Skarbus secinājumus no 23. februāra Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem izdarījusi Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com": bijušās Vācijas Demokrātiskās republikas (VDR) iedzīvotāju uzskati radikāli atšķiras no Rietumvācijas iedzīvotāju uzskatiem – valstī kopumā nostiprinās galēji labējie un kreisie.
Vācijas atkalapvienošanās 35. gadadienas gadā ir grūti iedomāties skaidrākus pierādījumus par valsts ilgstošo (vai, vēl ļaunāk, pieaugošo) politisko šķelšanos. Pierādījumi redzami vēlēšanu apgabalu kartē, kurā parādīti 23. februārī notikušo parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rezultāti. Ja salīdzināsiet to ar vecajām pagājušā gadsimta otrās puses kartēm, kurās joprojām attēlotas divas Vācijas valstis, bijusī sociālistiskā VDR un VFR, tad pašreizējās vēlēšanu rezultātu kontūras nekavējoties pievērsīs uzmanību.
Gandrīz visa jauno (ar to domātas bijušās VDR teritorijas) federālo zemju teritorija ir krāsota zilos un tumši zilos toņos. Šī ir partijas "Alternatīva Vācijai” (AfD) krāsa. Gandrīz visos Austrumvācijas vēlēšanu apgabalos, izņemot tikai dažus lielākajās pilsētās, Berlīnē un Leipcigā, vēlēšanās uzvarēja šī galēji labējā partija. Ziemeļos, Meklenburgā-Priekšpomerānijā, par to balsoja apmēram katra trešā persona.
Vācijas rietumos aina ir pilnīgi atšķirīga. Šeit dominē melnas vai pelēkas krāsas, kas norāda, ka pirmo vietu ieņēma CDU/CSU konservatīvo partiju bloks. Tajā pašā laikā daudzviet ir iekļauti sarkanie un zaļie toņi - šajos vēlēšanu apgabalos virsroku guva sociāldemokrāti vai zaļie. AfD spēja uzņemties vadību tikai divos rajonos - Gelzenkirhenē rūpnieciskajā Rūras apgabalā un Kaiserslauternā Reinzemes-Pfalcas dienvidrietumu štatā.
Citiem vārdiem sakot, Vācijas rietumos mēs redzam daudz plurālistiskāku ainu, lai gan ar skaidru CDU/CSU bloka pārstāvēto centriski labējo vadību, kas uzvarēja federālajās vēlēšanās ar lielāko balsu skaitu - 28,6%. Tajā pašā laikā vēlētāji Austrumvācijā trīsarpus gadu desmitus pēc komunistu varas sabrukuma "vienbalsīgi" balsoja par AfD - labējiem politiskajā spektrā.
Tātad izrādās, ka vienota Vācija 2025. gada 23. februāra vēlēšanās no vēlētāju politisko vēlmju viedokļa faktiski tika sadalīta divās daļās un robežšķirtne skaidri iezīmējas gar bijušo robežu starp Vācijas Federatīvo republiku un Vācijas Demokrātisko republiku. Atšķirības starp vēlētāju simpātijām valsts austrumos un rietumos tika novērotas arī iepriekšējos gados, taču tās nekad nebija tik acīmredzamas un dziļas, raksta "Deutsche Welle".
Saistībā ar šo parādību ir vēl viena satraucoša tendence, par ko nepārprotami liecina pašreizējo vēlēšanu rezultāti. Vācijā sabiedrības polarizācijas process ir acīmredzami paātrinājies: politiskais centrs vājinās, un radikāli populistiskie reģioni - gan labējie, gan kreisie - nostiprinās. Turklāt šī tendence īpaši skaidri izpaudās austrumos, galvenokārt bijušajā VDR galvaspilsētā.
Berlīnes austrumos Kreisā partija izcīnīja sensacionālas uzvaras, dažos apgabalos iegūstot no 34% līdz gandrīz 42%. Tā rezultātā notika kaut kas tāds, kas iepriekš šķita vienkārši neiedomājams: Berlīnē, kurai ir federālas valsts statuss, "kreisie" kļuva par spēcīgāko partiju, iegūstot gandrīz 20%. Tajā pašā laikā apvienotās Vācijas galvaspilsētā viņi apsteidza konservatīvos no CDU, zaļajiem un sociāldemokrātiem, tas ir, gan labējos, gan kreisos centristus.
Tātad valsts lielākajā pilsētā un politiskajā centrā ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju katrs piektais vēlētājs balsoja par partiju, kuru var uzskatīt gan par kreisi populistisku, gan kreisi radikālu. Tajā pašā laikā Austrumvācijas federālajā zemē Brandenburgā, kas ieskauj Berlīni, labēji populistiskā un daļēji pat labēji ekstrēmistiskā AfD kļuva par spēcīgāko partiju ar 32,5%. Vai tā nav visskaidrākā ilustrācija Vācijas sabiedrības strauji pieaugošajai polarizācijai?
