Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".
Prezidents norādīja, ka šādu finansējumu aizsardzībai varētu panākt, pārdalot valsts resursus, taču atzīmēja, ka jāizvairās no nodokļu celšanas. "Es ļoti gribētu, lai iedzīvotājiem būtu lielāks finansējums valsts aizsardzībai, kas nav saistīts ar pieaugošo nodokļu slogu. Es uzskatu, ka no tā mums ir jāizvairās," uzsvēra G. Nausēda.
Papildu valsts budžeta ieņēmumu pārdale, saskaņā ar VGT lēmumu, nepieciešama, lai 2030. gadu Lietuva sasniegtu ar jau izveidotu armijas divīziju.
Premjerministrs Gintauts Palucks saka, ka, lai līdz 2030. gadam katru gadu aizsardzībai tērētu 5-6% no IKP, šiem ieņēmumiem jābūt veidotiem ne tikai iekasētiem no nodokļiem Lietuvā, bet arī no Eiropas Savienības fondiem.
"Ir skaidrs, ka viss aizsardzības finansējums nevar nākt tikai no Lietuvas ekonomikas spējām, un mēs par to runājam Eiropas mērogā. Ir jārodas un jāpalielinās Eiropas Aizsardzības fondam, un ir jābūt kaut kādam aizdevumu fondam, līdzīgam kā ANM fondam (Atveseļošanas un noturības mehānisms)," žurnālistiem sacīja premjers.
Pēc premjera teiktā, galīgie lēmumi par konkrētiem finansējuma avotiem būs jāpieņem Seimam, apstiprinot valsts budžetu 2026.-2028. gadam.
Jautāts, vai lielāku finansējumu valsts aizsardzībai varētu iegūt uz sociālo un citu valsts vajadzību rēķina, G. Palucks atbildējis, ka ir iespējams apvienot gan ekonomisko izaugsmi, gan lielāku sociālo pakalpojumu pieejamību.
Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja Rasa Budbergīte ir pārliecināta, ka, lai realizētu VGT lēmumu, nodokļu politikas un valsts izdevumu pārskatīšana ir neizbēgama: "Vai nu mums ir jāpalielina nodokļi, vai arī mums mazāk ir jāfinansē citi sabiedriskie pakalpojumi. Citiem vārdiem sakot, prioritāte jāpiešķir citādi."
Politiskās partijas "Nemunas Aušra" vadītājs Remigijs Žemaitaitis saka, ka VGT lēmums ir neracionāls un nereāls. "Jāņem vērā arī tas, ka VGT lēmumiem ir rekomendējošs raksturs un tie nav saistoši ne Seimam, ne valdībai, ne kādam citam," uzsvēra politiķis. Tomēr R. Žemaitaitis sola aicināt prezidentu sniegt skaidrojumu par avotiem, no kuriem finansējums tiks palielināts. Viņš uzskata, ka valdībai nav jāpaaugstina PVN, bet jāpaaugstina akcīzes nodoklis, un tas, iesniedzot likumprojektu, ir jāpanāk prezidentam kā ceturtajam partnerim koalīcijā.
Savu viedokli "respublika.lt" paudis aizsardzības eksperts, pirmais valsts aizsardzības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas Audris Butkevičs.
"Visinteresantākais punkts visā šajā stāstā ir izvēlētais laiks. Tas, ka Lietuvai bija vajadzīgs atbilstošs ekipējums un bruņojums, kam bija nepieciešams papildu finansējums, bija skaidrs jau Daļas Gribauskaites laikā, arī prezidenta Nausēdas pirmā termiņa laikā. Šāds lēmums bija jāpieņem, bet neviens neuzņēmās atbildību. Katru gadu tas tika atlikts līdz šim brīdim. Interese par pirkšanu ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Pilnvaru termiņa beigās ir panākta vienošanās par vairāku gadu līgumiem, par "otkatu". Man nav cita izskaidrojuma. Tiks nopirkts par augstāku cenu un pat neredzot produktu. Ir absurdi maksāt uz priekšu, ja nav garantiju, ka produkts atbildīs kvalitātes prasībām," sacīja eksperts.
Viņš retoriski vaicā, kā uzvedas ukraiņi, kuri karo jau trešo gadu. "Viņi to nepērk, kamēr neredz produktu, kamēr nav atnākusi komisija un pārbaudījusi. Ja vien viņi nesaņem dāvanas, un dāvinātam zirgam zobos neskatās. Tad tas, kurš dod, ir atbildīgs. Bet pie mums? Kamēr nebūs atbildīgas rīcības, ar finansējumu nepietiks. Kas ir 6% no IKP? Tie ir aptuveni 20 procenti no valsts kopējā budžeta," uzsvēra A. Butkevičs.
Jautāts, kā sasniegt šo rādītāju, aizsardzības eksperts atbildēja: "Ja man būtu jāpieņem lēmums, es mēģinātu piespiest Eiropas partnerus Eiropas drošību saglabāt nedalāmu, lai ES tiktu izveidots īpašs fonds, tāpat kā lauksaimniecībai. Vai arī būtu nepieciešams vest sarunas ar NATO partneriem, lai līdzfinansētu aizsardzību, aizsardzībai piešķirtu tik daudz eiro, cik nepieciešams, kā tas bija ar visām šīm muļķībām ar vakcīnām pret kovidu.
Ja mēs izmantojam kādu no šiem modeļiem, būs daudz grūtāk daļu naudas nozagt, jo parādīsies kontrole: neviens no partneriem nevēlas, lai viņu nauda tiktu nozagta. Un, ja jūs paši to aizdosiet, tad tam, kurš aizdod, nemaz nebūs interesanti, ka kāds "labs" Lietuvas valdības cilvēks kļūs bagāts."
