Eiropā 2024. gadā bija rekordliels periodu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām – gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā, ziņoja "Montel Analytics". Arī Polijā elektroenerģijas cenas ir negatīvas. Vai tas nozīmē būtiskus ieguvumus enerģijas patērētājiem? Ne vienmēr, norāda Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Eiropā 2024. gadā tika reģistrēts rekordliels periodu skaits ar nulles vai negatīvām elektroenerģijas cenām: 4838 salīdzinājumā ar 2442 gadu iepriekš, liecina "Montel Analytics" dati.
2024. gadā vislielākais negatīvo elektroenerģijas cenu periodu skaits norādītajā tirgū tika reģistrēts Somijā (721), kam sekoja cenu zonas Zviedrijā (no 624 līdz 720), Nīderlandē (457) un Vācijā (450); Polijā - 197. Bija arī dažas valstis, piemēram, Itālija, kur netika reģistrēti periodi ar negatīvām cenām.
"Kopumā vēja un saules enerģijas ražošanas pieaugums un pieprasījuma puses reakcijas mehānismu trūkums ir izraisījis nulles vai negatīvas cenas stundu skaita pieaugumu tirgū daudzās valstīs," sacīja "Montel Analytics" direktors Žans Pols Harremans.
"Montel Analytics" norāda, ka 2024. gadā negatīvās elektroenerģijas cenas Somijas tirgū bija saistītas ar augstu vēja enerģijas ražošanu un sliktiem enerģijas savienojumiem ar Zviedriju un Igauniju. Zviedrijas gadījumā kā galvenais šīs parādības iemesls tika minēta vēja enerģijas ražošana, bet Nīderlandē - pārmērīga saules enerģijas ražošana.
Arī Polijā 2024. gadā bija daudz vairāk stundu ar negatīvām elektroenerģijas cenām nekā 2023. gadā, kad tās Polijā parādījās pirmo reizi.
"Axpo Polska" īstermiņa portfeļa pārvaldnieks Kamils Maziaržs skaidro, ka negatīvas elektroenerģijas cenas parasti rodas īstermiņa (tūlītējo) darījumu tirgos, t. i., nākamās dienas tirgū, tekošās dienas tirgū un balansēšanas tirgū.
"Tās parādās, kad mēs saskaramies ar zemu elektroenerģijas pieprasījumu un vienlaicīgu augstu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Piemēram, ja ziemā ir vējains un tīklā nonāk daudz vēja enerģijas, bet pieprasījums ir arī pietiekami augsts, cenām nav jābūt negatīvām. No otras puses, ja sistēmā ir pārāk daudz enerģijas, lai to visu patērētu, tad tās cena krītas un var nokristies līdz negatīvam līmenim," komentēja K. Maziaržs.
Uzņēmuma "Ozeos" izpilddirektors Zbigņevs Kinals norāda, ka negatīvas elektroenerģijas cenas Polijā pirmoreiz parādījās 2023. gada trešajā ceturksnī - trīs dienu laikā, bet 2024. gadā jau 38 dienās otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī.
"Pagājušajā gadā mūsu valstī novērojām daudz vairāk negatīvu stundu nekā 2023. gadā. Tas ir saistīts ar fotoelementu uzstādītās jaudas straujo pieaugumu un izmaiņām balansēšanas tirgū," norādīja K. Maziaržs. Viņš piebilda: "Iepriekš balansēšanas tirgus pilnībā neatspoguļoja pieprasījuma un piedāvājuma signālus. Sistēmā varētu būt daudz atjaunojamās enerģijas, un cenas tik un tā nebija negatīvas. Tagad tas ir daudz vairāk pielāgots realitātei un reaģē uz sistēmas pārprodukciju, kas nozīmē cenas visā tūlītējo darījumu tirgū."
Saskaņā ar "Ozeos" vadītāja teikto, 2024. gadā negatīvās elektroenerģijas cenas Polijā visizplatītākās bija svētdienās (18 reizes) un sestdienās (7 reizes). Tomēr, kā viņš norāda, pērn negatīvas elektroenerģijas cenas parādījās arī darba dienās.
"Augstas enerģijas ražošanas apstākļos, jo īpaši no vēja un saules enerģijas parkiem, laikā, kad pieprasījums pēc enerģijas joprojām ir zems, ražotāji ir gatavi subsidēt enerģijas patēriņu, jo tas dažreiz ir lētāk nekā pārtraukt ražošanu," sacīja Z. Kinals.
Viņš piebilda, ka rezultātā uz vietas vairumtirdzniecības tirgū periodiski rodas negatīvas enerģijas cenas, kas nozīmē, ka ražotāji pēc tam maksā par pārdotās enerģijas patēriņu. "Šādas situācijas ir neparastas, taču tās kļūst arvien biežākas, īpaši valstīs ar lielu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru," norādīja Z. Kinals.
