Divu gadu laikā Lietuvas armijā konstatēti desmit korupcijas gadījumi, no kuriem daži nonākuši arī tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
Kāda kukuļa vēsture, kad virsniekam piedāvātas 60 flīzes, liecina, ka amatpersona, kas pamanīja pārkāpumus, no dienesta izstājās, bet uzņēmums, kas mēģināja viņu piekukuļot, joprojām turpina piedalīties publiskajos iepirkumos, vēsta Lietuvas interneta portāls "lrt.lt", kura žurnālisti veica šī jautājuma izpēti.
Pērn uzņēmuma "Egsta" pārstāvis par "acu aizvēršanu" piedāvāja kukuli armijas daļā Ruklā strādājošai amatpersonai - virsniekam, kurš uzraudzīja būvdarbus, jo darbs netika paveikts attiecīgajā kvalitātē. Kukulī tika piedāvātas 60 flīzes. Tiesa kukuļdevēju atzina par vainīgu, bet atbrīvoja no kriminālatbildības. Tas pats uzņēmums ir iesaistīts arī citā pirmstiesas izmeklēšanā, jo amatpersona 2023. gadā pamanīja, ka uzņēmumam ir samaksāts par darbu, kuru tas nav paveicis.
Uzņēmums "Egsta" turpina piedalīties publiskajos iepirkumos. Tā līgumu ar militārpersonām kopējā vērtība 2023. un 2024. gadā bija divi miljoni eiro.
Kādā maija ceturtdienā Ruklā, armijas daļas laukumā netālu no mācību centra, tālu prom no lieciniekiem, uz privātu sarunu tika izsaukts armijas virsnieks, kurš bija atbildīgs par remontdarbu pārraudzību. Viņš dienēja Loģistikas pārvaldes Apkalpes apkalpošanas dienestā. Virsnieka sarunu biedrs bija uzņēmuma pārstāvis, kurš uzstādīja jaunās apmales.
Dienu iepriekš tika pamanīts, ka armijas daļas teritorijā uzstādītās apmales neatbilst projekta prasībām, saliktas kopā ne tā izmēra, platuma un, iespējams, lētākas, bet virsniekam tika piedāvāts uz neatbilstībām pievērt acis, jo "neviens šeit nepārbaudīs un nepamanīs". Virsniekam par "aizvērtām acīm" tika piedāvāts kukulis - izvēlēties sev vēlamās flīzes, kuru cena nepārsniegtu 500 eiro, un tās tiks novietotas virsnieka privātmājas pagalmā.
Lai gan kukulis ir mazs, tam vajadzēja palīdzēt uzņēmumam izvairīties no zaudējumiem par ne tik labi paveikto darbu, tāpēc jau nedēļu vēlāk darbinieks, kurš piedāvāja "palīdzēt", devās uz tirdzniecības centru "Senukai" Kauņā un nopirka 60 baltas flīzes, kuras virsnieks izvēlējās ar uzņēmuma karti un kuru cena bija aptuveni 380 eiro. Kādā vakarā tās tika nogādātas virsnieka privātajā pagalmā.
Šī kukuļa vēsture "lrt.lt" izmeklēšanas nodaļai kļuva zināma līdz detaļām, jo šīs lietas apstākļi pērn rudenī nonāca tiesā un amatpersona, kuru uzņēmuma pārstāvis mēģināja piekukuļot, faktiski slepeni veica ierakstus un kukuli pieņēma ar Kauņas rajona tiesas lēmumu.
Lieta beidzās ar kukuļošanas vainas atzīšanu, bet uzņēmuma pārstāvis atzina savu vainu un tika atbrīvots no kriminālatbildības, jo par viņu galvoja dēls. Armijā ar AS "Egsta" saistītie pārkāpumi bija zināmi jau iepriekš, 2023. gada rudenī, kad virsnieks pamanīja darbu uzkrāšanos un interešu konfliktu.
Amatpersona, kura vairākkārt pamanījusi "Egsta" korupcijas gadījumus, apgalvo, ka izjutusi vadības spiedienu un pametusi dienestu. Lietuvas Aizsardzības ministrija lēš, ka 2023. un 2024. gadā kopumā tika ziņots par 19 korupcijas gadījumiem, no kuriem 10 tika pilnībā vai daļēji apstiprināti.
Žurnālistiem arī izdevās iepazīties ar apstākļiem 2023. gada oktobra pārsūdzībā Aizsardzības ministrijas Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļai, kad kāda amatpersona Ruklā fiksēja, ka uzņēmumam "Egsta" ir samaksāts par pakalpojumiem, kuri nav veikti.
Saskaņā ar 2023. gada februārī parakstīto būvdarbu līgumu uzņēmumam "Egsta" Ruklā vajadzēja demontēt žogu, vecos vārtus un uzstādīt jaunus. Līguma summa bija aptuveni 10 tūkstoši eiro.
