Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).
2024. gada oktobrī Nils Muižnieks tika iecelts ANO īpašā ziņotāja amatā par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā. Šajā laikā viņam izdevies tikties ar Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvistiem un bijušajiem politieslodzītajiem, izpētīt situāciju vēlēšanu priekšvakarā un nosūtīt vairākus aicinājumus iestādēm, tostarp lūgumu apmeklēt Minsku. 2025. gada 23. janvārī Muižnieks sniedza pirmo preses konferenci jaunajā amatā.
N. Muižnieks teikto varētu arī nepieminēt, ja vien viņam nebūtu īpaša loma un svars liberāļu sabiedrisko organizāciju tīmeklī. Tieši N. Muižnieks bija tas, kurš publiskoja teoriju par dažādu šķirisko kārtu cilvēkiem bijušajā PSRS un skubināja Latviju atvērt robežu ar Baltkrieviju migrantu pūļiem.
"Lukašenko ir bijis pie varas 30 gadus, viņš vairs nav tik jauns, un viņš nav Mugabe (domāts Roberts Mugabe, Zimbabves prezidents, kurš valdīja valsti vairāk nekā 30 gadus). Lukašenko nevaldīs līdz 93 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka jau tuvākajos gados varētu sagaidīt varas maiņu,” norādījis N. Muižnieks.
"Bieži vēlēšanas kļūst par katalizatoru cilvēktiesību pārkāpumiem, bet neviena no iepriekšminētā Baltkrievijā šodien nav, ne vēlēšanu, ne cilvēktiesību, tāpēc vēlēšanu kampaņa a priori notiek ar pārkāpumiem,” teicis ANO īpašais ziņotājs.
ANO pārstāvis īpaši vērsis uzmanību uz to, ka aiz restēm atrodas vairāk nekā 1200 politieslodzīto. "Tas ir milzīgs rādītājs tādai valstij kā Baltkrievija. Šis skaits ir ievērojams. Jāņem vērā arī tas, ka ne katrs gadījums ir zināms cilvēktiesību aktīvistiem, jo varas iestādes dara visu iespējamo, lai slēptu informāciju gan par arestētajiem, gan atbrīvotajiem."
N. Muižnieks norādījis, ka, lai gan, sākot ar 2024. gada vasaru, varas iestādes periodiski atbrīvo politieslodzītos, viņiem piešķirot apžēlošanu, tas kopumā nemaina valsts represīvo politiku. "Represijas turpinās gan krimināllietās, gan administratīvajās lietās. Iestādes vajā politieslodzīto radiniekus un tos, kuri devušies uz ārzemēm. Mēs zinām arī par jau atbrīvoto personu atkārtotu saukšanu pie atbildības vai jaunu sodu piespriešanu, kas kopumā palielina ieslodzīto sodu."
Īpašais ziņotājs vērsis uzmanību uz vārda brīvību valstī: “2024. gadā organizācija “Reportieri bez robežām” Baltkrieviju ierindoja gandrīz saraksta beigās preses brīvības indeksā - 167. vietā no 180. Situācija ir tāda, ka gandrīz visi neatkarīgie mediji pēc 2020. gada bija pārtraukuši darbību. Aiz restēm atrodas 45 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Varas iestādes izmanto pretekstrēmisma un terorisma apkarošanas tiesību aktus, lai vajātu ne tikai žurnālistus, bet arī lasītājus.”
ANO pārstāvis arī vērtējis situāciju ar politiskajām partijām. “2023. gadā tām bija jāveic pārreģistrācija, kā rezultātā no 16 partijām tikai četras saņēma tiesības turpināt darbību. Palikušas tikai pašreizējai valdībai lojālas partijas. Tās, kuras ir opozīcijā, nevar organizēt pat piketu vai mītiņu.”