Un šī polarizācija, protams, notiek ne tikai Austrumvācijā, bet tieši tur tā ir visskaidrāk redzama. Tomēr Kreisās partijas nostiprināšanās vērojama arī Rietumvācijā. Piemēram, miljonu pilsētās Hamburgā un Ķelnē šī partija ieguva aptuveni 15% balsu, lai gan valstī kopumā tās rezultāts bija 8, 8%. "Agrāk viņi bija zaļo cietoksnis, tagad viņi balso par kreisajiem," lasāms raksta virsrakstā iknedēļas laikraksta "Die Zeit" tīmekļa vietnē, kurā analizēti vēlēšanu rezultāti Vācijas desmit lielākajās pilsētās, no kurām lielākā daļa atrodas valsts rietumos.
Tas noved pie vēl vienas polarizācijas sabiedrībā, jo pastiprina mūžīgās atšķirības starp pilsētu un laukiem. AfD ir ievērojami nostiprinājusies lauku apvidos un kopumā mazākās apdzīvotās vietās. Šeit jau tika atzīmēts fakts, ka tā kļuva par spēcīgāko partiju abos Rietumvācijas vēlēšanu apgabalos, abos rajonos tā ieguva aptuveni 25% un tādējādi saņēma vairāk balsu nekā valstī kopumā (20,8%). Gelzenkirhenē tā ieņēma sociāldemokrātu vietu, kas Rūras apgabalā tradicionāli bija spēcīgi, un Kaiserslauternā tā apsteidza konservatīvos no CDU. Vēl tikai pirms dažiem gadiem šādi rezultāti šķita pilnīgi nereāli.
Tomēr problēma nav tik daudz AfD īpaši augstajos vēlēšanu panākumos vairākās Rietumvācijas pilsētās, bet gan tās popularitātes vienmērīgā pieaugumā gandrīz visur Vācijas rietumos, pretējā gadījumā šī partija vienkārši nebūtu spējusi dubultot savu rezultātu federālā līmenī, salīdzinot ar 2021. gada vēlēšanām. Galu galā Vācijas rietumu daļā ir aptuveni piecas reizes vairāk iedzīvotāju nekā austrumu daļā.
Par politiskā centra vājināšanos un malu nostiprināšanos pa labi un pa kreisi ļoti pārliecinoši liecina grafiks par balsu pieaugumu un zaudēšanu, salīdzinot ar iepriekšējām Bundestāga vēlēšanām.
Visas trīs kanclera Olafa Šolca vadītās centriski kreisās koalīcijas partijas ir cietušas nopietnus zaudējumus. Tajā pašā laikā tie izrādījās vērienīgākie viņa paša partijai - Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai (SPD): tā zaudēja vairāk nekā deviņus procentpunktus un rezultātā saņēma sliktāko rezultātu kopš 1949. gada. Un liberāļu zaudējumi no FDP partijas noveda pie tā, ka tā pat nevarēja pārvarēt piecu procentu barjeru, tāpēc nebūs pārstāvēta jaunā sasaukuma parlamentā. Arī Zaļā partija zaudēja vairāk nekā 20% vēlētāju.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi vēlētāji, kas atbalstīja sociāldemokrātus pēdējās Bundestāga vēlēšanās, tostarp daudzi strādnieki un bezdarbnieki, tagad ir balsojuši par AfD. Citi bijušie SPD atbalstītāji pārorientējās uz Kreiso partiju. Tai savas balsis atdeva arī daudzi bijušie "zaļo" vēlētāji. Kopumā populistisko un radikālo kreiso partiju atbalstīja aptuveni 1,2 miljoni vēlētāju, kuri iepriekš balsoja par mērenākiem kreisajiem - sociāldemokrātiem un zaļajiem.
Turklāt 4,97% balsu saņēma Zāras Vāgenknehtas savienība (SSV), partija, kas oficiāli tika izveidota tikai 2024. gada sākumā pēc Kreisās partijas šķelšanās. Tā nenokļuva līdz piecu procentu barjerai un tāpēc neiekļuva Bundestāgā, bet fakts paliek fakts: šo kreisi populistisko partiju, kas tomēr pieturas pie labējiem uzskatiem migrācijas jautājumos, atbalstīja gandrīz pieci procenti vēlētāju. Tas norāda uz Vācijas vēlētāju simpātiju pieaugumu pret kreisajām partijām.
Tajā pašā laikā atbalsts AfD labajā malā palielinājās par vairāk nekā desmit procentpunktiem. Tiesa, arī konservatīvais CDU/CSU bloks saņēma vairāk balsu nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās, taču tā izaugsme ir daudz mazāk nozīmīga nekā labējiem populistiem. Tas nozīmē, ka politiskā noskaņojuma svārsts Vācijas sabiedrībā, kas iepriekš bija gājis pa kreisi, tagad pagriezies pa labi, bet ir stiprinājis ne tikai un ne tik daudz labo centru, cik labo malu.
Ja summējam par AfD (20,8%), Kreiso partiju (8,8%) un SSV (4,97%) nodotās balsis, izrādās, ka katrs trešais Vācijas vēlētājs (34,57%) 23. februāra vēlēšanās novērsās no politiskā centra un balsoja par labējiem vai kreisajiem populistiem un radikāļiem. Un viņiem visiem, kā atzīmē laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung", ir daudz kopīga: prokrieviska nostāja, naidīga attieksme pret NATO, skeptiska pieeja Eiropas Savienībai un elites kritika.
