Jaunais Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis mudina neidentificēt krievu tautu ar Putinu un "nelikt Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai". Viņš nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Lietuvā par šiem jautājumiem vēršas plašumā publiska diskusija, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
"Nelieciet Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai, tas ir, valodai, visiem cilvēkiem, mūsu krievu izcelsmes pilsoņiem," Šarūns Birutis sacīja intervijā īsi pirms stāšanās amatā.
Lietuvas kultūras ministrs, kurš pārstāv sociāldemokrātisko partiju, kura uzvarēja vēlēšanās pagājušā gada rudenī, nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Par šo politiku runāja viņa priekšgājējs šajā amatā.
"Vismaz laikā, kad krīt bumbas, mēs varētu atturēties no dažādu [krievu] klasiķu darbiem uz Eiropas skatuvēm. Es uzskatu, ka tā ir diezgan godīga nostāja," sacīja Liberālās kustības partijas biedrs Simons Kairis, kurš no 2020. līdz 2024. gadam bija Lietuvas kultūras ministrs.
Jaunais Kultūras ministrijas vadītājs šādai nostājai nepiekrīt: "Es tiešām klausos, piemēram, Čaikovski, bet tas nepadara mani par Kremli atbalstošu vai mazāk ieinteresētu atbalstīt Lietuvu vai Ukrainu. Tas mani neietekmē," saka Šarūns Birutis.
Pēc jaunā ministra teiktā, Lietuvai "nevajadzētu būt svētākai par pāvestu". “Ja, skatoties uz Maskavas Kremļa fotogrāfiju, cilvēks uzreiz kļūst prokrieviskāks, man ir žēl šādu cilvēku," sacīja Š. Birutis.
Tomēr daudzi labējie aktīvisti šādus ministra izteikumus neatbalsta. Politiķim tika atgādināts, ka padomju gados viņš bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs, viņu sauca nevis par Lietuvas, bet gan par Krievijas ministru un viņa pausto viedokli salīdzināja ar "nazi mugurā tiem, kas palīdz karojošajai Ukrainai". Sašutumu pauda arī daži pazīstami zinātnes un kultūras pārstāvji. "Un man ir kauns par ministru, tikai kauns," uz situāciju reaģēja slavenais lietuviešu rokmūziķis Andrjus Mamontovs.
"Pievērsīsim lielāku uzmanību ukraiņu kultūrai, Centrāleiropai, tai pašai Čehijai un Polijai. Ir ļoti daudz dažādu lietu, kas mums nav pazīstamas," sacīja Viļņas universitātes vēsturnieks Alfrēds Bumblausks. No otras puses, vēsturnieks uzskata, ka ir jāspēj atdalīt autora personību no viņa mākslas. Viņš atzina, ka viena no viņa iecienītākajām filmām ir Ņikitas Mihalkova filma "Nepabeigtais skaņdarbs mehāniskajām klavierēm".
Alfreds Bumblausks, kā viņš pats saka, joprojām uzskata šo filmu par šedevru, taču tas nenozīmē, ka viņš ir tuvu Ņikitas Mihalkova uzskatiem par Putinu. Tomēr viņš nosoda Kultūras ministrijas vadītāja Š. Biruta nostāju krievu kultūras aizstāvībā.
Šī sabiedriskā diskusija Lietuvā piesaistījusi arī pasaules mediju uzmanību. "The New York Times" tai veltīja atsevišķu publikāciju. Tika publicēts raksts ar nosaukumu "Riekstkodis: Ukrainas kara kultūras upuris".
Rakstā citēti pirmā Lietuvas kultūras ministra pēc neatkarības atjaunošanas (1990-1992), lietuviešu literatūras profesora Dariusa Kuolisa vārdi. Viņš iestājas par savu kolēģi un saka, ka Lietuvas sabiedrība ir kļuvusi par labējo politiķu un aktīvistu propagandas ķīlnieci.
"Propagandas lauks šoreiz un caur līdzcilvēku mutēm pieprasa norobežoties no visas krievu kultūras. Tas ir, no baltistiem Vladimira Toporovs, Vjačeslava Ivanova? No lielajiem humānistiem Mihaila Bahtina, Jurija Lotmana, Sergeja Averinceva? Vēlreiz [kā padomju gados] - no Borisa Pasternaka un Vladimira Nabokova? No Andreja Saharova, Sergeja Kovaļova un Annas Poļitkovskas? No krievu kultūras lietuviešu intelektuāļiem Ļeva Karsavina un Vasilija Sesemana? No Grigorija Kanoviča, kurš rakstīja krievu valodā?" viņš raksta sociālajos tīklos.
Pret krievu klasikas atcelšanu iestājas arī lietuviešu dzejnieks Tomass Venclova, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts, viens no mūsdienu Lietuvas konstitūcijas autoriem Vītenis Andrjukaitis. Padomju gados abi bija disidenti, un viņus vajāja toreizējās varas iestādes.
"Tolstojs ir pasludināts par imperiālistu. Nu, atvainojiet, kungi, izlasiet "Hadži Muratu", izlasiet vismaz "Karu un mieru", un jūs redzēsiet, ka no imperiālisma tur nav ne vēsts," sacīja Tomass Venclova, kurš daudzus gadus draudzējās ar Josifu Brodski.
"Naids ir liela infekcija. Tas rosina nacionālistiskas un šovinistiskas jūtas. Kā jūs varat vainot Ļevu Tolstoju? Vai Čehovu? Vai arī nelasīt "Meistaru un Margaritu"? Vai "Klusās Donas" autoru Šolohovu? Es nevaru saprast, kā var būt tāds haoss," piebalsoja EP deputāts Vītenis Andrjukaitis.
