Atbilstoši Lietuvas Lobēšanas likumam Lietuvas parlamentāriešiem ir jāpublisko sava darba kārtība, jo sabiedrībai ir jāzina, ko politiķi dara un vai viņi vispār ko dara. Noskaidrojies, ka marta pirmajā nedēļā trešdaļa no Lietuvas Seima deputātiem nemaz nestrādāja – daži svinēja kapusvētkus, bet citi tikās ar lobistiem, vēsta Lietuvas interneta medijs "kauno.diena.lt".
Kopš 2021. gada. Lobēšanas likums uzliek par pienākumu parlamentāriešiem, kā arī prezidentam, premjeram, ministriem un viceministriem, mēriem un pašvaldību padomju locekļiem, Seima kancleriem, valdībai, ministrijām, pašvaldību pārvaldes direktoriem un vietniekiem, kā arī parlamentāro partiju vadītājiem publiskot savu darba kārtību to iestāžu tīmekļvietnē, kurās viņi ieņem attiecīgos amatus.
Ar likums par pienākumu publicēt darba kārtību tika papildināts galvenokārt tāpēc, lai precizētu politiķu komunikāciju ar ietekmīgām grupām, lai sabiedrība būtu informēta, ar ko viņi satiekas, kas var ietekmēt viņus viena vai otra tiesību akta vai cita lēmuma pieņemšanā. Tādēļ ir īpaši svarīgi precīzi norādīt visas tikšanās ar potenciālajām interešu grupām un to pārstāvjiem.
Vai Seima deputāti ko slēpj no sabiedrības, ko viņi dara, ar ko viņi satiekas, kādos pasākumos piedalās? Varbūt lielākā daļa no viņiem, ieslēgti savos birojos uz veselu nedēļu, iedziļinājās sesijai iesniegtajos projektos vai uzlaboja solīto, lai iesniegtu savus priekšlikumus? Bet varbūt lielākā daļa nedarīja neko vai gandrīz neko? Varbūt viņu padomdevēji un palīgi, no kuriem Seimā parasti ir trīs, nemaz nestrādā?
"Šajā dienā nav darba kārtības" - šāds ieraksts bija populārākais pēdējā nedēļā pirms Seima pavasara sesijas. Tikai septiņi no 141 likumdevēja atrada lauku ierakstīt par katru darba dienu. Vairāk nekā trešdaļa (48 deputāti jeb 34 procenti) neierakstīja neko.
Nedēļu pirms pavasara sesijas tukša darba kārtība bija 19 frakcijas "Nemunas rītausma" deputātiem, no 52 Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) biedriem - 16, no 28 Dzimtenes savienības-Lietuvas Kristīgo demokrātu (TS-LKD) biedriem - 11, no 14 "Lietuvas labā" pārstāvjiem - pieciem, no 12 Liberālās kustības parlamentāriešiem - trijiem, no 11 Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu savienības frakcijas biedriem - arī trijiem.
Viens no nedaudzajiem, kuram katru dienu kaut kas darba kārtībā bija norādīts, ir Vitālijs Gailiuss, Liberālās kustības frakcijas loceklis. Viņš bija arī viens no diviem Seima locekļiem, kuram notika tikšanās ar lobistu.
"Es katru dienu aizpildu darba kārtību un daru to pats. Un man ir vieglāk plānot savas aktivitātes, un tās ir skaidrākas padomdevējiem. Es to darīju jau savā iepriekšējā sasaukumā Seimā, lai gan likums tolaik to neregulēja. Kad es strādāju pašpārvaldē, darba kārtībā bija desmit līdz piecpadsmit ieraksti dienā, bet tad mazāk laika bija jāvelta likumdošanai. Kādas sanāksmes notiek, to es ierakstīju," skaidroja parlamentārietis.
Viņš stāstīja, ka apmeklējis Likuma un kārtības komisijas sēdi, ticies ar arodbiedrībām, strādājis birojā ar dokumentiem un vakaros sēdējis pie likumprojektiem, jo tas neprasa stundu, viņam ir jāstrādā pie likuma panta analīzes, bet viņš to nav iekļāvis darba kārtībā.
