Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Viseiropas STOXX 600 indekss pieauga par 0,54 procentiem, jo aizsardzības un kosmiskās aviācijas akciju indekss (SXPARO) pieauga par vairāk nekā četriem procentiem līdz rekordaugstam līmenim, vairāk nekā divkāršojoties, kopš Krievija pirms trim gadiem iebruka Ukrainā.
Ieroču kompānijas "BAE Systems" akcijas Londonas fondu biržā pieauga par gandrīz astoņiem procentiem. Investori gaida, ka peļņa nozarē turpinās strauji augt, ko veicinās ievērojams aizsardzības budžeta pieaugums, lai apmierinātu jaunas drošības vajadzības, ko analītiķi ir raksturojuši kā nozares superciklu.
"Konflikta atrisināšana Ukrainā var dot Eiropai pozitīvus izaugsmes impulsus, tostarp uzlabotu patērētāju uzticību, zemākas enerģijas cenas un vieglākus finanšu nosacījumus," komentēja "Erlen Capital Management" rīkotājdirektors Bruno Šnellers.
Dienas laikā pieauga arī banku SX7P indekss (1,03%), sasniedzot 17 gadu augstāko līmeni, ko veicināja obligāciju peļņas likmju kāpums.
“STOXX 600 Europe”, kā norāda nosaukums, tiek aprēķināts kopš 1998. gada, pamatojoties uz 600 lielu, vidēju un mazu uzņēmumu kotācijām no 17 Eiropas valstīm, aptverot aptuveni 90 procentus no tirgus kapitalizācijas Eiropas akciju tirgus brīvajā apgrozībā (ne tikai eirozonā). Indeksu veidojošās valstis ir Apvienotā Karaliste (veido 22,3 procentus no indeksa), Francija (16,6 procenti), Šveice (14,9 procenti no indeksa) un Vācija (14,1 procents no indeksa), kā arī Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Spānija un Zviedrija.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien sarīkoja ārkārtas samitu par Ukrainu pēc tam, kad ASV amatpersonas izteicās, ka Eiropai nebūs nekādas lomas sarunās Saūda Arābijā. Šo sarunu sākotnējais mērķis ir panākt kara izbeigšanu. Tikšanās ir saistīta ar Minhenes drošības konferences norisi, kurā ASV varas iestāžu pārstāvji paziņoja, ka neredz vietu Eiropai sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.
Kā vēsta BBC, Eiropas līderi diskutē par divām galvenajām ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām: lai Eiropa tērē vairāk savai drošībai un pēc pamiera noslēgšanas sūta savus spēkus uz Ukrainu. Eiropas līderi uzstāj uz Ukrainas tiešu dalību miera sarunās un jau sen ir pauduši viedokli, ka bez tās nedrīkst pieņemt nekādus lēmumus par Ukrainu.
Samitā Parīzē ieradās Eiropas līderi, tostarp Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Vairāki Eiropas Savienības līderi uz Parīzes samitu netika uzaicināti. "Eiropas drošība ir sasniegusi pagrieziena punktu. Jā, tas ir saistīts ar Ukrainu, bet tas ir saistīts arī ar mums. Mums ir vajadzīga steidzama pieeja. Mums ir jāpalielina aizsardzības izdevumi," norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un uzsvēra, ka tam jānotiek tagad.
"Ja mēs, eiropieši, tagad netērēsim lielas summas aizsardzībai, mēs būsim spiesti tērēt desmit reizes vairāk, ja nenovērsīsim plašāku karu. Kā Polijas premjerministram man ir tiesības to pateikt skaļi un skaidri, jo Polija aizsardzībai jau tērē gandrīz piecus procentus no sava IKP. Un mēs turpināsim to darīt," platformā "X" rakstīja D. Tusks.
Pēc Slovēnijas prezidenta Natasa Pirca Musara domām, Parīzes formāts ir "slikta ziņa", jo tas liek domāt, ka ES konsenss par Ukrainu un citiem jautājumiem varētu sabrukt. "Neskatoties uz to, ka lielākā daļa Eiropas valstu vienmēr ir stāvējušas un turpina atbalstīt Ukrainu, Eiropa ir kļuvusi neaizsargāta. (..) Jaunā amerikāņu administrācija to apzinās, pretējā gadījumā tā nebūtu tik drosmīgi paziņojusi, ka nesīs mieru Ukrainai bez Eiropas valstu palīdzības," sacīja politiķis.
Aģentūra "Bloomberg" norāda, ka Ungārijas pārstāvis nepiedalās sarunās Parīzē. Budapešta samitu uzskata par "neapmierinātu" un "karu atbalstošu" līderu tikšanos, sacīja Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto. Viņš piebilda, ka Ungārija uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tiešā kontakta politika ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu ir daudzsološāka.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka viņa valsts neatzīs nevienu lēmumu, kas pieņemts bez Ukrainas līdzdalības. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers sestdien paziņoja, ka ir gatavs sūtīt britu karaspēku uz Ukrainu, lai izpildītu miera līguma nosacījumus.
Varšavas fondu biržā WIG20 indekss pirmdien pieauga par 0,82 procentiem, sasniedzot 2596,79 punktus un saglabājot augšupejošu tendenci (+9,52 procenti gada laikā). Ukrainas saulespuķu magnāta "Agroton" akcijas palielinājās pat par 19,03 procentiem un "Kernel Holding" no plaši pazīstama graudu tirgus par 14,53 procentiem. Transporta uzņēmums "PKP Cargo" arī bija arī viens no izaugsmes līderiem. Tā akcijas dienas beigās maksāja par 10,49 procentiem vairāk.