"Respublika.lt" savus lasītājus iepazīstina arī ar politiķa Aļģimanta Rusteikas komentāriem.
"Tātad mēs kļuvām par vēl vienu pasaules līderi, nolemjot aizsardzībai veltīt līdz 6% no IKP. Ministre Dovile Šakaliene nekavējoties ziņoja saimniekiem, ka mēs gaidām gardumus. Gatavojieties, nāk jauns posms tautas šķelšanā, vēl lielākā tautas konfrontācijā. Ikviens, kurš tam nepiekrīt, atkal tiks nomelnots, saucot par "profesionāliem patriotiem", rusofiliem un vatņikiem. Paši sašķeļot, mēs izvēlējāmies "labākus" nākamos četrus gadus. Pat lielie cīnītāji pret vatņikiem un Ķīnas uzvarētājiem, konservatīvie, savā pēdējā 2024. gadā aizsardzībai uzdrošinājās veltīt tikai 2,75% no IKP (lai gan viņi iztērēja vairāk - 3,22%).
Un jaunie, par kuriem mēs bijām tik priecīgi - dubultā. Tas ir kara budžets. Mēs sacenšamies ar Krieviju, kas arī ir rekordiste. Arī šogad Kremlim izdevumi aizsardzībai būtiski pieauguši par ceturtdaļu, pat līdz 6,3% no IKP. Nu kas notiek ar pasaules dārgākās alianses sabiedrotajiem? Ak, nekas. Vēl astoņas NATO valstis nav "sakošļājušas" pat 2%. Un kā ar pašu ASV? Aizsardzībai tērē 3,3% no IKP. Ņemot vērā inflāciju, ņemot vērā reālās izmaksas 2025. gadā, viņi piešķirs par 15 miljardiem ASV dolāru (jeb par 1,7%) mazāku summu, nekā Kongress piešķīra 2024. gadā," A. Rusteika raksta savā "Facebook" kontā.
"Tas ir traģikomiski - mūsu banku lielais ekonomists apgalvo, ka kara laika finansējuma dēļ iedzīvotāju nodokļi netiks palielināti. Lielās publiskā iepirkuma "haizivis" par to jau ir ļoti priecīgas un paraksta patriotiskus apstiprinājumus. Lielais korporatīvais bizness izmaksas ietvers cenās, un iedzīvotāji maksās. Mazie turpinās bankrotēt, mēs varēsim aizmirst par jebkādiem uzlabojumiem veselības aprūpē," politiķis iezīmē visai drūmu ainu.
A. Rusteika uzsver, ka, ja mēs gribam spēcīgu Lietuvu, tad ir vajadzīga spēcīga armija, jo pasaule sabrūk. Viņaprāt, lietuvieši var palikt vieni kopā ar poļiem vai baltkrieviem, kuri Lietuvas zemi un kapitālu uzskata par savējo. Politiķim neesot saprotams, kāpēc vajag skriet pa priekšu vilcienam un šķelt sabiedrību. Viņš uzskata, ka 6% no IKP Lietuvai nepalīdzēs aizstāvēties no ienaidnieka.
"Vienīgais, ko mēs varētu darīt, ir saglabāt kādu teritorijas daļu līdz divām nedēļām, līdz ierodas sabiedrotie. Varbūt viņi atnāks un pēc kāda pusgada atgūs Mēness ainavas, kuras kartē joprojām sauks par Lietuvu. Tas, starp citu, ir optimistisks risinājums, lai gan mēs šajā gadījumā jau būsim devušies uz labākiem medību laukiem. Vēl viena ne mazāk reāla iespēja - neviens pie mums nenāks. Vai jūs ticat, ka šīs mūsu mazās valsts vārdā pasaules varenie un Eiropas aptaukojušās sejas sāks karu ar kodolvalsti?" retoriski vaicāja A. Rusteika un pats atbildēja, ka tam ne tic, ne netic, tikai šaubās.
"Jo es zinu, ka, neskatoties uz visiem kareivīgajiem lozungiem, gan Amerikas, gan Eiropas politiskajai, industriālajai un finanšu elitei Krievija ar saviem resursiem un iespējām ir daudz svarīgāka par mums," sacīja A. Rusteika. Pēc viņa teiktā, ne Ukrainas, ne Lietuvas likteni neizšķirs šķelšanās vai procenti no IKP.
Viņaprāt, šis būs jaunu paktu un jaunu šķelšanos gads, kur viss tiks izlemts nolīgumos starp ASV, Ķīnu, Krieviju un globālajiem dienvidiem par jaunu pasaules kārtību, kas mums būs vienkārši jāpieņem. NATO sabiedroto - Kanādas un Dānijas - teritorijas jau tiekot sadalītas. Zvans no saimnieku vēstniecībām, un mūsu "cīnītāji" ar prieku visu apstiprinās.
A. Rusteika pauda viedokli, ka Donalds Tramps ir uzņēmējs, kurš pamatoti saka, ka par aizsardzību ir jāmaksā. Savukārt NATO pagaidām noteikti ir ASV kabatas organizācija. Viņaprāt, ja pārrakstītu NATO līgumu un visas dalībvalstis aizsardzībai tērētu vienādi, piemēram, kā saimnieks ASV - ap 3% no IKP, ar to pilnīgi pietiktu gan aizsardzībai, gan būtu labi valsts budžetam.
