Polijas aizsardzības ministrs: Eiropā nav aizsardzības nozares, kas garantētu drošību

© Depositphotos

"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Pirmdien Polijas Seimā notika starpparlamentārā konference par ES valstu ārpolitiku un drošības politiku, kuru organizēja Polijas prezidentūra ES Padomē. Konferencē piedalījās parlamentārieši no ES valstīm un Eiropas Parlamenta, un to kopīgi vadīja Seima ES lietu komitejas priekšsēdētāja Agneška Pomaska (KO) un Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Gžegožs Šetina (KO).

Aizsardzības nozare ir ES prioritāte

Savā runā V. Kosinjaks-Kamišs uzsvēra, cik svarīgi ir ES un dalībvalstīm ir pienācīgi reaģēt uz mainīgo ģeopolitisko situāciju un draudiem, kas saistīti ar Krievijas imperiālismu.

"Diagnoze jau ir noteikta, bet pēc diskusijām jārīkojas, un Eiropai ar to bija problēma. Ir skaidri jāpasaka, ka mūs ir skārusi saprātīgi auksta duša, jo īpaši nesen. Pat karš Ukrainā nelika mums rīkoties ar tādu impulsu kā nesenie ģeopolitiskie notikumi," sacīja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs. Viņš norādīja uz nepārtrauktajām atbalsta programmām Ukrainai, kas aizstāvas pret Krieviju.

Kā sacīja V. Kosinjaks-Kamišs, turpināt atbalstīt Ukrainu ir "fundamentāls jautājums". "Katra cīņas diena Ukrainā ir arī par Polijas, Eiropas pretinieku nogurdināšanu (..) kas apdraud mūsu pamatvērtības, mūsu brīvību un suverenitāti. Un draudi ir ļoti nopietni: tā ir Krievijas neoimpērijas stratēģija, kas nekad nenovirzīsies no šī ceļa," brīdināja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs. "Bet Krievija nekad neatgriezīsies šeit, tā nekad neatgriezīsies Baltijas valstīs, Centrāleiropā un Austrumeiropā," viņš apliecināja.

ES nevar aizstāt vai konkurēt ar NATO

Valsts aizsardzības ministrs arī norādīja uz vairākām jomām, kurās ES ir jāpastiprina darbības, lai nodrošinātu savu drošību. "Aizsardzības nozare ir prioritāte. Mūsdienās Eiropā nav tādas nozares, kas garantētu drošību, nevienā valstī. Pat mūsu nozaru summa negarantē šo drošību. Tāpēc naudas plūsmas virzīšana šim nolūkam ir vispamatotākā," viņš teica. "Tie nevar būt ilgtermiņa lēmumi. (..) Tiem jābūt ātriem lēmumiem, lai nekavējoties atbrīvotu lielus līdzekļus nozarei," piebilda V. Kosinjaks-Kamišs.

V. Kosinjaks-Kamišs uzsvēra, ka ES nevar aizstāt vai konkurēt ar NATO, bet abām organizācijām ir cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu Eiropas drošību - NATO, palielinot militārās spējas, nodrošinot sabiedroto karaspēka sadarbību un koordināciju, un ES, izmantojot tai pieejamos ekonomiskos instrumentus, ļaujot, piemēram, stimulēt un paplašināt aizsardzības nozari.

Vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti un reaģēšanu jūrā

Starp galvenajām Eiropas drošības jomām V. Kosinjaks-Kamišs norādīja uz vairākiem jautājumiem, kas jāatrisina ES līmenī. Viņš piebilda, ka tā galvenokārt ir militārā mobilitāte, t.i., transporta infrastruktūra, bet arī noteikumi par karaspēka pārvietošanos Eiropas Savienībā.

"Mums šodien nav noteikumu par militāro mobilitāti. Ja runa būs par konfliktu, par ko mēs vienosimies, par visiem administratīvajiem nolīgumiem un noteikumiem par karaspēka pārvietošanos? (..) Eiropas Savienībā mums tas būtu jādara, un Polijas prezidentūras ietvaros mums ir ievērojami jāpaātrina militārā mobilitāte," sacīja Polijas aizsardzības ministrs.

Otra joma, uz kuru norādīja V. Kosinjaks-Kamišs, ir jautājums par jūrām ap ES, jo īpaši Baltijas jūru. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu algoritmu ES valstīm, kas noteiktu noteikumus reaģēšanai uz dažādu veidu draudiem un incidentiem jūrā, piemēram, uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, ārvalstu kuģiem, kas pēdējos mēnešos Baltijas jūrā ir notikuši daudzas reizes.

"Katrai valstij ir jāmaina noteikumi savām vajadzībām, iekšējiem likumiem, lai ātri reaģētu, bet mēs nevaram būt dažādu veidu līgumu paketē, kas mūs bloķē," viņš uzsvēra. Polijas aizsardzības ministrs arī vērsa uzmanību uz Vidusjūras jautājumu: "Krievija pārvietojas no savas darbības teritorijas Sīrijā uz Lībiju, tuvojas arvien tuvāk Grieķijai un Itālijai un ietekmēs šīs valstis," viņš brīdināja.

"Krievijas izplatīšanās visā Eiropā notiek ļoti ātri, tāpēc mūsu reaģēšanai vajadzētu ietekmēt visus Eiropas ūdeņus," sacīja V. Kosinjaks-Kamišs. Citas jomas, par kurām runāja nacionālās aizsardzības ministrs, ir mākslīgā intelekta izstrāde un ieviešana, īpaši atsevišķu valstu bruņotajos spēkos.

Pasaulē

ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”

Svarīgākais