Likumdevējam lielāko daļu darba dienas vajadzētu aizņemt, strādājot ar dokumentiem, iedziļinoties likumprojektos, jo tas ir pašsaprotami. Šādas aktivitātes darba kārtībā nedēļas laikā minēja viens parlamentārietis. Tas nebūtu pārāk dīvaini, ja vien nebūtu detaļas, ka viņš to darīja tikai vienu dienu nedēļā, tāpēc parlamentārietis varbūt ir ieplānojis nedaudz par maz laika, kas tiktu veltīts viņa galvenajam darbam.
Jautājums rodas arī par to, kādi notikumi būtu jāiekļauj darba kārtībā. Daži deputāti ierakstīja piedalīšanos pasākuma "Kino pavasaris" atklāšanā, vēl kāds - festivālā "Kapusvētki". Tomēr daži klusēja arī par ļoti svarīgām sanāksmēm.
"Protams, es apmeklēju 11. marta pasākumus. Es ierakstīju svinīgo sēdi, bet, ka es piedalījos gājienā, tas netika iekļauts darba kārtībā. Es tajā iekļauju tos pasākumus, uz kuriem es kā Seima loceklis esmu uzaicināts, lai sniegtu prezentāciju vai apsveiktu. Piemēram, desmit gadus es apsveicu bērnus. Es to iekļaušu darba kārtībā. Tomēr es noteikti nefiksēšu savus privātās dzīves notikumus," skaidroja V. Gailiuss.
Trešdaļa Seima deputātu darba kārtībā neko nenorādīja, tāpēc atliek tikai minēt, ar ko viņi nodarbojās. Dažreiz viņu vārdus var atrast minētus informācijā par notikumiem vai viņu sejas var redzēt "Facebook" fotoattēlos no dažām sanāksmēm.
Sociāldemokrāts Arūns Dudens, jautāts, vai tiešām visu nedēļu neko nedarīja, norādīja, ka vienu dienu kopā ar ekonomikas un inovāciju ministru piedalījies sanāksmēs Anīkščos, nākamajā dienā Seima konferencē par bērnu uzturu, kā arī piedalījies citos pasākumos un sanāksmēs.
"Es saprotu, ka mums tas ir jāuztver nopietnāk. Būs nepieciešams salikt kopā tā, lai padomdevēji visu iekļautu darba kārtībā. Es arī neesmu aktīvs sociālo tīklu lietotājs - man tam jāpievērš lielāka uzmanība," atzina Seima deputāts. "Ikdienas sanāksmes tiek aizpildītas automātiski, bet es redzu, ka mums būs jāskatās tuvāk," sacīja politiķis.
Daudzi parlamentārieši darba kārtībā ierakstus veic formāli. Tie ietver Seima un komiteju sanāksmes, komisijas, kurās strādā parlamentārietis. Dažreiz tas tiek darīts, pat neizvērtējot, vai viņš tiešām tur būs. Piemēram, Seima valdes sēžu raidījumi rāda, ka ne visi piedalās, bet to ir iekļāvuši dienas darbā.
Piemēram, Radvile Morkūnaite-Mikuleniene no TS-LKD frakcijas, ja ticam viņas publiski izsludinātajai darba kārtībai, 5. martā papildus sanāksmei Seima valdē Izglītības un zinātnes komitejā piedalījās arī trīs Eiropas un Ārlietu komitejas sanāksmēs. Bet patiesībā viņa nebija šajās trijās sanāksmēs, jo jau bija aizlidojusi komandējumā uz Eiropas Tautas partijas pasākumu Briselē. Tomēr R. Morkūnaite-Mikuleniene piedalījās Seima valdes sēdē ar Valsts prezidentu, lai gan tas nebija iekļauts viņas darba kārtībā.
Vairāki parlamentārieši mēdz slēpt savus komandējumus. Piemēram, šonedēļ, mēģinot satikt demokrātu "Lietuvas labā" vadītāju Linu Kukuraitu, viņš atklāja, ka piedalās ļoti nopietnā konferencē Zviedrijā.
LSDP pārstāvi Vaidu Aleknavičieni Seima valde uz divām dienām nosūtīja uz Poliju, kur notika Eiropas pašvaldību kongress. Tomēr viņas darba kārtībā arī teikts, ka šajās dienās nav notikumu, kā tas bija arī nākamajās divās dienās, kad viņa tika norīkota uz "Lietuvas un Vācijas forumu 2025" un Lietuvas ģenerālkonsulāta atklāšanu Minhenē.
