Mums nevajadzētu gaidīt revolucionāras pārmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, tomēr zināmas korekcijas Vācijas enerģētikā ir neizbēgamas. Vienīgais jautājums par šo pārmaiņu dziļumu, kas skars būtisku zaļās klimata politikas mīkstināšanu, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Pēc parlamenta vēlēšanām Vācijā, kā rezultātā notiks varas maiņa, visa pasaule ar lielu interesi vēro situāciju šajā valstī un klausās nākamā kanclera Frīdriha Merca paziņojumos. Pirmstermiņa vēlēšanās Vācijā uzvarēja Frīdriha Merca vadītā CDU/CSU koalīcija. Viņš kļūs par jauno kancleru.
Kā intervijā "wnp.pl" norāda eksperti, jaunais kurss Vācijas politikā, visticamāk, nenozīmēs revolucionāras pārmaiņas enerģētikas politikas jomā, lai gan būtu sagaidāma zināma klimata politikas mīkstināšana.
Izmaiņas Eiropas un pasaules politikā tiks apspriestas gaidāmajā Eiropas Ekonomikas kongresā Katovicē 23.-25. aprīlī.
Vēlēšanu uzvarētāji, cita starpā, paziņoja par iekšdedzes automašīnu pārdošanas aizlieguma no 2035. gada atcelšanu.
"Zaļais kurss, iespējams, tiks pārskatīts, un Vācijā tiks pārskatīta līdz šim īstenotā klimata politika," intervijā portālam "wnp.lv" sacīja Jagelonijas institūta prezidents Marcins Roškovskis. "Tāpēc, ka tepat aiz stūra slēpjas "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, pēdējās Bundestāga vēlēšanās ieguva 20,8 procentus balsu. Tas ir labākais šīs partijas rezultāts vēsturē. Un ir zināms, ka AfD pieprasa pilnīgu atteikšanos no zaļā kursa. Runājot par enerģiju, var redzēt Frīdriha Merca interesi par SMR (mazo modulāro reaktoru) tehnoloģijām. Tomēr es negaidu, ka tiks atsākta jau slēgto atomelektrostaciju darbība," piebilda Marcins Roškovskis.
Atomelektrostaciju slēgšana nav atstājusi sekas uz Vācijas energosistēmu. Tam, cita starpā, bija jāveicina ar gāzi darbināmu elektrostaciju ražošanas jaudu pieaugums. Jārēķinās, ka dabasgāzes kā rezerves varianta loma sistēmā, kas arvien vairāk balstīta uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), tikai pieaugs.
"Ekonomiskā realitāte Vācijā ir nepārprotama: Vācijai ir kaut kas jādara savas enerģētikas nozares labā," izdevumam "wnp.pl" komentē bijušais par enerģētiku atbildīgais rūpniecības ministra vietnieks Herberts Leopolds Gabrišs.
"Pirmkārt, saistībā ar piegādes drošību. Vācija turpinās censties veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību. No otras puses, sistēmas stabilizācija galvenokārt balstīsies uz gāzes piegādēm. Nākotnē šīs piegādes var nākt arī no austrumiem un galvenokārt no Krievijas," piebilda H. L. Gabrišs.
Pēc viņa domām, turpmākajos gados Eiropas Savienībā (ES) mēs saskarsimies ar nopietnu viedokļu radikalizāciju jautājumos, kas saistīti ar klimata un enerģētikas politiku. Zināms, ka Vācijā AfD noraida "ES regulējuma trakumu", īpaši attiecībā uz klimata politiku un zaļā kursa stratēģiju. Pēdējā vēlēšanu kampaņā AfD stingri apšaubīja saikni starp klimata pārmaiņām un cilvēka darbību, jo, kā tā norādīja, klimata pārmaiņas planētas vēsturē ir notikušas bieži un pilnīgi bez cilvēku līdzdalības.
Tāpēc partija uzskata, ka ideja par klimata katastrofu ir "politiski konstruēta". AfD arī kritiski vērtē tā dēvēto enerģētikas pārkārtošanu un to, ka priekšroka tiek dota konkrētiem atjaunojamiem energoresursiem. Partija uzskata, ka vēja turbīnas rada draudus gan dzīvniekiem, gan cilvēku veselībai.