Andrjukaitis pārstāv valdošo Sociāldemokrātisko partiju, tāpat kā pašreizējais kultūras ministrs Šarūns Birutis. Viņaprāt, kreisā spārna politiskie spēki Lietuvā vēsturiski ir bijuši iecietīgāki un mierīgāki par krievu valodas klātbūtni publiskajā telpā un krievu kultūrā. Bet labējie, viņaprāt, bieži spēlē uz starpetniskām pretrunām. Daži cilvēktiesību aktīvisti un žurnālisti šajā jautājumā piekrīt politiķim.
"Nu, visa šī histērija, kas radusies, urrāpatriotiskā histērija, ir tīrs idiotisms. Un diemžēl atkal simptomātisks idiotisms. Šie viļņi rodas regulāri. Dažreiz pat nopietni, cienījami augstākā ranga politiķi arī izsakās šādā veidā, baidoties radīt aizdomas, ka viņi nav pārāk lojāli, nav pārāk patriotiski un ir ne tik valstiski, kā prasīts. Kāds krievu valodai ar to sakars? Es domāju, kāda tam ir jēga un kas no tā, ja mēs visur aizliedzam krievu valodu?" sacīja Lietuvas ziņu aģentūras ELTA galvenais redaktors Vītauts Bruveris.
"Un krievu klasiskās kultūras pārstāvji, kas, protams, arī šodien var lepoties ar talantīgiem rakstniekiem un režisoriem, kas nav putinisti - pietiek pieminēt to pašu Zvjagincevu. Vismaz noteikti ne visi. Tieši šie cilvēki ir krievu kultūras tradīciju turpinājums, bet es neesmu pārliecināts, vai viņiem ir nākotne, kā tas ir pašas Krievijas gadījumā. Krievu kultūra paliks kā atmiņa un kā mācību priekšmets. No tā var smelties gudrību un zināšanas. Jūs varat mācīties no Tolstoja, no Dostojevska. Es joprojām smeļos zināšanas no viņu darbiem," iepriekš intervijā izdevumam "Current Time" atzina pirmais Lietuvas vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas, Lietuvas konservatīvo patriarhs Vītauts Landsberģis.
"Es nezinu, vai ir vajadzīgi mākslīgi aizliegumi. Putins un viņa kompānija ir darījuši visu, lai pēc iespējas vairāk diskreditētu Krieviju, ieskaitot krievu kultūras līdzšinējos sasniegumus," piebilda Vītauts Landsberģis.
Un, lūk, kā bijusī konservatīvā premjerministre Ingrīda Šimonīte runāja par krievu kultūras situāciju Lietuvā: "Ir skaidrs, ka tagad, iespējams, ir mazāka apetīte skatīties, lasīt un kaut kā iedziļināties. Bet es domāju, ka tas arī pāries. Mums vienkārši jāatrod veselīga attieksme pret krievu kultūru - kā kultūru, vienu no kultūrām." Pēc viņas teiktā, tas, ka daudzi lietuvieši vairāk pārzina krievu kultūru, lielā mērā ir daudzu gadu krievu un padomju okupācijas sekas.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš apgalvoja, ka aicinājumi aizliegt klasiku ir nevietā.
"Nekļūsim traki. Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs, Čaikovskis - tie visi pastāvēs neatkarīgi no tā, kā beigsies mūsu debates. Pasaule tos jau ir ierakstījusi kultūras dārgumu sarakstā. Un, godīgi sakot, es īsti nesaprotu, kāds šiem cilvēkiem vispār sakars ar Putina režīmu, kā viņi ir atbalstījuši Putinu? Vadoties pēc šīs loģikas, Vāgneru arī var aizliegt, jo viņu patika klausīties Hitleram," viņš sacīja pērn notikušajās priekšvēlēšanu debatēs.
Lietuvas prezidents atzīmēja, ka krievu klasiķus varas iestādes bieži vajāja viņu pārliecības dēļ un viņi ar savu darbu palīdzēja cīnīties pret diktatūru. Viņš minēja Mihaila Bulgakova piemēru un viņa stāstu "Suņa sirds", kas nosoda padomju sistēmu.
Kas attiecas uz iespējamo krievu kultūras atcelšanu Rietumos, un par to regulāri ziņo Krievijas valsts mediji un personīgi Vladimirs Putins, spriežot pēc afišām, uz galvenajām Eiropas skatuvēm ir krievu klasika. Neskatoties uz Krievijas karu pret Ukrainu, uz izrādēm dodas arī vadošie ES politiķi. 2022. gada beigās, kad cīņas ritēja pilnā sparā, operas "Boriss Godunovs" pirmizrādē Milānas "La Scala" bija redzami Itālijas premjerministrs un Eiropas Komisijas vadītāja.
"Man patīk laba opera - Musorgskis ir fenomenāls, Čaikovskis arī ir fenomenāls. Mums tā ir jāciena," tajā pašā pasākumā žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Runājot par oficiālās Kijivas attieksmi, vēl 2022. gada vasarā Aleksandrs Tkačenko, kurš tolaik ieņēma Kultūras ministrijas vadītāja amatu, sacīja, ka krievu kultūra "bija tikpat neatņemama Krievijas propagandas sastāvdaļa kā Kremļa mediju mašīnas", tomēr, pēc viņa teiktā, tas nenozīmē, ka Čaikovska mūzika būtu jāaizliedz. "Mēs runājam par to, ka sadarbība ar Kremļa propagandas mašīnu būtu jāaptur vismaz uz kara laiku," viņš skaidroja.
