Somijas pensiju apdrošināšanas sabiedrības pagājušajā gadā guvušas pārsteidzoši labu peļņu salīdzinājumā ar citu valstu apdrošināšanas sabiedrībām, liecina Somijas Pensiju centra (EKA) gada pētījums, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Somijas pensiju investori ierindojušies pirmajā vietā stingrāk regulēto investoru kategorijā. Pirmajā vietā - Somijas "Varma" ar reālu atdevi vairāk nekā deviņu procentu apmērā. Tam sekoja "Ilmarinens", "Elo" un "Veritas" ar reālu atdevi nedaudz mazāk par astoņiem procentiem. Reālā peļņa ņem vērā inflāciju, t.i., cenu pieaugumu.
Labā peļņa skaidrojama ar to, ka Somijas pensiju investori saviem ieguldījumu portfeļiem ir pievienojuši ārvalstu akcijas. Vietējo akciju sniegums pagājušajā gadā izrādījies vājš.
Somijas Pensiju centrs pensiju ieguldītājus iedala divās grupās: tajās, kas ir mazāk regulētas, un tajās, kas ir stingrāk regulētas. Stingrāk regulētām pensiju sabiedrībām ir noteikts ierobežojums, cik daudz tās var ieguldīt akcijās, jo tām parasti ir lielāki riski nekā, piemēram, fiksēta ienākuma ieguldījumiem.
Vislabāko atdevi uzrādījis Norvēģijas Valsts naftas fonda investors SPU ar 20 procentu atdevi. SPU pieder pie mazāk regulēto pensiju investoru grupas. Norvēģijas naftas fonds milzīgo peļņu guva, pateicoties ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.
Somijas uzņēmums "Keva" bija piektais mazāk regulēto pensiju apdrošināšanas sabiedrību grupā. "Keva" atdeve pēc inflācijas bija 9,6 procenti.
Somijas Pensiju centra pētījums uzrāda, ka vidējā reālā peļņa pagājušajā gadā bija astoņi procenti.
Pēc EKA vecākā speciālista Anti Mielonena teiktā, 2024. gads bija labs investīciju gads gandrīz visiem pētījumā iekļautajiem pensiju operatoriem. Ilgākā desmit gadu periodā vidējā reālā peļņa ir četri procenti. "Inflācijai bija liela ietekme uz peļņu," sacīja Mika Vidlunds, EKA sadarbības vadītājs.
Somijā pagājušajā gadā inflācija sāka izteikti samazināties. "Lai gan inflācija daudzās valstīs samazinājās, tā dažādās pakāpēs ietekmēja atdeves rezultātus. Piemēram, inflācija Nīderlandē ir bijusi ievērojami augstāka nekā Somijā. Tā rezultātā Nīderlandes investori ievērojami zaudēja somiem reālo peļņu, lai gan nominālā peļņa ir ļoti tuva mūsējām," uzsvēra M. Vidlunds.
Pēc A. Mielonena domām, lielā jautājuma zīme ir ASV sāktais tirdzniecības karš un citas ASV izraisītās neskaidrības. Kopš prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu atcelšanas ASV tehnoloģiju gigantu akcijas ir krasi svārstījušās. Iespējams, ka ASV vairs nenodrošinās tik daudz ieņēmumu kā līdz šim.
Saskaņā ar vietnes "The Market Watch" publicēto, 900 miljardi eiro no septiņu tehnoloģiju nozares milžu, tā sauktā "Magnificent Seven", akciju vērtības izkusa vienā dienā. Tas atbilst desmit gadu Somijas valsts budžetam. "Lieliskais septiņnieks" ietver "Apple", "Amazon", "Meta", "Nvidia", "Tesla", "Google" un "Microsoft".
Analītiķu nama "Inderes" galvenais analītiķis Petri Gostovskis investoru reakciju raksturo kā emocionālu paniku. "Kad ir satraucošas ziņas, cilvēki reaģē uz tām, lai gan viņi precīzi nezina, kāda būs ziņu ietekme," sacīja P. Gostovskis.
"Tas bija ļoti spēcīgs kritums, kas ir tipiski, kad pienāk pārsteidzošas, šokējošas ziņas. Vērtīgākā no septiņām tehnoloģiju kompānijām, viedierīču ražotāja "Apple", akciju cena zaudēja 9,25 procentus, kas nozīmē 281 miljarda eiro kritumu," secināja analītiķis.
Pēc P. Gostovska domām, nenoteiktība un no tās izrietošais akciju svārstīgums, visticamāk, turpināsies tuvākajā nākotnē, jo investori gaida sarunas ar ASV un tās tirdzniecības partneriem. Tirgus tagad ir jutīgs pret ziņām par tarifiem. "Jābūt gataviem tam, ka akcijas var sākt strauji pieaugt vai samazināties," piebilda analītiķis.
"Tagad šķiet, ka šogad būs grūti sasniegt tādu pašu maksimālo atdevi kā pagājušajā gadā. Atliek redzēt, kā šis gads attīstīsies," sacīja A. Mielonens.
Ja tiks īstenota plānotā investīciju reforma, Somijas pensiju fondi drīz varēs ieguldīt ar likmi uz lielāku peļņu un augstākiem riskiem. Akciju īpatsvars var pieaugt līdz pat 85 procentiem, bet pašreizējais maksimālais ir 65 procenti. Somijas pensiju sistēmu apgrūtina sabiedrības novecošana un zems dzimstības līmenis. Mērķis ir to kompensēt ar pensiju ieguldījumiem.
Lielākās izmaiņas attiecas uz to, ka ar peļņu saistītām pensiju kompānijām nākotnē būs atļauts ieguldīt somu kopīgos pensiju aktīvus. Nākotnē pensiju sabiedrībām būs atļauts uzņemties lielāku risku pensiju ieguldījumos. Tas nozīmē lielāku peļņu.