N. Muižnieks atzinis, ka šobrīd viena no nopietnākajām problēmām Baltkrievijā ir politieslodzītie, ar kuriem varas iestādes pilnībā bloķējot saziņu pat tuviniekiem un advokātiem. “Mans mandāts neļauj man pateikt, vai ir vērts runāt ar Lukašenko par politieslodzīto atbrīvošanu, es varu tikai novērtēt situāciju un atzīt, ka cilvēki patiešām tiek vajāti nelikumīgi, un pēc tam, pamatojoties uz izdarītajiem secinājumiem ANO pārstāvji, izlemiet, kā turpināt darbu ar Baltkrieviju. Tas pats attiecas uz sankcijām: manā kompetencē nav aicināt tās ieviest vai atcelt, bet, kad valstis strādā pie ierobežojumiem, jāņem vērā ziņojumi par cilvēktiesībām," saka N. Muižnieks.
Muižnieks uzskata, ka par baltkrievu politieslodzītajiem vairāk jārunā, tostarp pasaules medijos, lai izskanētu konkrētu cilvēku vārdi un stāsti. "Lukašenko ir jāsaprot, ka viņam nav izdevīgi vajāt cilvēkus," sacīja īpašais ziņotājs.
Baltkrievijas iestādes neatzīst ANO īpašā ziņotāja mandātu. Neskatoties uz to, Nils Muižnieks un viņa priekšteči šajā amatā pastāvīgi sūtīja lūgumus uz Minsku, tostarp ar lūgumu apmeklēt valsti. "Tikai vienam no maniem priekšgājējiem bija atļauts to darīt: 2017. gadā viņš ieradās Baltkrievijas Republikā akadēmiskā vizītē, kur tikās ar cilvēktiesību aktīvistiem. Pēc tam neviens no īpašajiem ziņotājiem netika ielaists valstī."
Savā lūgumā Baltkrievijas varai N. Muižnieks norādījis, ka gadījumā, ja viņam tiks dota atļauja ierasties Baltkrievijā, viņš iecerējis tikties ar politieslodzītajiem. "Pretējā gadījumā manai vizītei nav nekādas jēgas," saka ANO īpašais ziņotājs.
Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, N. Muižnieks kopumā ir optimistisks un uzskata, ka tuvāko 3-6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām.
DW uzsver, ka N. Muižnieks tagad dzīvo Rīgā, bet dzimis ASV emigrantu ģimenē no Latvijas, kas pēc Otrā pasaules kara aizbēga uz ārzemēm. Viņš runā krieviski un zina, par kādu cenu Latvija ieguva neatkarību, kā arī pārzina reģiona politikas īpatnības. Bijis “Amnesty International” Eiropas reģionālais direktors, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu pētniecības institūta direktors un Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs. Savu pašreizējo amatu - speciālais ziņotājs par Baltkrieviju - viņš sauc par cēlu hobiju: ANO par šo darbu nemaksā.
“Neatkarīgā” 2018. gadā vēstīja, ka latviešu izcelsmes politologa raksts lasāms Sorosa fonda tīmekļa izdevuma “Open Society News” 2009. gada izdevumā, kurš veltīts Austrumeiropas valstu attīstībai 20 gadu pēc komunisma sabrukuma. N. Muižnieka publikācijas virsraksts ir izsmeļošs - “Atvērtās sabiedrības vīrieša (un sievietes) radīšana”.
Izdevums “Open Society News” nav paredzēts plašam lasītāju lokam - tas domāts Džordža Sorosa dibinātā dažādās pasaules valstīts izkaisīto Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem. Publikācijā N. Muižnieks vienkāršā, saprotamā valodā vaļsirdīgi izklāstījis Atvērtās sabiedrības institūta pamatmērķi: izaudzināt un izskolot jaunu globālo cilvēku paaudzi - homo sorosensus. Šai paaudzei jāpārņem vara politikā un ekonomikā bijušajā PSRS un tās ietekmes telpā no vecās varas elites, kura tiek dēvēta par homo sovieticus.
