Jaunais Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (“Eesti 200”) intervijā Igaunijas Nacionālajai raidorganizācijai ERR ("news.err.ee") atklājis, ka studiju gadi Krievijā viņam ir devuši ieskatu par to, kā tur darbojas sabiedrība un varas struktūras.
43 gadus vecais Igors Taro absolvēja Maskavas Valsts universitāti žurnālistikas specialitātē ap tūkstošgades miju, izraisot jautājumus par to, vai Krievijas valsts slepenie orgāni un citas organizācijas Krievijā ir izrādījušas interesi par viņu.
Igaunijas varas iestādes atzinušas, ka politiķa studijas Maskavā nevar traucēt ieņemt spēka struktūru pāraugošo iekšlietu ministra posteni. Latvijā kas tāds nekad nebūtu iedomājams. Krievijā studējušam politiķim pielaide valsts noslēpumam visticamāk netiktu piešķirta, līdz ar ko atrašanās ministra amatā kļūtu neiespējama.
I. Taro ir dzimis Veru pilsētā. Viņš savu politisko karjeru sāka veidot politiskajā grupā “Isamaa”jeb "Par Tēvzemi un ResPublica apvienība," kas ir Igaunijas konservatīva politiska partija (toreiz pazīstama ar nosaukumu IRL).I. Taro no 2010. līdz 2015. gadam strādāja arī par Maskavas korespondentu izdevumā “Õhtuleht”, kā arī par Veru un Pilvas apgabalu korespondentu sabiedriskajā raidorganizācijā ERR.
Runājot ar "Esimene stuudio", I. Taro teica: "Mana dzīve un profesionālā darbība Krievijā tika padarīta pēc iespējas grūtāka. Bet šis periods bija pilns ar izšķirošiem notikumiem, kas man deva žurnālistikas pieredzi, profesionālu ieskatu šajā sabiedrībā un perspektīvu par to, kā tā mainījās šajos gados. Es droši vien zinu daudz vairāk par viņu varas struktūru raksturu, baznīcu un daudz ko citu, pateicoties tam, ka man ir šī pieredze no šiem gadiem."
Radio studijas saimnieks Mirko Ojakivi arī jautāja, vai opozīcijas politiķi Krievijas aspektu varētu izmantot pret viņu.
"Man šķiet, ka viss jau ir izskaidrots. Es varu tikai atkārtot teikto. Es domāju, ka kādā brīdī tas būs beidzies, un tas, iespējams, notiks diezgan ātri," atbildēja I. Taro, kurš pirms kļūšanas par ministru bija deputāts.
Runājot par to, vai pašreizējā koalīcija ekonomiski varētu novirzīties uz labējo pusi, I. Taro sacīja, ka nevienu koalīciju nevar raksturot kā īsti labēju vai kreisu.
Viņš teica: "Mēs nevaram teikt, ka kāda koalīcija sliecas pārāk tālu vienā virzienā, ja tai ir parlamentārā vairākuma atbalsts. Saskaņā ar mūsu konstitūciju, ja ir izveidots parlamenta vairākums, tad šī koalīcija ir dzīvotspējīga. Un ir pilnīgi loģiski, ka koalīcijas veido ideoloģiski tuvāki partneri, nevis tie, kas ir pretējos galos. Tā būtu lielāka problēma Igaunijai, kur starp dažādām pusēm būtu strīdi un konflikts."
Runājot par valsts austrumu robežas izbūvi, I. Taro sacīja, ka nesaprot, kāpēc Igaunijas robežas infrastruktūras būvniecība ir prasījusi tik ilgu laiku.
"Es vēlos tuvākajās dienās iegūt vairāk informācijas par to, kas slēpjas aiz kavēšanās. Es jau esmu aplūkojis dažus nepabeigtos robežu posmus un ar to saistītās summas. Atklāti sakot, skaitļi, ko esmu redzējis, šķiet smieklīgi, salīdzinot ar to, ko mēs ieguldām valsts aizsardzībā. Viena lieta ir atrast 1,6 miljardus eiro, vēl viens ir atrast dažus desmitus miljonu, lai beidzot pienācīgi aizsargātu robežu."
Pierobežas infrastruktūra galvenokārt attiecas uz Igaunijas dienvidaustrumu sauszemes robežu, kur jāizbūvē žogi un citas būves.
Jaunais ministrs arī norādīja, ka atbalsta iniciatīvas, kas palīdz samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vienlaikus līdzsvarojot drošību un privātumu, atsaucoties uz strīdiem par automatizētajām ātruma kamerām, kas pamanīs arī citus ceļu satiksmes pārkāpumus.
Sociāldemokrātu (SDE) padome otrdien nolēma atbalstīt konstitūcijas grozījumu, kas atņem balsstiesības vietējās vēlēšanās Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet saglabā tās bezvalstniekiem, vismaz šī oktobra pašvaldību vēlēšanās. Viens no jautājumiem ministram bija, kas slēpjas aiz SDE izraidīšanas no koalīcijas un amatiem šī mēneša sākumā. I. Taro sacīja: "Es domāju, ka tas bija ļoti saprātīgs solis no viņu puses - neiestrēgt iekšpolitikā un neiet pret sabiedrības taisnīguma izjūtu", kas nozīmē, ka šobrīd SDE nebloķēs konstitūcijas grozījumus, jo viņi ir opozīcijā.
Bijušais Iekšējās drošības dienesta (ISS) direktors Arnolds Sinisalu ir teicis, ka balsstiesību atņemšana nav nepieciešama, jo tā neatrisina problēmas, bet varētu radīt tikai jaunas papildu problēmas.
I. Taro sacīja: "Es uzskatu, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Igaunijā, vēlas sazināties ar Igauniju un vēlas iesaistīties vietējos jautājumos, pieteikšanās Igaunijas pilsonībai noteikti dod motivāciju saglabāt balsstiesības. Es patiešām nevaru saprast šos cilvēkus ar "pelēkām pasēm". Tas ir personīgs lēmums, vai viņiem ir svarīgāk ceļot uz Krieviju vai balsot vietējās vēlēšanās Igaunijā. Un es parasti neiesaku nevienam ceļot uz Krieviju."
Pelēkās pases tiek izsniegtas bezvalstniekiem, kas dzīvo Igaunijā, pārsvarā krievvalodīgajiem, un kalpo kā ceļošanas dokumenti.
SDE aicina šīm personām neatņemt balsstiesības, savukārt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Igaunijā, nevarēs balsot saskaņā ar plānoto konstitūcijas grozījumu.
