Iekarot Ukrainu par katru cenu, neko sev, visu armijai – tādu politiku šobrīd virza Krievijas vadība. Tas liek domāt, ka tuvākajā laikā nedz ekonomikas lejupslīde, nedz sankciju ietekme nespēs kliedēt Krievijas vēlmi pilnībā okupēt kaimiņvalsti.
Interneta medijs “The Moscow Times” raksta: Krievijas Finanšu ministrijas un budžeta likuma grozījumu dati liecina, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī karam Ukrainā no KF federālā budžeta “slepus” tikuši iztērēti 3,6 trlj. RUR (~45 mljrd. USD), aprēķinājis Vācijas Starptautisko attiecību un drošības problēmu institūta pētnieks Jans Klūge. Salīdzinot ar 2024. gada pirmā ceturkšņa 2,5 trlj. RUR (~31 mljrd. USD), noslepenotie izdevumi auguši par 44%, un to īpatsvars Krievijas budžeta kopējos tēriņos, kas ir 11,2 trlj. RUR (~140 mljrd. USD), sasniedzis rekordu - 32%. Tā ir otra lielākā budžeta sadaļa pēc “sociālās politikas” izdevumiem (4,4 trlj. RUR jeb ~ 55 mljrd. USD). Krievijas tēriņi karam vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz veselības aprūpes, kas ir 0,5 trlj. RUR (~6,3 mljrd. USD) un gandrīz deviņas reizes - izdevumus izglītībai -0,4 trlj. RUR (~5 mljrd. USD).
Praktiski visi “slēptie izdevumi” saistīti ar Krievijas bruņošanos - to pieaugums 2025. gada pirmajā ceturksnī visticamāk skaidrojams ar forsētiem ieroču ražošanas un iegādes līgumiem. Piemēram, KF Valsts domes mājaslapā pieejamie dati liecina, ka aizsardzības budžetam janvārī iztērēti 810 mljrd. RUR (~1 mljrd. USD). KF “aizsardzības izdevumi” janvārī-martā lēšami 4,4 trlj. RUR apmērā (~55 mljrd. USD) jeb ~40% KF budžeta kopējo izdevumu. Ukrainas karam 2025. gada pirmajā ceturksnī Krievija nedēļā tērējusi 338 mljrd. RUR (~4,2 mljrd. USD). Tā ir summa, kas līdzinās nosacīti turīgu Krievijas reģionu budžetu apmēriem, piemēram, Novosibirskas vai Rostovas apgabalā.
Tikmēr kara apstākļos jau trešo mēnesi pēc kārtas fiksēts Krievijas federālā budžeta deficīta pieaugums - 2025. gada aprīlī KF Valsts kasē ieskaitītie naftas un gāzes budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2024. gadu, sarukuši par 12% - līdz 1,08 trilj. RUR jeb ~ 12,5 mljrd. USD. 2025. gada pirmajos četros mēnešos tie samazinājušies vidēji par 10% - līdz 3,76 trilj. RUR (~47 mljrd. USD). Kopējais budžeta ieņēmumu apjoms gan palielinājās par 5% - līdz 12,3 trlj. RUR (~154 mljrd. USD), taču par 20% auguši arī izdevumi - līdz 15,5 trilj. RUR (~194 mljrd. USD).
Rezultātā aprīļa beigās Krievijas budžetā izveidojās 3,23 trilj. RUR (~37 mljrd. USD) liels deficīts, kas par 183% pārsniedz deficītu 2024. gada pirmajos četros mēnešos, kas bija 1,14 triljoni RUR (~13 mljrd. USD). 2025. gadā KF valdība katru piekto rubli jeb 20,8% budžeta tērējusi bez reāla nodokļu ieņēmumu seguma. Aprēķinātais deficīts ir salīdzināms Krievijas noslepenotajiem kara izdevumiem -3,6 trlj. RUR jeb ~ 45 mljrd. USD. KF Finanšu ministrija paziņojumā medijiem deficītu skaidroja ar naftas cenu kritumu: “Energoresursu eksporta ienākumi samazinājušies naftas cenu krituma dēļ - “Urals” markas jēlnaftas barela vidējā cena 2025. gada aprīlī nokritās līdz 54 USD, kamēr janvārī tā sasniedza 70 USD un vairāk.” Starptautiskā cenu aģentūra “Argus Media” brīdina: “Cenu konjunktūras vājināšanās rezultātā arī turpmāk pastāv Krievijas naftas un gāzes ieņēmumu krituma risks. Maija sākumā Krievijas ostās “Urals” iepirkuma cena noslīdēja līdz 47-48 USD, savukārt Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozē, ka līdz 2025. gada beigām tās vidējā cena saglabāsies ~53 USD robežās.”
