Bija paredzēts, ka digitalizācija Somijas darba vidē ietaupīs laiku, taču tā atnesusi steigu – biroja darbā steiga un spriedze pieaug. Valsts sektorā valda īpašs sasprindzinājums, jo darbinieku trūkums vēl vairāk saasina steigu. Medmāsas un sociālajā jomā strādājošie neapmierināti, ka viņiem jākļūst par sekretāriem un dokumentu aizpildītājiem, bet garīgā darba veicējiem steiga vēl vairāk noslogo smadzenes, veicinot stresu un izdegšanu, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Digitalizācijas bēdīgās sekas - medmāsas pārvērstas par sekretārēm
“Neatkarīgā”
Bija paredzēts, ka digitalizācija Somijas darba vidē ietaupīs laiku, taču tā atnesusi steigu - biroja darbā steiga un spriedze pieaug. Valsts sektorā valda īpašs sasprindzinājums, jo darbinieku trūkums vēl vairāk saasina steigu. Medmāsas un sociālajā jomā strādājošie neapmierināti, ka viņiem jākļūst par sekretāriem un dokumentu aizpildītājiem, bet garīgā darba veicējiem steiga vēl vairāk noslogo smadzenes, veicinot stresu un izdegšanu, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
"Es vairs nevaru nodrošināt tādu ārstēšanu, kādu es vēlētos sniegt pacientam katru dienu," saka medmāsa Dženija Kanto. Kad 1997. gadā viņa sāka strādāt, medmāsa varēja koncentrēties uz pacientiem. Tagad laiks tiek pavadīts ar datorsistēmām. Pat tad, ja ir jāsaskaras ar pacientiem, nepieciešams pievērst uzmanību datoram un jāveic dažādi ieraksti. "Digitālo sistēmu un administratīvo uzdevumu ieviešana ir ievērojami palielinājusi darba slodzi," saka Dž. Kanto.
"Agrāk bija iespējams ārstēt pacientu mierīgi, bet mūsdienās ir jārūpējas gan par pacienta aprūpi, gan par prasīgo elektronisko dokumentāciju," Dž. Kanto cer, ka medmāsas spēs koncentrēties uz savu darbu.
"Jums nebūtu jābūt sekretārei, palātas apkopējai, dokumentu aizpildītājai, bet jūs varētu koncentrēties uz pacientu aprūpi," sacīja medmāsa.
Dž. Kanto četrus gadus ir strādājusi ārzemēs, un bija liela atšķirība. Medmāsa veica medmāsas darbu, par citiem darbiem, piemēram, ēdināšanas pakalpojumiem vai terapiju, rūpējās citi.
“Atšķirība ir liela. Darba dzīves kvalitātes apsekojumā Somijā steiga darbā tika pētīta jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, taču tad tā tika saistīta ar darbu rūpniecībā un montāžas līnijās. Tagad tā ir kļuvusi par "smadzeņu" darbinieku un biroja darbinieku ikdienas dzīvi. Garīgajā darbā spriedze ir ievērojami palielinājusies," sacīja "Statistics Finland" vecākā pētniece Hanna Sutela.
"Tagad steiga vairāk noslogo smadzenes. Tas atspoguļojas pārtraukumos, darba sadrumstalotībā un nepieciešamībā būt klāt visur. Digitalizācija ir palielinājusi šo parādību, jo informācija ceļo ātri un ir sagaidāma ātra reakcija. Īpaši vecāka gadagājuma algotiem darbiniekiem steiga mūsdienās rada lielāku garīgo spriedzi," situāciju raksturo H. Sutela.
Darba steiga un spriedze kopš septiņdesmitajiem gadiem ir bijusi darba dzīves kvalitātes apsekojumu uzmanības centrā. Saskaņā ar darba dzīves kvalitātes apsekojumu, aizņemtības pieredze gadu desmitu laikā ir ievērojami palielinājusies un jo īpaši skar sievietes.
Saskaņā ar pētījumu, aizņemtības pieredze atšķiras atkarībā no dzimuma. Kopumā 37 procenti algoto darbinieku aizvadītajā gadā teica, ka steiga rada neērtības darbā. 44 procenti no aptaujātajiem, kas pauda šādu viedokli, bija sievietes un 31 procents - vīrieši, kas nozīmē, ka atšķirība ir ievērojama.
Steigā uz spēles ir liktas daudzas lietas. Darba dzīves kvalitātes apsekojums attiecas uz steigu, kas kavē darbu. Pareizais steigas daudzums palīdz paveikt lietas, bet, ja skriešanās turpinās ilgu laiku, tas rada stresu un var izraisīt pat spēku izsīkumu.
