Somija satraukta par pensionāru ilgmūžību

© Depositphotos

Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Reflektē par dzīvi 2100. gadā

Līdz pat pusei tagadējo skolēnu Lamminpää skolā Tamperē var nodzīvot līdz simts gadu vecumam. 12 gadus vecā Manu Hannula reflektē par dzīvi 2100. gadā, un tiek prognozēts, ka viņas vecuma grupa dzīvos ievērojami ilgāk nekā līdzšinējās paaudzes cilvēki.

"Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku, bet problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem, tāpēc priekšā vēl ir lieli satricinājumi," lēš Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesore Anu Sirēna.

"Tās ir milzīgas pārmaiņas. Patiesībā visam ir vismaz nedaudz jāmainās, lai kaut kas darbotos," spriež profesore. Ar visu A. Sirēna, cita starpā, saprot izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, darba dzīvi un pensiju sistēmu. Tas viss ir jāpārbūvē, lai ņemtu vērā ilgākus cilvēku dzīves ciklus.

"Arī pašiem cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība par to, ka viņi var nodzīvot daudz ilgāku mūžu nekā iepriekšējās paaudzes," sacīja A. Sirēna.

"Jums ir jāgatavojas finansiāli, sociāli un vecuma gados jātiek galā ar sevi saviem spēkiem," A. Sirēna mudina padomāt par to, ar kādiem ilgmūžības riskiem var saskarties katrs indivīds. Piemēram, mēs varam dzīvot ilgu laiku, ciešot no hroniskām slimībām, no kurām mēs iepriekš priekšlaicīgi nomirām.

Jo ilgāk dzīvo jo vairāk jādomā par nākotni

Dzīves ilguma izmaiņas ir notikušas strauji. Ja agrāk ilgmūžība bija dažu cilvēku privilēģija, tad nākotnē mūžs būs ilgāks ļoti daudziem.

Helsinku Universitātes profesors un Maksa Planka institūta direktors profesors Mikko Myrskylä cer, ka politiķi domās tālredzīgāk. "Lēmumu pieņemšanas procesi demokrātijās ir tik nestabili, ka ir grūti sagatavoties lietām, kas notiek ilgtermiņā. M. Myrskylä cer uz radikālām pārmaiņām, it īpaši, kad tiek pieņemti lēmumi par pensionēšanās vecuma sākumu.

"Galu galā mēs nerīkojamies saprātīgi, ņemot vērā to, ka dzimušo vecuma grupas sarūk un, no otras puses, iedzīvotāji ar labu veselību dzīvo ilgāk," uzskata profesors.

Anu Sirēna savam pētījumam par pensionēšanos intervējusi 50-60 gadus vecus cilvēkus. Viņa bija pārsteigta, ka cilvēki nav gatavi pagarināt savu karjeru. "Būs interesanti redzēt, kāds burkāns un pātaga tam tiks izmantoti un, kas darbojas, lai mēs vēlētos pagarināt darba mūžu," secināja pētniece.

Jāizstrādā iedzīvotāju skaita prognozes

Lai politiķiem būtu informācija, uz kuras balstīt lēmumus par nākotni, Mikko Myrskylä ieskatā, būtu jāizstrādā iedzīvotāju skaita prognozes. "Mēs zinām, ka Somijas statistikas prognozes 2070. gadam vai ANO prognozes 2100. gadam netiks realizētas kā tādas. Piemēram, migrāciju ir ļoti grūti paredzēt," uzskata pētnieks.

M. Myrskylä cer, ka nākotnē tiks veiktas prognozes, precizējot diapazonu, kādā dzīvos iedzīvotāji, ņemot vērā dzimstību, mirstību un imigrāciju. Tādējādi lēmumus par tādiem jautājumiem kā pensiju sistēma un imigrācija varētu pieņemt, pamatojoties uz labāku informāciju.

Demogrāfi nav vienisprātis, par cik palielināsies dzīves ilgums

Pēdējos gados ir publicēti zinātniski raksti, kas paredz, ka puse no 2000. gadā Ziemeļvalstīs dzimušajiem nodzīvos līdz simts gadu vecumam.

M. Myrskylä domā, ka tās ir bijušas "mazliet pārspīlētas prognozes". Pēc viņa teiktā, lielākā daļa demogrāfu ne vienmēr tic visoptimistiskākajām prognozēm, bet saskaņā ar lielāko daļu prognožu, paredzamais dzīves ilgums Somijā turpinās strauji augt. Pēc M. Myrskylä teiktā, piemēram, jaunieši, kas tagad ir 12 gadus veci, dzīvos vidēji 5-10 gadus ilgāk nekā viņu vecāki.

Ilgs mūžs nav drauds, bet sniedz iespējas

Gan M. Myrskylä, gan A. Sirēna cer, ka ilgmūžība netiks uzskatīta par draudu, bet gan par iespēju. Pētījumi liecina, ka dzīves cikls stiepjas no vidus, kas ļauj pagarināt karjeru.

Saskaņā ar Tamperes Universitātes pēdējo pētījumu, lai gan cilvēku paredzamais dzīves ilgums palielinājās, gadu skaits cilvēkiem ar sliktu funkcionālo spēju nepalielinās.

Pasaulē

Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Svarīgākais