Pašlaik Vācija, visticamāk, pēkšņi neatteiksies no savas pašreizējās klimata politikas, lai gan tās korekcijas ir iespējamas. Tomēr netrūkst viedokļu, ka "status quo" saglabāšana drīz var izraisīt nevēlēšanos sasniegt pārmērīgos klimata mērķus ar dubultu spēku.
"Pēc daudzu politiskās skatuves novērotāju domām, Vācijā notikušās vēlēšanas tuvākajā nākotnē neko nemainīs, bet tas izraisīs to, ka nākamās vēlēšanas Vācijā var novest pie radikālām pārmaiņām," intervijā "wnp.pl" sacīja arodbiedrības "Sierpień 80" vadītājs Boguslavs Zieteks.
"Vācijas pieaugošais alternatīvais spēks nozīmēs tradicionālu pieeju ekonomikai, un ASV šajā gadījumā būs paraugs. Ir vērts atzīmēt, ka Vācija, kas tik skaļi ir paziņojusi par aiziešanu no oglēm, pašlaik enerģētikas nozarei importē 44 miljonus tonnu akmeņogļu gadā un iegūst aptuveni 100 miljonus tonnu brūnogļu gadā. Tas ir daudz vairāk, nekā mēs izmantojam ogles Polijā. Tāpēc, ja Vācijai pēc gandrīz 60 gadu ilgas enerģijas transformācijas joprojām ir vajadzīgi 44 miljoni tonnu akmeņogļu un 100 miljoni tonnu brūnogļu, nav šaubu, ka Polijai šīs izejvielas būs vajadzīgas arī nākamajos 20-30 gados," sacīja Boguslavs Zieteks.
Viņaprāt, piekļuve pašu energoresursiem ir liela vērtība, par ko liecina situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Izejvielu, tostarp ogļu, cenas "uzšāvās kosmosā". Tajā laikā situācija bija ļoti saspringta un dominēja bažas par nepietiekamu izejvielu piegādi tirgos.
"Vai nu mēs to saprotam šodien un sākam racionālu kalnrūpniecības nozares pārveidi, vai arī drīz, sekojot daudz bagātākās Vācijas piemēram, mēs zaudēsim savu suverenitāti un enerģētisko neatkarību," uzsvēra B. Zieteks.
"Grūti pateikt, vai koalīcija, kas pašlaik ar jauno kancleru tiek veidota Vācijā, atgriezīsies pie kodolenerģijas. Tomēr ir acīmredzams, ka jau notiek diskusijas par nepieciešamību saglabāt enerģētikas nozari, kuras pamatā ir brūnogles un akmeņogles, kas joprojām darbojas Vācijā un nodrošina aptuveni 30% no enerģijas jaudas. Šajā gadījumā var būt interesanti lēmumi, jo enerģija, kuras pamatā ir ogles, joprojām darbojas un sniedz iespējas stabilizēt energosistēmu," secināja B. Zieteks.
Vācijā pēdējā laikā bieži tiek saglabātas ar oglēm kurināmas iekārtas. Fenomens, ko Vācija sauc par "dunkelflaute", kas nozīmē saules un vēja trūkumu, notiek diezgan bieži un liek glābt energosistēmu ar fosilo kurināmo, tostarp oglēm, gāzi un naftu.
Papildus fosilajam kurināmajam Vācija arī ietaupa savus resursus, importējot enerģiju no kaimiņvalstīm. Vāciešu pieredze rāda, cik svarīgi ir stabili enerģijas avoti, kas ir izturīgi pret dažādiem laika apstākļiem. Pat visefektīvākie vēja un saules enerģijas parki nespēj nodrošināt pietiekami daudz enerģijas periodos, kad vējš nepūš un saule nespīd.
Kopumā revolucionāras pārmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, visticamāk, nav gaidāmas. Tomēr korekcija Vācijas enerģētikas pārejā šķiet neizbēgama. Vienīgais jautājums, kas paliek, ir šīs korekcijas dziļums.