"Ietekme ir ievērojama. Pie detalizētākiem skaitļiem atgriezīsimies tikai tad, kad būs skaidras detaļas," sacīja pensiju apdrošināšanas kompānijas "Varma" izpilddirektors Risto Murto.
Balstoties uz aprēķiniem visai ar izpeļņu saistītajai pensiju jomai, Somijas Pensiju centrs gaida būtisku pieaugumu visiem pensiju apdrošinātājiem. "Pēdējo 20 gadu laikā reālā atdeve ir bijusi aptuveni četri procenti. To var palielināt par 0,2-0,4 procentpunktiem," sacīja Somijas Pensiju centra rīkotājdirektors Miko Kauto. Tas nozīmētu gada peļņas pieaugumu par 5-10 procentiem.
Augstāka peļņa noteikti ir pietiekami laba gan pašreizējiem, gan nākotnes pensionāriem. Bet ko nozīmē riska pieaugums, un kāda veida draudus tas rada?
Konkrēti riska pieaugums galvenokārt nozīmē, ka nākotnē lielāka pensiju aktīvu daļa tiks ieguldīta akcijās. Somijas Pensiju centrs lēš, ka apdrošinātājiem akciju īpatsvars var palielināties vidēji par aptuveni desmit procentpunktiem. Šobrīd akcijās ir nedaudz vairāk nekā puse pensiju ieguldījumu.
Pensiju sabiedrības jau divtūkstošajos gados ir palielinājušas akciju īpatsvaru savā līdzdalībā. Tas uzņēmumiem ir devis lielāku atdevi nekā iepriekš.
Akciju risks galvenokārt atspoguļojas to lielākajās vērtības svārstībās. "Nākotnē, kad būs krīze akciju tirgū, pensiju kompānijas ziņos par vēl lielāku negatīvu peļņu," sacīja R. Murto.
"Labos gados un ilgtermiņā, no otras puses, cerības ir lielāka peļņa. Ilgtermiņā akcijas vienmēr ir devušas vairāk nekā citi tradicionālie ieguldījumi. Tomēr pensiju ieguldījumu riskus samazina fakts, ka investīciju horizonts ir gadu desmitiem garš," uzskata "Labor" galvenais pētnieks Ohto Kanninens.
"Kad mēs runājam par ilgtermiņu, investīciju vērtība var svārstīties uz leju un uz augšu, uz leju un uz augšu. Taču ilgtermiņā joprojām tiek piemērota augstāka peļņa," viņš sacīja.
Draudi ir tādi, ka ieguldījumu tirgus saskarsies ar ārkārtīgi ilgu sliktu periodu, kurā pensiju aktīvu vērtība samazināsies īpaši strauji.
M. Kauto no Somijas Pensiju centra sacīja, ka šādā scenārijā, ja šķistu, ka uzņēmumi nespēs tikt galā ar savām pensiju izmaksām, varētu būt jāskar pensiju iemaksas vai pensiju apmērs.
"Mums būtu jāapsver nepieciešamība palielināt iemaksas vai, no otras puses, veikt dažus korekcijas pasākumus attiecībā uz pensijām. Tomēr šāds risks ir maz ticams," pieļāva Pensiju centra pārstāvis.
O. Kanninens meklēja salīdzinājumu vēsturē. Viņš sacīja, ka iepriekšējos akciju tirgus sabrukumos, piemēram, finanšu krīzes un koronavīrusa pandēmijas laikā, nav bijis nepieciešams iejaukties maksājumos un pensijās. Viņš uzskata, ka līdzīgus sabrukumus varētu pārvarēt arī ar jauniem noteikumiem.
Iepriekšējās krīzēs uzņēmumu kapitāla pietiekamība ir vājinājusies. Jaunajā reformā tiks atvieglota pensiju sabiedrību maksātspējas prasība, kas ļaus veikt lielākas izmaiņas pensiju aktīvu vērtībā. Tas dos lielāku rīcības brīvību situācijās, kad tirgus sabruks.
Tādā veidā uzņēmumiem ir mazāka iespēja nonākt situācijā, kad viņiem būtu jāpārdod akcijas. Noteikumi uzliek uzņēmumiem par pienākumu samazināt akciju vai citu riskantu ieguldījumu īpatsvaru, ja to maksātspēja pārāk samazinās.
2008. gadā finanšu krīzes laikā ar pagaidu aktu tika atvieglota arī maksātspējas prasība pensiju sabiedrībām. Tas, iespējams, notiks arī turpmāk, ja rastos īpaši drūma situācija. M. Kauto norādīja, ka pensiju kompāniju maksātspēja šobrīd ir labā stāvoklī.
Somijas pensiju reformas sarunās tika plānots arī tā sauktais automātiskais stabilizators, kas tiktu ieviests, ja pensiju finansēšana vājinātos zem noteiktas robežas. Praksē stabilizators būtu automātiski samazinājis pensijas, palielinātu pensiju iemaksas vai darītu abas lietas.
Tomēr šāds stabilizators nav gaidāms, lai gan, piemēram, ekonomisti un finanšu ministre Rika Purra (Somu partija) kritizēja tā neesamību. Tas nozīmē, ka, situācijai pasliktinoties, notiks jaunas sarunas par to, kur atrast papildu naudu. Tagad vissmagākie strīdi starp darba tirgus organizācijām, kas risināja sarunas par reformu, bija tieši par stabilizatoru.
Ja ieguldījumu riski saglabāsies stabili, pensiju sistēma, visticamāk, drīz būs atkal jāpielāgo citām aktualitātēm. Iemesls ir tāds, ka dzimstība joprojām samazinās un pensionāru kļūst arvien vairāk.