2023. gada darba dzīves kvalitātes apsekojumā gandrīz puse algoto darba ņēmēju norādīja, ka darba vietā strādā pārāk maz cilvēku. Apmēram diviem no pieciem darbiniekiem bieži bija jāpagarina sava darba diena, lai tiktu galā ar visiem uzdevumiem. Puse no algotajiem darbiniekiem uzskatīja, ka viņiem nav pietiekami daudz laika, lai pievērstos jaunām lietām vai apmācībām, jo viņi steidzas. Vismaz daļēji steigu var attiecināt arī uz to, ka ar darbu saistīti jautājumi ir prātā un traucē pat brīvajā laikā.
Daudzās nozarēs aizņemtības pieredzi palielina tā saukto darba atbalsta pasākumu izzušana.
"Mums nav reālu rezultātu šajā jautājumā, bet kvalitatīvas intervijas bieži vien ir atklājušas, ka vecākie algotie darbinieki tagad veic arī daudzus uzdevumus, ar kuriem iepriekš nodarbojās sekretāri vai citas atbalsta personas. Piemēram, aprūpes un sociālo pakalpojumu nozarē par apgrūtinošu tiek uzskatīts tas, ka laiks tiek veltīts dažādu citu darbu veikšanai, nevis darbam ar klientiem," stāsta Sutela.
Valsts sektors ir īpaši saspringts. Darbinieku trūkums ir viens no lielākajiem steigas iemesliem.
"Tā pirmām kārtām ir problēma publiskajā sektorā. Darbinieki labklājības nozarēs, pašvaldībās un centrālajā valdībā uzskata, ka darbinieku trūkums ir īpaši apgrūtinošs. Tas notiek arī privātajā sektorā, bet valsts sektors šajā ziņā ir izaicinošākā situācijā," stāstīja H. Sutela.
Steigas pieredze atšķiras atkarībā no nozares. "Veselības un sociālo pakalpojumu nozarē steiga nozīmē, ka noteiktā laika periodā ir jāpaveic vairāk. Savukārt garīgajā darbā steiga atspoguļojas darba dienu izstiepšanā vakaros un brīvdienās," sacīja H. Sutela.
Darba dzīves spriedze būtiski ietekmē labklājību. "Steiga mūsdienās ir liela problēma, kad runa ir par tikšanu galā ar darbu. Darba dzīves kvalitātes aptauja rāda, ka steiga bieži vien ir fona faktors saistībā ar smagu izdegšanu, stresu un psiholoģiskiem simptomiem," atzina H. Sutela.
Tas atspoguļojas atbildēs uz jautājumiem darba dzīves kvalitātes apsekojumā. Aptuveni puse no algotajiem darba ņēmējiem, kuri izjuta daudz neērtību, jo bija aizņemti darbā, vismaz reizi nedēļā nevēlējās doties uz darbu. Ja steiga traucēja salīdzinoši maz vai nemaz, tad attiecīgā daļa, kas negribēja iet uz darbu, bija 14 procenti.
Viens no diviem cilvēkiem, kuri steigas dēļ piedzīvoja lielu kaitējumu, teica, ka viņi katru nedēļu aizmirst lietas, savukārt tas notika tikai ar vienu no pieciem darbiniekiem, kuri no steigas piedzīvoja nelielu vai nekādu kaitējumu.
Darba pagarināšana brīvajā laikā ir palielinājusies, un tā ietekme var būt pretrunīga. "Somijā robežas starp darbu un atpūtu ir neskaidras, īpaši starptautiskā salīdzinājumā. Attālinātais darbs ļauj elastīgāk savienot darbu un atpūtu, bet tajā pašā laikā tas var novest pie tā, ka domas par darbu seko brīvajā laikā," stāstīja H. Sutela.
Dž. Kanto stāsta, ka trīs gadu vecumā nolēmusi, ka vēlas kļūt par medmāsu. Tas joprojām ir viņas aicinājums, un viņa nemainītu profesiju. Papildus savam darbam viņa strādā par veikala pārvaldnieci, bet arī attīsta savu pieredzi, izmantojot kvalificētas medmāsas darbu.
Viņa cer, ka varēs labi ārstēt pacientus. Steiga ietekmē labklājību, pat ja pieredzējusi medmāsa var tikt ar visu galā. Garas maiņas, nenoteikts darba režīms un uzticamu kolēģu trūkums rada situācijas, kad māsu jēgpilnība tiek uztverta kā apdraudēta. "Jo īpaši jaunākās medmāsas ir jutīgas pret digitalizācijas spiedienu, kas var novest pat pie profesijas maiņas," situāciju darba vidē raksturoja Dž. Kanto.
