Saskaņā ar Igaunijas valdības plāniem šogad Ermistu sāksies militārās rūpniecības parka pamatinfrastruktūras būvniecība, kuras pašreizējais budžets ir 50 miljoni eiro. 100 hektāru platībā tiks izvietoti vismaz pieci uzņēmumi, no kuriem trijos ražos ap 50 tonnām sprāgstvielu, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Ermistu ciems atrodas Pērnavas pašvaldības teritorijā. Igaunijas parlamenta Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komiteja uzskata, ka vienā vietā un uz viena zemes gabala uzbūvēts parks ir piemērots arī miera laika apstākļiem. Veidojot parku, jāņem vērā Ukrainas militārā pieredze.
"Kara gadījumā šādu rūpnīcu evakuācija sākas no pirmajām dienām, no pirmajām stundām. Parasti tās tiek izvietotas pazemes telpās," sacīja Jaunās ģeopolitikas pētniecības tīkla direktors Mihailo Samuss.
Ukrainas pieredze rāda, ka kara gadījumā Igaunijas aizsardzības rūpniecības nozare būs jāizvieto pazemē. Valsts aizsardzības komitejas locekļi Mēlis Kīli un Leo Kunnass uzskata, ka būvniecību pazemē vajadzētu sākt nekavējoties.
"Mums nav lielas vai plašas teritorijas, kur mēs varētu kaut ko izkliedēt. Tāpēc mums šādi uzņēmumi jābūvē pazemē," sacīja L. Kunnass. M. Kīli atzīmēja, ka Ida-Viru apgabalā jau ir pazemes infrastruktūra, piemēram, Ojamā raktuvju ražošanas zonas vai apkalpošanas zonas.
Mihailo Samuss uzskata, ka Baltijas valstis varētu arī savstarpēji koordinēt savas aizsardzības nozares, lai sadalītu riskus.
"Piemēram, kaut ko novietot Igaunijā un kaut ko Lietuvā tā, lai to varētu aizstāt. Gadījumā, ja Lietuvā ražošana ir apdraudēta, to varētu aizstāt ar Igaunijas produkciju," sacīja M. Samuss.
Igaunijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka būvniecība pazemē izmaksās vairāk un aizņems ilgāku laiku. Uzņēmēji izrāda interesi par aizsardzības industriālo parku, un līdz vasaras beigām tiks izvēlēti iesaistītie uzņēmumi.
"Pagājušajā nedēļā mums bija informācijas diena. Piedalījās vairāk nekā 20 ieinteresēto uzņēmumu. Mēs līdz maija vidum gaidīsim viņu sākotnējos priekšlikumus, bet detalizētāku biznesa plānu - līdz jūnija vidum. Tad mēs novērtēsim un apspriedīsim. Un līdz augusta beigām uzņēmumi ir jāizvēlas," sacīja Aizsardzības ministrijas īpašais padomnieks aizsardzības rūpniecības attīstības jautājumos Indreks Sirps.
Citas starpā arī Latvijā militārā rūpniecība pamazām attīstās. Tā nav koncentrēta kādā noteiktā teritorijā, bet gan izkliedēta pa dažādiem valsts reģioniem. Ar munīcijas un ieroču ražošanu, piemēram, nodarbojas "Zala Aero" - viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas ražo arī bezpilota lidaparātus (dronus) militāriem un civiliem mērķiem. "EMJ Metals" un "Baltic Bullets" ražo dažādu kalibru munīciju. Ir bijuši centieni veidot munīcijas rūpnīcu sadarbībā ar Vācijas partneriem, lai stiprinātu reģionālo drošību un nodrošinātu munīcijas rezerves. Latvija Baltijas reģionā izceļas ar tehnoloģiski attīstītu bezpilota lidaparātu sektoru, kas piedāvā produktus izlūkošanai un militārai loģistikai. Ņemot vērā spēcīgo IT sektoru, Latvijā attīstās arī militārās kibertehnoloģijas un drošības risinājumi, tostarp sadarbība ar NATO Stratēģiskās komunikācijas centru Rīgā. Tādi uzņēmumi kā "Latvijas tekstils", "NBS nodrošinājuma centrs" u.c. ražo militāros formas tērpus, mugursomas, aizsarglīdzekļus un dažādu ekipējumu. Latvija sadarbojas arī ar Vācijas, Somijas, Polijas un ASV militārās industrijas uzņēmumiem, tostarp nodrošinot dalību NATO iepirkumos.