Tomēr pēc kāda laika virsnieks, kurš pārbaudīja teritoriju, pamanīja, ka, lai gan darbs jau bija apmaksāts, vecie vārti joprojām stāvēja kā stāvējuši. Bija aizdomas, ka tika mēģināts noslēpt, ka vārti patiesībā nav uzstādīti, bet paveiktais darbs uzskaitīts.
Tāpat izrādījās, ka viens virsnieks, kas dienēja Ruklas Loģistikas nodaļā, iepriekš bija strādājis "Egsta", tāpēc viņš it kā varēja piedalīties pārkāpuma slēpšanā. Viņš arī centās palīdzēt otram uzņēmumam uzvarēt tā iepirkumā, sagatavojot darbu tāmi. Uzņēmuma vadītājs ir minētā virsnieka māsas vīrs. Sazinoties ar Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļu, tika konstatēts, ka visas apsūdzības ir apstiprinātas.
"Apstākļu izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka ziņojumā minētie apstākļi par ģenerāļa Romualda Giedraiša artilērijas bataljona žoga neuzstādīšanu un jauno atveramo vārtu neuzstādīšanu, kā arī leitnanta attiecības ar uzņēmumiem ir apstiprināti," lasāms Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļas dokumentā.
Informācija tika nodota militārajai policijai, bet virsniekam, kuram bija sakari ar uzņēmumiem, vienkārši ieteica apvienot publiskās un privātās intereses. "Leitnants pašlaik dienē valsts aizsardzības sistēmā, bet ir veikti pasākumi, lai pārvaldītu publisko un privāto interešu konfliktu," teikts Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļas rakstiskajā atbildē.
Savukārt virsnieks, kurš reģistrēja pārkāpumus, vairs nav valsts aizsardzības sistēmā. Tiesa, ne visas virsnieka sūdzības tika apstiprinātas, taču iekšējās izmeklēšanas laikā viņa priekšnieki esot sākuši runāt par "piezemēšanos uz principiem" un nepieciešamību "atdzist".
Pēc kāda "lrt.lt" avota teiktā, 2024. gadā sākās runas, ka virsniekam nepieciešams rotēt un atstāt amatu Ruklā, kā arī, iespējams, viņu sāks sūtīt uz objektiem, kas atrodas citās pilsētās. Pērn februārī viņš tika informēts, ka armijas komandiera komisija apsvērs viņa iespēju ieņemt jaunu amatu, taču virsnieks šādu iespēju noraidīja.
"Rotācija valsts aizsardzības sistēmā ir ierasta prakse. Parasti amatpersonas ieņem amatu ne ilgāk kā trīs gadus no iecelšanas brīža. Amata kandidātu sarakstā ir amatpersonas, kuras ieņem amatu vairāk nekā 24 mēnešus no iecelšanas dienas. Virsniekam tika piedāvāta rotācija, bet, saņemot viņa lūgumu, viņš netika izraidīts," teikts atbildē.
Jau vēlāk, saņēmis kukuļa piedāvājumu, virsnieks vairs nevērsās pie valsts aizsardzības struktūrām, bet tieši pie tiesībsargājošajām iestādēm. Tajā pašā pavasarī viņš pameta dienestu, jo, kā pats saka, baidījās, ka pret viņu tiks veiktas darbības. Tomēr Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļas kanclers Dainis Ivoškis nevarēja apstiprināt šādu informāciju. "Ir grūti spriest par atsevišķiem gadījumiem," viņš sacīja "lrt.lt".
Kopā 2023. gadā "Egsta" bija astoņi līgumi ar armijas vienību Ruklā, kuru kopējā vērtība sasniedz 900 tūkstošus eiro, bet pērn līgumu summa bija vairāk nekā 1,1 miljons eiro. Tomēr 2024. gadā daži no tiem tika parakstīti jau notiekošās tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas laikā par "flīžu kukuli" un pēc tam, kad amatpersonas kukuļošana jau bija reģistrēta. Šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana saistībā ar "Egsta" iespējamiem pārkāpumiem 2023. gadā.
"Ja tiks pierādīts, ka "Egsta" ir izdarījusi pārkāpumus, normatīvajos aktos paredzētie pasākumi par dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos tiks veikti nekavējoties. Šobrīd šī pirmstiesas izmeklēšana ir nepilnīga, tāpēc tikai Kauņas apgabala prokuratūra var komentēt izmeklēšanas apstākļus," rakstīts ministrijas atbildē.
Uzņēmumi, kas ir cietuši korupcijas lietās, neparādās neuzticamo piegādātāju sarakstos. Oficiālajā neuzticamo piegādātāju sarakstā ir iekļauti tikai tādi uzņēmumi, kas ir pārkāpuši līgumus saskaņā ar likumu par publisko iepirkumu, un tas aizliedz viņiem piedalīties iepirkumā trīs gadus.