Sociāldemokrāts Ruslans Baranovs, kā arī konservatīvie Laurins Kasčiūns un Žigimants Pavilionis arī izvēlas klusēt par savu darba kārtību.
LSDP frakcijas vadītājs Remigijs Motuza norādīja uz komandējumu uz ASV visās nedēļas darba dienās. Būtu svarīgi zināt, kāds ir tā mērķis, ko viņš tur dara, ar ko satiekas, tikmēr Seima valdes dokumentos un preses relīzēs redzams, ka vairāki parlamentārieši tika deleģēti tikties ar ASV Kongresa locekļiem un analītisko pētījumu centru pārstāvjiem Vašingtonā.
TV ekrānā varēja dzirdēt "Lietuvas labā" frakcijas pārstāvja Giedrima Jeglinska komentārus no Amerikas, lai gan šī vizīte viņa darba kārtībā tika noklusēta, tāpat kā konservatīvo L. Kasčiūna un Ž. Paviljona un sociāldemokrāta Juoza Olekas.
"Mēs to esam publiskojuši, mēs esam izdevuši paziņojumu presei. Godīgi sakot, laika trūkuma dēļ man tas ne vienmēr ir manā darba kārtībā. Būs nepieciešams aizpildīt rūpīgāk," skaidroja L. Kasčiūns.
Pirms Seima pavasara sesijas ar parlamentāriešiem tikās "Bolt" pārstāvji un lobēšanas firmas "Vento Nuovas" pārstāve Gabriele Andrašiūniene. Viņa sacīja, ka Seima deputātiem iesniegusi argumentus, ka pārāk stingri noteikumi un prasības var ierobežot motorolleru tirgu.
Tikšanos ar viņu darba kārtībā iekļāva liberālis V. Gailiuss un frakcijas "Nemunas Aušra" loceklis Raimondas Šukis, bet TS-LKD parlamentārās grupas locekle Giedre Balčitute sacīja, ka ir tikusies ar "Bolt" pārstāvi.
"Pirms motorolleru projekta izskatīšanas mani lūdza satikties reģistrēts lobētājs, es tikos un, kā to prasa likums, to paziņoju, un, kā to paredz likums, es to arī iekļāvu darba kārtībā," norādīja V. Gailiuss.
Seima deputātiem jādeklarē tikšanās ar lobētājiem arī Augstākās oficiālās ētikas komisijas (CVK) informācijas sistēmā "Caurspīdīgs". Lobistiem ir jādara tas pats.
G. Andrašiūniene tikās arī ar visu Juridisko un juridisko komiteju, kas apsprieda šo projektu. "Ja es piedalos kāda jautājuma apspriešanā kādā Seima komitejā, man nav jādeklarē, jo tas jau ir publisks, filmēts un tiek veikts ieraksts," skaidroja lobiste. Viņa arī aicināja visus komitejas locekļus uz individuālu sanāksmi, bet piekrita pieminēt tikai trīs.
Virdžīnija Aleksejūne uzskata, ka tādēļ lobētāju un Seima deputātu iesniegtās deklarācijas sistēmā "Caurspīdīgs" var nesakrist, jo Seima deputātam nav jādeklarē, vai viņš ir ticies ar lobētāju grupā ar citiem parlamentāriešiem. Šādu procedūru motivē vēlme neapgrūtināt politiķus ar pārāk lielu administratīvo slogu. V. Gailiuss atzina, ka deklarācijas pareiza aizpildīšana prasa zināmu laiku.
Varbūt labāk ir vienkāršot deklarēšanas procedūru nekā nepubliskot, ar kādām interešu grupām tiekas Seima deputāti?
V. Aleksejūne sacīja, ka CVK ir sniegusi ieteikumus, ka visas politiķu tikšanās ar biznesa un interešu grupām jāatspoguļo ne tikai CEEC sistēmā "Caurspīdīgs", bet arī politiķu darba kārtībā. To pieprasa arī likums, bet fakti liecina, ka likumu pārkāpj paši likumdevēji.
Piemēram, demokrāts Toms Tomilins paziņoja, ka martā ticies ar Nacionālo azartspēļu un azartspēļu biznesa asociāciju par likumu par azartspēļu un izložu nodokli, bet viņš savā darba kārtībā nevarēja atrast ierakstu par šādu sanāksmi.