"Pēc Fukušimas katastrofas kodolenerģijas likvidācija Vācijā ir paveikusi savu darbu," "wnp.pl" atzina Polijas un Āzijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, bijušais premjerministra vietnieks un ekonomikas ministrs Janušs Piečocinskis.
"Un Vācijai ir problēmas, kad saule nespīd un vējš nepūš. Ķīna būvē 26 kodolreaktorus, un arī Krievija liek likmes uz kodolenerģiju, vācieši tam uzlika krustu. Bet tas var mainīties, jo Vācijā var būt nodoms uzsvērt, ka tie ir moderni, jaunās paaudzes kodolreaktori. Vācijā noteikti būs vēlme palielināt energoefektivitāti, kur vien tas būs iespējams. Turklāt jārēķinās, ka attiecības ar Parīzi un Varšavu kļūs stingrākas, arī ekonomiskās sadarbības jomā," piebilda Janušs Piečocinskis.
Visa pasaule ar lielu interesi vēro situāciju Vācijā. Jo īpaši tāpēc, ka Vācijas ekonomika pēdējos gados nav attīstījusies. Problēmas ir ne tikai automobiļu rūpniecībai, bet arī citām nozarēm, un Vācijas sabiedrība ir sākusi tērēt mazāk.
"Būs sava veida zaļā kursa pārbaude, jo tā pieņēmumi kavē Vācijas un ES ekonomikas konkurētspēju," intervijā izdevumam "wnp.pl" sacīja sociologs profesors Jaceks Vodzs.
"No otras puses, maz ticams, ka Vācija lems par ātru kodolenerģijas reaktivāciju. Mercs par to runāja kampaņas laikā, bet, tiklīdz viņš kļūs par kancleru, viņam būs jāņem vērā visas koalīcijas intereses. Maz ticams, ka vēlēšanas Vācijā ietekmēs situāciju Polijā. Mūsu valstī tā galvenokārt koncentrēsies uz jautājumiem par karu Ukrainā un uz to, kā Donalds Tramps piekritīs Vladimiram Putinam. Turklāt Polijā drīz notiks prezidenta vēlēšanas, tāpēc līdz vēlēšanām strīdīgi jautājumi, visticamāk, netiks apspriesti. Atgriešanās pie šīm tēmām var notikt pēc vēlēšanām," rezumēja J. Vodzs.
Ir vērts atzīmēt, ka kodolelektrostaciju pakāpeniska likvidēšana nenozīmē kodolenerģijas jautājuma pazušanu no Vācijas publiskajām debatēm. Gluži pretēji, netrūkst viedokļu par to, ka atteikšanās no kodolenerģijas bija pārāk sasteigta un pārāk dārga. Tiek turpināta arī kodoltehnoloģiju inženieru apmācība Vācijas universitātēs. Nav atmesti arī pētījumi par jaunām tehnoloģijām, jo īpaši kodolsintēzi.
Iespējams, ka Vācijai pirms Lieldienām būs jauna federālā valdība. Šeit viss būs atkarīgs no tā, kā noritēs koalīcijas sarunas. Tad kļūs skaidrs, kurā virzienā dosies Vācijas enerģētika un kādi pielāgojumi enerģētikas politikā tiks ieviesti. Francija, kas paļaujas uz kodolenerģiju, cenšas panākt lielāku kodolenerģijas atzīšanu.
Kodolenerģijas atbalstītāji norāda, ka kodolenerģija tiek atstāta novārtā, neraugoties uz tās spēju ražot zema oglekļa satura elektroenerģiju situācijā, kad augstās elektroenerģijas cenas grauj ES ekonomiku. Jaunās Vācijas valdības sastāvs parādīs, kā Vācija pozicionēs sevi ES klimata politikas jomā.
Protams, spēja saskaņot rīcību klimata politikas jomā ar ekonomisko stabilitāti un pieejamību sabiedrībai būs diezgan liels izaicinājums. Jaunajā realitātē ātri kļūs skaidrs, kas kļūs par prioritāti. Un tomēr klimata un enerģētikas politikai un neveiksmēm šajā jomā bija svarīga loma aizejošās koalīcijas valdības sabrukumā Vācijā.