Pēc D. Ivoška teiktā, kamēr notiek pirmstiesas izmeklēšana, militārpersonas uzņēmumam nevar piemērot nekādas sankcijas, tāpēc tās pagaidām neierobežo uzņēmuma iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos.
"Kamēr nav atzīts, ka ir noziedzīgs nodarījums, nav tiesiska pamata šo uzņēmumu iekļaušanai melnajā sarakstā, jo tad būtu citas problēmas ar ierobežojumu dalībai publiskajos iepirkumos, un mēs par to varētu saņemt attiecīgas sūdzības," sacīja D. Ivoškis.
Uzņēmuma "Egsta" vadītāja Nijole Garbauskiene, kad viņai vispirms jautāja par 2024. gada notikumu, kad uzņēmuma darbinieks mēģināja piekukuļot virsnieku līguma izpildes laikā ar armiju, sacīja, ka neko daudz nezina un nevar daudz komentēt. Uzņēmums pret kukuļdevēju sankcijas nepiemēroja.
"Viņš jau ir nobijies, viņš ir uzņēmuma akcionārs, tajā laikā ir bijis direktors. Tur, jūs saprotat, viņš brīvprātīgi jautāja. Mēs paklupām, un es šo flīžu iegādi noliku uz neatļautu skenēšanu, es nesaņēmu preci. Man tas nav saprotams," telefonsarunā sacīja N. Garbauskiene.
Tomēr direktore nevarēja sīkāk izklāstīt citu stāstu, kas saistīts ar notiekošo izmeklēšanu, kad tika veikts maksājums par darbiem, kurus uzņēmums, šķiet, nebija izdarījis, un lūdza jautājumus nosūtīt rakstiski. Jautājumi uzņēmumam tika nosūtīti pirms nedēļas, bet līdz šim atbildes uz tiem nav saņemtas.
Laikā no 2023. līdz 2024. gadam Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas nodaļa saņēma 19 ziņojumus par iespējamiem koruptīva rakstura pārkāpumiem, no kuriem puse tika pilnībā vai daļēji apstiprināti. Tie ir oficiālie dati no ministrijas.
"Desmit gadījumi nav liels skaitlis, jo pati sistēma ir liela, bet ir jāstrādā, lai šis skaitlis būtu pēc iespējas zemāks. Mēs redzam, ka sabiedrības uzmanība ir novirzīta uz valsts aizsardzību, mēs redzam finansējuma pieaugumu valsts aizsardzībai, un mēs vēlamies palielināt uzticību sistēmai," sacīja kanclers D. Ivoškis.
Cik zināms "lrt.lt", ir uzņēmumi, kurus dibinājuši bijušie virsnieki, un tiem iepirkumos uzvarēt palīdz plašs paziņu tīkls, bet šādi gadījumi vēl nav nonākuši ministrijas jaunākajā pārkāpumu statistikā. "Izmeklēšana ne vienmēr beidzas ar notiesāšanu vai disciplinārsodu. Es nevaru nosaukt konkrētus korupcijas gadījumus, jo to panākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz informācijas tiks piegādāts publiskajā telpā," komentēja D. Ivoškis.
Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) direktora vietnieks Elans Jablonsks mēģinājumus, piemēram, piekukuļot virsnieku ar flīzēm sauc par smieklīgiem un pārsteidzošiem. Tomēr, pēc viņa teiktā, šajā konkrētajā gadījumā virsnieks bija apzinīgs un informēts par vēlmi viņu ietekmēt.
"Publiskajā sektorā mums tiešām tā pietrūkst, jo ir tiesas procesi un lietas, bet, ko darīt un kā informēt tiesībsargājošās iestādes, ne visi zina," komentēja E. Jablonsks.
Pēc viņa teiktā, trūkst arī aktīvākas uzņēmumu iekļaušanas neuzticamo piegādātāju sarakstā un ir jāizvērtē, vai uzņēmumi var turpināt piedalīties publiskajos iepirkumos. "Valsts aizsardzības sistēmā ir jāpārbauda visi piegādātāji. Un mūsu ieteikums, ka novērtējumos būtu jāiekļauj arī STT. Tā tas arī tiks darīts," sacīja dienesta direktora vietnieks.
Taču dienests pozitīvi vērtē to, ka pretkorupcijas izmeklēšanas dienests ir sācis darboties valsts aizsardzības sistēmā, kas var identificēt pārkāpumus un publiskot datus. Kanclers D. Ivoškis sacīja, ka pēc ministrijas revīzijas tādu pašu vienību ieteicams izveidot armijā un tai vajadzētu sākt darboties šogad.
