Saskaņā ar Igaunijas statistikas datiem, 2025. gada martā Igaunijas preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 17% līdz 1,7 miljardiem eiro, bet imports palielinājās par 13% līdz 1,9 miljardiem eiro. Kopumā pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības apjoms palielinājās par 14%, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.
Igaunijas ārējās tirdzniecības deficīts martā sasniedza 237 miljonus eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā tajā pašā mēnesī pagājušajā gadā.
Eksports pieauga visās preču kategorijās, reeksportam palielinoties par 27%, galvenokārt lielāka transportlīdzekļu reeksporta dēļ.
Igaunijā ražoto preču īpatsvars kopējā eksportā samazinājās par trim procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, līdz 65%. Tajā pašā laikā Igaunijā ražoto preču eksports palielinājās par 12%, salīdzinot ar 2024. gada martu.
Galvenie eksporta tirgi martā bija Somija (16% no kopējā eksporta), Latvija (9%), Zviedrija (8%) un Lietuva (8%).
Importa līderes bija Latvija (13%), Vācija (11%) un Somija (10%).
Kopumā pirmajā ceturksnī preču eksports un imports palielinājās par 14%. Preces tika eksportētas faktiskajās cenās par aptuveni 4,7 miljardiem eiro un importētas par vairāk nekā 5,5 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības deficīts sasniedza 860 miljonus eiro, kas ir par 107 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada janvārī-martā.
2024. gadā Latvijas eksports samazinājās par 1,9%, bet imports - par 7,4%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pērn Latvijas preces tika eksportētas par 18,68 miljardiem eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb par 1,9% mazāk nekā 2023. gadā. Imports sasniedza 21,68 miljardus eiro, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2023. gadā, ziņoja LSM.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 40,36 miljardi eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023. gadā.
Latvija galvenokārt eksportēja koksni un koka izstrādājumus, piena produktus, olas, medu, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumus. Importā dominēja minerāldegviela, nafta un tās rafinētie produkti, elektroiekārtas, transportlīdzekļi un to rezerves daļas.
Pērn Latvija importēja preces no 176 valstīm, lielākie partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. 2024. gadā preces no Latvijas tika eksportētas uz 203 valstīm, nozīmīgākie partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija.
Lauksaimniecības un pārtikas produkti tika eksportēti galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju un Krieviju, bet koksne un koksnes izstrādājumi tika eksportēti uz Zviedriju.
Kā vairākkārt norādījis Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kaimiņvalstu rādītāji eksporta jomā ir labāki, jo šīs valstis ir produktīvākas. Tāpēc ir nepieciešams izvērtēt atbalsta programmas Latvijā un vērtēt, kādā virzienā dodas Latvijas atbalsta programmas un uz ko valsts virzās.
"Mūsu atbalsta programmas nav bijušas mērķētas uz produktivitāti, bet uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku tiktu nodarbināti kādā uzņēmumā," pērn tiekoties ar uzņēmējiem, sacīja Valainis, norādot, ka pašreiz norisinās pāreja no šādas pieejas atbalsta programmās. Ekonomikas ministrija jau patlaban mainot pieeju šiem jautājumiem, norādīja Valainis, piebilstot, ka arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra turpina aktīvi fokusēties uz eksportu un investīcijām.