Pašlaik Polijā fotoelementu uzstādītā jauda jau pārsniedz 20 GW, bet vēja turbīnu - aptuveni 10 GW. Tas nozīmē, ka ideālos laika apstākļos ražošana no AER avotiem vien spētu vairāk nekā apmierināt energosistēmas pieprasījumu.
K. Maziaržs norādīja, ka par sistēmā ieviesto pārmērīgo enerģijas ražošanu primāri maksā atjaunojamās enerģijas ražotāji."Atjaunojamās enerģijas ražotāji maksā galvenokārt par sistēmā ieviesto pārmērīgo enerģijas ražošanu. Enerģijas cena biržā tiek noteikta, pamatojoties uz pirkšanas un pārdošanas rīkojumiem. Ir subjekti, kas izdod pārdošanas pasūtījumus par negatīvu cenu, jo, piemēram, saskaņā ar līgumu ar piegādātāju tām ir jāatsaucas uz cenu no pirmās labošanas (neatkarīgi no tā, vai tā ir augsta, zema vai negatīva),” skaidroja K. Maziaržs.
Tipisks produkts, kas saista negatīvas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ar mazumtirdzniecības cenām, ir līgumi ar dinamiskām elektroenerģijas cenām. Rodas jautājums, vai negatīvās elektroenerģijas cenas no vairumtirdzniecības tirgus pārvēršas elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenās galalietotājiem? K. Maziaržs komentē, ka negatīvās enerģijas cenas biržā samazina vidējo enerģijas cenu tirgū, kas nozīmē izmaksas gala lietotājam. "Ja saņēmējs ir izvēlējies norēķinus, pamatojoties uz "Day Ahead Market" cenām, viņš gūs labumu ļoti ātri. Nākotnes līguma gadījumā tas arī būs jūtams, taču nedaudz mazāk - negatīvo cenu radītā zemākā gada vidējā cena ietekmēs preces vērtējumu ar fiksētu cenu nākamajam norēķinu periodam," norādīja K. Maziaržs. "Axpo Polska" vadītājs uzsvēra, ka no negatīvas elektrības cenas pirmām kārtām gūst labumu gala patērētāji, kuriem ir dinamisks tarifs, t.i., atšķirīga elektroenerģijas cena atkarībā no diennakts laika, vai arī pilnībā balstās uz biržas indeksiem. “Ja tirdzniecības uzņēmums piedāvā cenas, pamatojoties uz dienas tirgu, patērētāji var saņemt negatīvu cenu par enerģiju. Vienkāršoti sakot: viņiem tiks maksāts par enerģijas patēriņu," komentēja K. Maziaržs. Savukārt Energoregulācijas birojs uzsvēra, ka elektroenerģijas pārdevējiem nav pienākuma savos tarifos strikti piemērot dinamiskās cenas no biržas un var, piemēram, neiekļaut negatīvas cenas, bet pārdevēja piedāvājumā ir jāiekļauj precīza cenas formula. Z. Kinals galalietotāju situāciju redz līdzīgi kā K. Maziaržs. Viņš stāsta, ka negatīvās elektroenerģijas cenas, kas rodas vairumtirgū, pārvēršas elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenās tiem gala lietotājiem, kuri izmanto tādus mehānismus kā mainīgā cena, t.i., mazumtirdzniecības cena, kas saistīta ar cenām biržas tūlītējā tirgū (DAM), kur tiek kotētas negatīvas cenas.
"E.On Polska" enerģijas tirgus direktors Pjotrs Gržejščaks uzsver, ka negatīvas enerģijas cenas ir tikai viena medaļas puse, pozitīva enerģijas patērētājiem, bet otra puse ir vakara stundas darba dienās nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā. "Tad mēs saskaramies ar pretēju situāciju, ļoti augstu enerģijas cenu situāciju. Tas ir galvenais faktors, kas neitralizē potenciālos ieguvumus galalietotājiem, un viens no iemesliem, kāpēc negatīvās cenas nav iespējams būtiski pārvērst mazumtirdzniecības cenās klientiem," uzskata P. Gržejščaks. Viņš piebilda, ka risinājums, kas potenciāli varētu dot iespēju patērētājiem gūt labumu no negatīvām cenām, ir pērn ieviestie līgumi ar dinamiskām enerģijas cenām, t.s. dinamisks tarifs. "Tomēr tas rada arī risku, ka lielas enerģijas cenu svārstības no vairumtirgus tiks pārnestas uz saņēmējiem, kas, ja saņēmējam nav iespēju uzkrāt enerģiju vai viņš nav gatavs būtiski mainīt savus ikdienas enerģijas patēriņa paradumus, var pat izraisīt ikmēneša izdevumu pieaugumu par elektroenerģiju," sacīja P. Gržejščaks.