Jo īpaši liels skaits lobētāju apmeklēja Seimu valsts budžeta apspriešanas laikā, valdības programmas sagatavošanas un izskatīšanas laikā, bet ne visi no parlamentāriešiem to norādīja savā darba kārtībā.
Darba kārtības arī atklāj, kā politiķi viens uz otru raugās. Izglītības, zinātnes un sporta ministre Raminta Popoviene norāda, ka viņa tajā nedēļā tikās ar TS-LKD grupas locekli Daliju Asanavičiūti, taču darba kārtībā šādas sanāksmes nav.
R. Morkūnaite-Mikuleniene, sociāldemokrāte OrintaLeipute, Agne Širinskiene, kas pieder pie grupas "Lietuvas labā", savā darba kārtībā neuzskatīja par nepieciešamu ierakstīt tikšanos ar Valsts prezidentu.
"Ļoti dažādos veidos pienākumu publicēt darba kārtību saprot parlamentārieši, kuri ir arī valdības locekļi. Ja mēs ticētu viņu pašu darba kārtībai, premjerministrs Gintauts Palucks marta pirmajā nedēļā neko nedarīja, lai gan mēs viņu redzējām katru dienu visās ziņās un daudzās sanāksmēs. Protams, lielākā daļa viņa darba kārtības nav kā Seima loceklim, bet gan kā valdības vadītājam," secināja "kauno.diena.lt".
Dažu ministru darba kārtībā ir tikai Seima komiteju sanāksmes, dažu, piemēram, sociālā nodrošinājuma un darba ministres Ingas Ruginienes - pilnīgi nekas. Kultūras ministrs Šarūns Birutis, iespējams, ir atradis labu izeju - viņš publicē saiti uz savu darba kārtību ministrijā. Ir arī tādi, kas atbildīgi publisko to, ko viņi dara, piemēram, R. Popoviene ir sīki uzskaitījusi visu dienu darba kārtību.
Diemžēl, vismaz saskaņā ar oficiālo darba kārtību, strādā tikai mazākums parlamentāriešu, it īpaši, ja nav Seima sēžu. Tomēr ir arī patiešām aktīvi. Piemēram, TS-LKD frakcijas loceklei Daivai Ulbinaitei nedēļas laikā izdevās apmeklēt Alītu kopā ar Seima Pagaidu Džūkijas draugu grupu, tikties ar Dūkštu senatnes iedzīvotājiem, apmeklēt Lietuvas Bruņoto spēku Rukla apkalpi Jonavā, uzņēmumu "A-grupa", Sociālo pakalpojumu centru, tikties ar iedzīvotājiem, piedalīties sarunā ar veselības ministri Mariju Jakubauskieni un piedalīties TS-LKD frakcijas sanāksmē.
Demokrāte Rima Baškiene tikās ar Kuršēnu iedzīvotājiem, piedalījās Šauļu novada pašvaldības īstenoto projektu prezentācijā, programmas "Smart Discovery Park" prezentācijā Pavenču daudzfunkcionālajā centrā, jaunu grāmatu pieņemšanas svinībās Šauļu novada publiskajā bibliotēkā, kā arī Valsts kultūras un mākslas balvu laureātu godināšanas pasākumā.
Nacionālās savienības pārstāvis Vitauts Sinica, kas pieder pie jauktas Seimas biedru grupas, tikās ar arodbiedrību pārstāvjiem, piedalījās pāris tikšanās reizēs Druskininkos, Kazimiera Garšvas studijas "Austrumlietuvas vārds un tā pareizrakstība" prezentācijā, televīzijas šova filmēšanas laikā Kauņā atklāja piemiņas plāksni Birutei Verkelutei-Fedaravičienei.
Rūpīgi uzraugot plašsaziņas līdzekļus, pastāvīgi pārlūkojot "Facebook", iedziļinoties informācijas sistēmās, var atrast daudz vairāk Seima deputātu aktivitātes pazīmju, nekā redzams viņu darba kārtībā, secināja "kauno.diena.lt".
Tomēr vai sabiedrībai, lai uzzinātu, ko dara savā vēlēšanu apgabalā ievēlētais parlamentārietis, tas ir jāmeklē vairākos avotos kā detektīvam? Jo īpaši tāpēc, ka Lobēšanas likums uzliek par pienākumu publicēt savu darba kārtību. Tam nevajadzētu būt neiespējamai misijai, jo īpaši tāpēc, ka katram parlamentārietim ir vairāki palīgi.
