors, kas ietekmē to spēku, ir izredzes izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Kopš gada sākuma zlots pret ASV dolāru ir nostiprinājies par vairāk nekā astoņiem procentiem.
