Kara laikā Ukrainā cilvēkiem daudz laika jāpavada civilās aizsardzības patvertnēs. Tur vajadzētu būt ērtībām, lai cilvēkiem būtu spēks meklēt patvērumu tajās atkal un atkal. Krievijas uzbrukumi kaimiņvalstīm Somijai iemācījuši, ka mūsdienu karā civilās aizsardzības patvertnēm ir jābūt lietojamākām, tur jābūt pamata ērtībām, piemēram, elektroenerģijas avotam un internetam, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Kuopio Ārkārtas dienestu koledža ir izpētījusi, kā Somija militārās krīzes laikā varētu mācīties no Ukrainas civilās aizsardzības. Nesen publiskoto ziņojumu pasūtīja Somijas Iekšlietu ministrija.
Saskaņā ar Neatliekamās palīdzības dienestu akadēmijas datiem, nepārtraukta vai bieža patvertņu izmantošana prasa labāku patvertņu aprīkojumu. "Piemēram, Ukrainā civilās aizsardzības patvertnēs tiek būvētas elektriskās kontaktdakšas, lai cilvēki varētu uzlādēt, piemēram, mobilos tālruņus un pagatavot kafiju," sacīja Ārkārtas dienestu akadēmijas pētnieks Mikko Rakkolainens.
Turklāt, pēc M. Rakkolainena domām, civilās aizsardzības patvertnēm nepieciešamās pamatērtības būtu nepieciešamas arī rezerves strāvas padeves pārtraukuma gadījumā, tostarp interneta pieslēgums, lai tur lietderīgi pavadītu laiku un iegūtu informāciju.
"Šobrīd Somijas civilās aizsardzības patvertnes bieži vien ir tādas, ka signāli tajās nevar iekļūt. Tāpēc būtu labi, ja būtu savs Wi-Fi pieslēgums," piebilda pētnieks.
Saskaņā ar Ukrainas likumiem lielākās civilās aizsardzības patvertnēs jābūt arī atsevišķām telpām grūtniecēm un maziem bērniem. Tomēr, pēc M. Rakkolainena domām, Somijai nevajadzētu tieši kopēt Ukrainas rīcību.
"Drīzāk ir vērts iepriekš padomāt par to, kuras iedzīvotāju grupas civilās aizsardzības patvertnēs mēs vēlētos labāk ņemt vērā un kā patvertņu aprīkošana varētu būt saprātīga un efektīva," norādīja pētnieks.
Neatliekamās palīdzības dienestu akadēmijas ziņojumā ir uzsvērti arī digitālie rīki, kurus Ukraina izstrādājusi kara laikā un kurus varētu proaktīvi izveidot Somijā.
Piemēram, Ukrainā ir atsevišķas mobilo tālruņu lietotnes, lai atrastu tuvāko civilās aizsardzības patvertni un reģistrētos kā brīvprātīgais palīgs. Ukrainai ir gūta laba pieredze ar kara laikā izstrādāto lietojumprogrammu "Air Alert", kas iedzīvotājus brīdina par reģionālajiem gaisa uzbrukumiem un citām militārām briesmām.
Joprojām tiek izmantotas arī trauksmes sirēnas, radio un TV raidījumi un īsziņas, taču, pamatojoties uz no Ukrainas saņemto informāciju, lietojumprogramma darbojas vislabāk.
Pēc M. Rakkolainena domām, tas ir tāpēc, ka lietojumprogramma ir spējusi ļoti efektīvi ierobežot, kam tiek pārsūtīta informācija par trauksmi un kāda veida draudi tie ir.
"Efektīvāk ir sniegt cilvēkiem informāciju, uz kuras pamata viņi paši var izlemt, vai aizsargāt sevi vai nē. Pēc trim kara gadiem cilvēkiem vairs nav enerģijas reaģēt uz katru trauksmi," secināja pētnieks.
Karš Ukrainā ir parādījis, ka nav iespējams pilnībā atvairīt gaisa uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Tāpēc Neatliekamās palīdzības dienestu akadēmijas ziņojumā ir uzsvērta kritiskās infrastruktūras noturība, t. i., ka, piemēram, elektroenerģijas un siltumapgādes tīklu bojājumus var novērst un pēc iespējas ātrāk atjaunot normālā stāvoklī.
Neatliekamās palīdzības dienestu akadēmijas ziņojums vērš uzmanību arī uz glābšanas nozares aktivitātēm karā. Ukrainā daudzi glābēji gāja bojā kara sākumā, jo viņiem nebija atbilstošu aizsarglīdzekļu.
Daudz aprīkojuma tiek iznīcināts arī karā, un glābējiem ir nepieciešamas īpašas prasmes, piemēram, spēja ātri izglābt no gruvešiem un atmīnēšana. YLE televīzija iepriekš ir ziņojusi, ka glābšanas departamentu spēja glābt cilvēkus no gruvešiem ir jāpalielina.
Saskaņā ar Somijas Iekšlietu ministrijas glābšanas dienestu vecākā virsnieka Mikko Hiltunena teikto, ziņojumā uzsvērtie ieteikumi rīcībai lielā mērā ir zināmi jau ilgu laiku. "Mēs diezgan labi zinām, kas un kā būtu jāattīsta, bet mēs vēl neesam saņēmuši pietiekami daudz resursu," atzina virsnieks.