Vienlaikus Krievijas mediji no avotiem “KF valsts banku analītiskajās struktūrvienībās” pludina informāciju: “Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas vadība līdz rudenim paredz Krievijas rubļa kursa lejupslīdi līdz 115-125 RUR par USD, kam pamatā ir naftas cenu krituma prognozes līdz 45 USD par barelu un gaidāmais OPEC+ lēmums par naftas ieguves palielinājumu.” Krievijas valdībā šo scenāriju dēvē par “jaunā ekonomiskā cikla sākumu” - pielāgošanos eksporta ieņēmumu samazinājumam ilgtermiņā. Rubļa kurss netiks uzturēts mākslīgi, bet vienmērīgi pazemināts, lai uz “pseidodevalvācijas” rēķina piepildītu budžetu, pie reizes palielinot Krievijas uzņēmumu konkurētspēju. Tuvākajā laikā sāksies valūtas uzpirkšana “draudzīgajās jurisdikcijās”, lai savlaicīgi sagatavotos “turbulencei”. Banku sektoram jau dots signāls “neraustīties”, lielākajiem eksportētājiem - “gatavoties jauniem valūtas regulēšanas nosacījumiem”. Krievijas varas iestādes pieņēmušas principiālu lēmumu nodrošināt vienmērīgu rubļa kritumu pret ASV dolāru un eiro, nacionālo valūtu “novājinot pakāpeniski”, lai panāktu sabalansētu budžetu. Rubļa kritums notiks kontrolēti un sāksies nekavējoties līdz ar vasaras atvaļinājumu sezonas sākumu. “Tomēr Krievijas Bankā un Finanšu ministrijā gatavi arī nekontrolētām kursa svārstībām," apgalvo KF mediju anonīmi avoti finanšu aprindās.
Tiek prognozēts iespējamais rubļa svārstību koridors: līdz vasaras beigām ASV dolārs maksās 100-105 RUR, eiro -112-115 RUR, rudens sākumā abu valūtu vērtība, visticamāk, atgriezīsies pašreizējā līmenī, bet gadu mijā RUR atkal nokritīsies līdz trīsciparu skaitļiem.
“Anonīmi avoti Krievijas valdības finanšu-ekonomiskajā blokā apgalvo, ka kuluāros KF Finanšu ministrija arvien aktīvāk iestājas par pēc iespējas ātrāku konflikta iesaldēšanu Ukrainā, brīdinot, ka Krievijas ekonomika ir uz sabrukuma robežas. Konfidenciālos ziņojumos ministrija uzsver, ka inflācija tiek ierobežota “ar pēdējiem spēkiem”, bet budžetā ir iestājies akūts līdzekļu trūkums militāro izdevumu pieauguma un eksporta ieņēmumu krituma dēļ. Tāpat jārēķinās ar ASV sekundāro sankciju ieviešanas draudiem un to sekām. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par iespēju piemērot "sekundāras sankcijas" valstīm, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju, ja Maskava nepiekritīs pamieram Ukrainā. Tas var izraisīt turpmāku Krievijas izolāciju pasaules tirgos, sevišķi enerģētikas un finanšu jomā.
Putina administrācijā “pēc 9. maija svinībām” sasaukta ārkārtas sanāksme ar Krievijas valsts lielāko naftas uzņēmumu vadītāju piedalīšanos, lai aicinātu “būt gataviem līdz šim vēl nepieredzētam spiedienam un visstingrākajām sankcijām", liekot saprast, ka tuvākajā nākotnē Krievijas naftas nozari varētu gaidīt lieli satricinājumi "ģeopolitiskās situācijas" dēļ. Runa ir tieši par papildu ASV sekundāro sankciju ieviešanu pret Krievijas enerģētikas, galvenokārt naftas nozares, uzņēmumiem. Ukrainas mierizlīguma sarunas nonākušas strupceļā, un Rietumi, ieskaitot ASV, ir gatavi realizēt maksimāla ekonomiska spiediena politiku pret Krieviju, pamatā, lai destabilizētu naftas industriju. Sanāksmē paziņots, ka Maskava šādam spiedienam nepakļausies un aicina naftas biznesa pārstāvjus mobilizēt visus pieejamos resursus, solot no valsts puses viņiem nepieciešamo atbalstu.”
Kremlī nobriedis konflikts starp nosacītajiem “silovikiem” un ekonomisko bloku. Finanšu ministrija un Centrālā banka iesaka samazināt militāros izdevumus un noslēgt mierizlīgumu, lai izvairītos no ekonomikas sabrukuma. Savukārt konflikta atbalstītāji apgalvo, ka piekāpšanās tiks uztverta kā vājuma pazīme un izraisīs iekšpolitisko nestabilitāti Krievijā. “Ekonomisti” oponē, ka ASV sekundāro sankciju gadījumā Krievijas ekonomika var saskarties ar strauju ārvalstu valūtas ieņēmumu kritumu, inflācijas palielināšanos un rubļa nekontrolētu devalvāciju. Tas savukārt var izraisīt sociālo spriedzi un neapmierinātības pieaugumu.
