Jauniešiem, kuri ir iesaistīti bandu pasaulē, skolas izvēle ir kļuvusi par varas un viņu pašu drošības jautājumu. Bandas ir sadalījušas skolas dažādās ietekmju teritorijās un ievieto jauniešus īpašās pašu kontrolētās skolās, lai turpinātu narkotiku pārdošanu. "Cilvēki meklē cilvēkus skolās" – ar noziedzīgo pasauli saistītais "Hasans" Zviedrijas televīzijai SVT stāsta par to, kā bandu piederība ietekmē bērnus un jauniešus, raksta Zviedrijas sabiedriskās TV portāls "svt.se".
Ikviena briesmīgā diena var sākties kā parasta skolas diena, bet, pirms tā būs beigusies, kāds zēns būs iešāvis savam klasesbiedram galvā. Tas ir brutāli, bet, iespējams, jau vairs ne tik pārsteidzoši. Kaut kas ir noticis ar zviedru skolām. Narkotiku tirdzniecība notiek nodarbību laikā, ieroči tiek paslēpti skapjos. Skolu pagalmos bandu bērni vervē savus klasesbiedrus. Zviedrijas žurnālisti izmeklē, kas notiek aiz skolas sienām, kas kādreiz tika uzskatīta par bērniem drošāko vietu valstī.
Bandas vervē arvien jaunākus cilvēkus, lai veiktu nopietnus vardarbīgus uzdevumus, noziedzība iekļūst skolu pasaulē. Zviedrijas skolās ir skolēni, kas iebiedē skolas darbiniekus un liek viņiem klusēt.
"Mēs nevaram klanīties bērniem. Tas nav iespējams. Jo mēs esam tie, kas viņus audzināsim un palīdzēsim viņiem ceļā uz saprātīgu dzīvi," Zviedrijas sabiedriskam medijam sacīja skolotājs Joahims Svērds.
Skolu darbinieki, kurās ir iekļuvuši bandu noziedznieki, liecina par to, kā vecākie noziedznieki izlemj, kuras skolas vajadzētu apmeklēt jaunajiem skolēniem, lai viņu tīkls saglabātu kontroli pār teritoriju.
"Kā es redzu, viņiem no augšas liek izvēlēties skolas, lai viņi varētu saglabāt savu varu, savu teritoriju vai noteiktu skolu," sacīja skolas direktors, kurš cieši sadarbojas ar skolēniem, kuri ir saistīti ar bandām.
Bandas ir sadalījušas dažādas skolas teritorijās un ievieto jauniešus sev vēlamās skolās, lai turpinātu narkotiku pārdošanu. "Jaunietis turp dodas uz trim gadiem, tāpēc ka pastāvīgi ir nepieciešami jauni cilvēki, kas ienāk un pārņem iesākto," sacīja skolas vadītājs.
Skolēni, kuri iesaistīti noziedzībā, no noziedzīgās pasaules tiek ietekmēti izvēlēties atbilstošo skolu. Skolas darbinieki sacīja, ka viņi meklē skolas, kurās viņiem ir kontakti un draugi, lai justos droši.
Tā kā bandas vervē arvien jaunākus bērnus un jauniešus, skola ir kļuvusi par viņu noziegumu arēnu. Skola tiek izmantota, lai pārdotu narkotikas, uzglabātu ieročus un vervētu jauniešus kā visšaušalīgākās vardarbības veicējus.
Pēdējo desmit gadu laikā 15-17 gadus veco jauniešu skaits, kas tiek turēti aizdomās par slepkavībām, pieaudzis par vairāk nekā tūkstoš procentiem, liecina Zviedrijas prokuratūras statistika.
"Ja es dzīvoju apgabalā, kurā man ir daudz ienaidnieku, un es zinu, ka esmu kaitējis šiem cilvēkiem, viņi dosies mani meklēt uz skolu. Tādēļ es noteikti nevēlos būt šajā skolā, jo viņi man atriebsies,” sacīja "Hasans".
"Hasans", kura īstais vārds ir cits, mācās pēdējā vidusskolas klasē, un viņam ir saikne ar noziedzīgiem tīkliem. Viņam un citiem skolēniem, kuri saistīti ar noziedzību, skolas izvēle ir kļuvusi par drošības jautājumu. Viņš stāsta, ka skolas laikā ir nēsājis gan ieročus, gan narkotikas: "Es sēdēju klasē ar "zaļo", proti, hašišu, vai ko citu neatkarīgi no tā, kas tas bija. Neviens skolotājs man neko neteica. Un es zinu, ka skolotāji to saoda." "Hasana" gadījums nav vienīgais.
Skolas darbinieki un skolēni apliecina, ka skolotāji redz noziedzību skolās, bet neuzdrošinās celt trauksmi. "Dažu darbinieku vidū valda klusuma kultūra," sacīja persona, kas ir atbildīga par drošību skolā. Zviedrijas sabiedriskā medija uzrunātie cilvēki baidījās runāt ar žurnālistiem un stāstīt par drošību darbā. "Man vienmēr jāatceras, ka, kaut ko runājot plašākai publikai, es pakļauju briesmām savu ģimeni, brāļus un māsas. Es to nevaru izdarīt savas drošības dēļ," sacīja kāds anonīms skolas darbinieks.
"Jauni cilvēki sanāk kopā un runā par to, kurā skolā viņiem vajadzētu sākt mācīties. Viņiem ir tikšanās, viņi kaut kur ēd vai satiekas pagalmā, vai smēķē cigareti un plāno, kurā skolā sākt mācīties kopā, lai kļūtu aizsargātāki un neviens nevarētu tur iekļūt un viņus traucēt," stāstīja "Hasans".
Pats "Hasans" ir devies uz skolu bruņots gan ar nazi, gan šaujamieroci, baidoties, ka citi bandas noziedznieki viņu meklēs mācību laikā. "Cilvēki staigā apkārt, meklējot cilvēkus skolās. Tas ir diezgan izplatīti," sacīja "Hasans".
Karams, kurš mācās vidusskolas pēdējā gadā, un Ugge, kurš tikko pabeidzis vidusskolu, gatavojas kļūt par jauniešu līderiem. Viņi atzīst problēmu. "Esmu redzējis, ka skolotāji baidās iekļūt starp šīm noziedzīgo bandu cīņām un konfliktiem, un tas patiesībā ir diezgan saprotams," sacīja Karams.
Bet, saskaņā ar Karama un Ugges teikto, skolotājiem ir jāuzdrošinās runāt. "Ja skolotāji agrīnā vecumā nenoliks viņus pie vietas, vardarbības akti turpināsies, un skolēni domās, ka tas ir pilnīgi normāli, ka viņi var rīkoties, kā viņi vēlas. Tāpēc daudzi skolotāji saņem draudus un tiek vajāti arī ārpus darba," atklāja Ugge.
Joahims Svērds ir skolotājs un drošības pārstāvis skolā, kurai ir bijušas lielas problēmas ar noziedzīgiem skolēniem. Šobrīd tendence ir mainījusies. "Skolēni zina, ka par visiem noziegumiem, kas izdarīti skolas teritorijā, tiek ziņots policijai," sacīja J. Svērds.
"Galu galā, tas patiesībā ir vienīgais veids, kā rīkoties. Mums tas ir jādara. Mēs to nedarām tikai savā labā. Mēs to darām skolēnu labā, un mēs to darām visas sabiedrības labā," sacīja skolotājs.
