Nākamo 10 gadu laikā aizsardzības izdevumi Polijā var sasniegt 1,9 triljonus Polijas zlotu (457 634 000 000 eiro), teikts finanšu konsultāciju uzņēmuma "Deloitte" ziņojumā. Autori lēš, ka šie izdevumi var dot ekonomisku labumu valstij, ja maksimāli tiek izmantots Polijas rūpniecības potenciāls, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Kopējie aizsardzībai piešķirtie izdevumi 2025.-2035. gadā būs 1,9 triljoni Polijas zlotu (457 634 000 000 eiro). Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2014.-2024. gadu, kad šim nolūkam tika piešķirti 825 miljardi Polijas zlotu (198 709 500 000 eiro).
"Deloitte" prognozē, ka izdevumu maksimums samazināsies 2025. gadā, kad tie sasniegs 4,7 procentus no IKP, un tad tas pakāpeniski stabilizēsies ap 4 procentiem no IKP, un nākamajos 10 gados neatgriezīsies līmenī, kāds bija pirms 2022. gada.
Sākotnēji, pēc analītiķu domām, līdzekļi šim nolūkam tiks iegūti, galvenokārt emitējot valsts parādu, kas ļaus ātrāk iegādāties modernas iekārtas. Tomēr "Deloitte" uzskata, ka ilgtermiņā būs jāatrod stabilāki finansējuma avoti, piemēram, samazinot citus valsts izdevumus vai ieviešot jaunus nodokļus.
"Mums ir jāpieiet izdevumiem no ilgtermiņa efektivitātes un ietekmes uz Polijas ekonomiku viedokļa. Ja mēs nenodrošināsim atbilstošu vietējās rūpniecības līdzdalību iekārtu ražošanā un apkalpošanā, pēc dažiem gadiem mēs tās remontu un modernizāciju nodosim ārpakalpojumā ārzemēs bez ieguvumiem vietējai ekonomikai. Lēmumi par iekšzemes ražošanu un ārvalstu iepirkumiem ir jāpieņem stratēģiskā veidā, lai Polijas aizsardzības nozare ne tikai izmantotu jaunās tehnoloģijas, bet arī aktīvi piedalītos to attīstībā un uzlabošanā, tādējādi stiprinot savas kompetences un konkurētspēju," sacīja Mariušs Ustjaņčuks no "Deloitte".
Pēc analītiķu domām, bruņoto spēku pieaugums, kuru skaits līdz 2033. gadam tiek prognozēts 300 000 karavīru, ir demogrāfisks izaicinājums, jo nākamo piecu gadu laikā Polijā iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 44 gadiem samazināsies par vienu miljonu. Vervēšanu var kavēt arī zemais bezdarba līmenis un augošās algas civilajā sektorā. Tāpēc būs jāturpina investēt programmās, lai veicinātu iestāšanos armijā un saglabātu konkurētspējīgas algas un pabalstus karavīriem, norādīja "Deloitte".
Svarīgs jautājums, ko uzsvēra ziņojuma autori, ir arī pasākumi militārās izglītības attīstības jomā, tostarp Militārās medicīnas akadēmijas reaktivācija Lodžā, Nacionālās aizsardzības universitātes izveide un karavīru apmācības programmu stiprināšana. Viņuprāt, būtiska nozīme ir arī jaunu tehnoloģiju, tostarp stratēģiju, kas saistītas ar mākslīgā intelekta izmantošanu un kosmosa spēju veidošanu, īstenošanai.
Kā atzīmēja eksperti, Polijas aizsardzības budžetu nākamajā desmitgadē var iedalīt četrās galvenajās kategorijās. Lielāko daļu patērēs personāla izdevumi, tostarp algas, pensijas un militārās pensijas, kas sasniegs 719 miljardus Polijas zlotu (173 178 340 000 eiro). 503 miljardi Polijas zlotu tiks piešķirti jaunu iekārtu iegādei, pētniecībai un attīstībai. Militārā infrastruktūra, tostarp bāzu un noliktavu būvniecība un modernizācija, patērēs 111 miljardus Polijas zlotu (26 735 460 000 eiro), un 534 miljardi Polijas zlotu (128 619 240 000 eiro) tiks piešķirti aprīkojuma uzturēšanai un citām izmaksām.
Ziņojuma autori atzīmēja, ka iekšzemes resursi ir maksimāli jāpalielina, optimizējot militāros iepirkumus, palielinot konkurenci un sadarbību ar privāto sektoru. Atverot konkursus par infrastruktūru, iekārtu apkalpošanu vai apmācību lielākam skaitam uzņēmumu, var samazināt izmaksas un vienlaikus uzlabot pakalpojumu kvalitāti. "Deloitte" uzskata, ka sadarbība ar privāto sektoru arī ir svarīgs faktors efektivitātes uzlabošanā un publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) var būt svarīga nozīme militārās infrastruktūras veidošanā, ekipējuma apkalpošanā un karavīru apmācībā.
"Militārajam un privātajam sektoram ir unikālas kompetences, kas var papildināt viena otru. Uzņēmumi darbojas vidē, kas prasa elastību, inovācijas un ātru reaģēšanu uz tirgus izmaiņām — šīs prasmes var būt vērtīga mācība militārām struktūrām, jo īpaši projektu vadības, loģistikas vai kiberdrošības jomā. Citu valstu pieredze rāda, ka sadarbība ar tehnoloģiju uzņēmumiem un civilo rūpniecību var novest pie inovatīviem risinājumiem, kas tiks izmantoti ne tikai aizsardzībā," sacīja Lukašs Jedžejčaks no "Deloitte".
Ziņojuma autori norādīja, ka dažas analīzes liecina, ka militārie ieguldījumi var pozitīvi ietekmēt ekonomisko situāciju, jo īpaši augsti attīstītās valstīs. Taču, saskaņā ar dažiem pētījumiem, aizsardzības izdevumu pieaugums ne vienmēr nozīmē ekonomikas izaugsmi, un dažos gadījumos tas var radīt problēmas tās dinamikai.
Tomēr bruņotu konfliktu izmaksas var būt daudzkārt augstākas nekā izdevumi preventīvai valsts drošībai. Tāpēc ilgtermiņā investīcijas Polijas aizsardzības rūpniecībā, tostarp pētniecībā un izstrādē aizsardzības jomā, ir būtiskas ne tikai valsts drošībai, bet arī tam, lai izvairītos no eskalācijas un milzīgiem zaudējumiem, kas saistīti ar karu.
"Ir svarīgi, lai armijas modernizācijai piešķirtā nauda ne tikai palielinātu mūsu aizsardzības spējas, bet arī atbalstītu vietējās rūpniecības attīstību un inovācijas. Ja izdevumi tiek pamatoti sadalīti starp vietējām un ārvalstu struktūrām, mēs varam paļauties uz tehnoloģiju nodošanu un Polijas uzņēmumu potenciāla pieaugumu," uzsvēra Jūlija Patorska no "Deloitte".
"Deloitte" sniedz revīzijas, konsultāciju, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumus klientiem no publiskā un privātā sektora, kas darbojas dažādās nozarēs. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 244 tūkstošus darbinieku visā pasaulē.
