Krievija un Baltkrievija šā gada septembrī Baltkrievijas teritorijā rīkos kopīgas militārās mācības "Zapad-2025" ("Rietumi-2025"). NATO un īpaši Baltijas valstis (Baltkrievija robežojas ar Lietuvu un Latviju) tām seko līdzi un raugās ar lielām bažām, uzskatot, ka Baltkrievija varētu kļūt par atspēriena punktu Krievijas uzbrukumam Baltijas valstīm un Polijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Saistībā ar manevriem ir vairākas bažas. Pirmkārt, jau ir informācija, ka mācībās piedalīsies aptuveni 100 tūkstoši militārpersonu, kas ir astoņas reizes vairāk nekā sākotnēji plānots, 2025. gada sākumā paziņoja Baltkrievijas valdība. Par to Baltkrievijas opozīcijas medijam "Zerkalo" ziņoja nenosaukta augsta ranga NATO amatpersona: "Tās būs liela mēroga mācības. Es nezinu, vai šie skaitļi ir apstiprināti, bet esmu dzirdējis, ka tajos piedalīsies aptuveni 100 000 karavīru. Protams, daži no mūsu sabiedrotajiem par to ir nobažījušies. Viņi ir arī noraizējušies par ideju, ka lieli Krievijas spēki var palikt Baltkrievijā pēc šo mācību beigām." Amatpersona piebilda, ka Krievijas karaspēks Baltkrievijā radīs papildu spriedzi reģionā.
Otrkārt, "Zapad-2025" scenārijs un mērogs faktiski atkārto mācības, aizbildinoties ar kurām Krievija 2022. gada ziemā uzkrāja militāros spēkus un aprīkojumu netālu no robežas ar Ukrainu, sagatavojot pilna mēroga iebrukumu. Tas nozīmē, ka Krievija atkal var izmantot Baltkrieviju kā platformu turpmākai ofensīvai - šoreiz pret Baltijas valstīm un Poliju.
“Mācības "Zapad-2025", kuras Aleksandrs Lukašenko mēģina atkal rīkot 2025. gada beigās, faktiski atkārto scenāriju, kas bija 2022. gadā. Tādējādi Baltkrievija kļūst par draudu ģeneratoru un atspēriena punktu agresijai pret citām valstīm," 2025. gada sākumā sacīja Starptautiskā Krievijas agresijas apkarošanas centra vadītāja vietnieks Dmitrijs Gromakovs.
Minska cenšas pārliecināt, ka mācības Baltkrievijā it kā neapdraud kaimiņus. "Tās ir mūsu karavīru apmācības līmeņa paaugstināšanai, Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku mijiedarbības līmeņa palielināšanai. Mēs to darām paši sev un kopumā parādām, ka esam gatavi aizstāvēties un nevienam nedraudēt," sacīja Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hrenins.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka šobrīd Kremlis neuzdrošināsies sākt jaunu militāru konfliktu Eiropā, bet pilnībā to neizslēdz: "Ja kāds nolems, ka uzbrukums Polijai vai kādam no mūsu sabiedrotajiem paliks nesodīts, viņš saskarsies ar pilnu alianses varu. Mūsu reakcija būs satriecoša. Tam vajadzētu būt pilnīgi skaidram Vladimiram Putinam un ikvienam, kurš vēlas mums uzbrukt."
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka valsts bruņotie spēki šobrīd cieši uzrauga situāciju ar mācībām "Zapad-2025" un potenciālā ienaidnieka rīcība, pēc viņa domām, nepaliks nepamanīta.
"Mēs redzēsim, kāda veida karaspēks tur atradīsies apjoma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Un NATO, protams, uz tā pamata veidos savu, teiksim, klātbūtni vai reakciju," sacīja ministrs.
Lietuvas militārais izlūkdienests uzskata, ka liela kara draudi starp Krieviju un Baltijas valstīm šobrīd ir zemi. Bet tas arī uzskata, ka Baltkrievija, kas zaudē savas suverenitātes paliekas, ir pieaugošs riska faktors tās rietumu kaimiņiem.
"Baltkrievija pieņem krievu kara mācības, uzlabo sava militārā personāla apmācības kvalitāti un palielina bruņoto spēku kopējo jaudu," skaidro Lietuvas militārās izlūkošanas vadītājs Elegijs Paulavičs. "Tas, visticamāk, arī veidos papildu spēkus dienvidos, reaģējot uz iedomātiem draudiem no Ukrainas. Baltkrievijas retorika atkārto Krievijas nostāju par karu Ukrainā: viņi to uzskata par kolektīvo Rietumu "provocētu". Baltkrievijas varas iestādes attaisno un pauž pilnīgu atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu un, ja būs nepieciešams, tā rīkosies arī pret NATO," pieļauj militārās izlūkošanas vadītājs.
Bijušo Baltkrievijas drošības struktūru amatpersonu, kas iebilda pret Lukašenko režīmu, izveidotās organizācijas BELPOL pārstāvis Vladimirs Žigars sacīja, ka pašas par sevi mācības "Zapad-2025", visticamāk, neradīs tiešus draudus Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Polijai, tomēr tuvāko gadu laikā Baltkrievija kļūs par nopietnu militāro spēku.
"Baltkrievijas teritorijā līdz 2028. gadam katru gadu būs iespējams ražot aptuveni 300 tūkstošus lādiņu ieroču sistēmai "Grad", aptuveni 300 tūkstošus artilērijas lādiņu un vairāk nekā 100 tūkstošus dažādu veidu bezpilota lidaparātu," viņš uzskaita. "Turklāt gandrīz viss Krievijas militārais aprīkojums, pat vecākais aprīkojums, tiks modernizēts, pateicoties Baltkrievijas uzņēmumiem, kas ražo bruņumašīnu tēmēkļus," piebilda organizācijas pārstāvis.
Militārie analītiķi norāda, ka globāls militārais konflikts, kurā iesaistīti Krievija un NATO, varētu notikt apmēram trīs gadu laikā. Bet daudz, pēc viņu domām, būs atkarīgs no tā, kāda veida "miera līgumu" ASV, ja tām izdosies, uzspiedīs Ukrainai un Krievijai. Un, otrkārt, vai Kremlim būs brīvas rokas vēl vairāk saasināt konfliktu, ja Amerika joprojām nolems izvest savu karaspēku no Eiropas? Tieši šos riskus nesen paziņoja Somijas aizsardzības ministrs.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio nesen atkārtoti uzsvēra, ka ASV NATO partneriem ir jāpilnveido savas spējas. Baltijas valstis to dara gan finansiāli, gan citos aspektos. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas militārie izdevumi jau sasniedz aptuveni 4% no šo valstu IKP, kas padara tās par vienām no NATO līderiem naudas ieguldījumu ziņā valsts aizsardzībā.
