Lietuvas Seima biedrs Artūrs Zuoks iesniedzis likuma projektu, kurā ierosināts valsts finansējumu piešķirt tikai tām privātskolām, kuras ir reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas. Ja šāds projekts tiks apstiprināts, bijušā konservatīvo līdera, Lietuvas ārlietu ministra Gabriela Landsberģa sievas, miljonāres Austējas bizness zaudētu milzīgas valsts dotācijas un būtu jāsamierinās tikai ar maksājumiem no skolēnu vecākiem. Tiesa, bērnu vecāki ienes iespaidīgas summas, kas ir pietiekamas ne tikai villai Grieķijā, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".
Kopā ar A. Zuoku minētos likuma grozījumus parakstījuši arī parlamentārieši Artūrs Skardžiuss un Vitālijs Šeršņovs.
"Spēkā esošais izglītības tiesiskais regulējums ļauj ar budžeta palīdzību finansēt ne tikai valsts skolas, bet arī vienādi finansēt nevalstiskās (privātās) skolas neatkarīgi no tā, vai tās kalpo privātām interesēm un peļņas gūšanai (slēgtas akciju sabiedrības, partnerības), vai to mērķis ir kalpot sabiedrības interesēm (valsts institūcijām). Šāds finansēšanas modelis ir pretrunā ar uzskatu, ka izglītība ir sabiedrības interešu un sociālā misija, un arvien vairāk tiek izmantota pieeja izglītībai kā uzņēmējdarbības nozarei," teikts projekta skaidrojošajā piezīmē.
Pret šādiem grozījumiem iestājas parlamentārietis un bijušais kultūras ministrs Simons Kairis. Pēc viņa teiktā, projekts ir diskriminējošs. "Nav svarīgi, uz kāda tiesiskā pamata skola darbojas - valsts iestādes vai slēgtas akciju sabiedrības, abu pakalpojumi tiek apmaksāti. Tāpēc, ja jaunais Seima vairākums interesētos par šo grozījumu un to pieņemtu, tās privātskolas, kas ir reģistrētas kā valsts iestāde, vienkārši iegūtu konkurences priekšrocības," paziņoja S. Kairis.
Pēc viņa teiktā, valsts budžeta nauda tiek piešķirta nevis atbilstoši juridiskajai formai, bet katram bērnam atbilstoši skolēna grozam. "Ja vecāki savus bērnus ved uz privātskolām un piekrīt maksāt, tad viņiem ir nepieciešami šādi pakalpojumi. Valsts ziņā nav tos mākslīgi ierobežot," apliecina liberālis.
Tomēr projekta autors A. Zuoks skaidroja, kāda ir atšķirība starp dažām privātskolām un citām, lai gan abas saņem finansējumu no valsts un joprojām iekasē naudu no vecākiem - līdz tūkstotim eiro mēnesī vai pat vairāk.
"Būtiska atšķirība ir tā, ka slēgtās akciju sabiedrības, kas gūst peļņu (un, kā mēs redzam, izglītība ir ļoti ienesīga darbības joma), maksā dividendes akcionāriem - viņi šo naudu ņem personīgai lietošanai. Saskaņā ar likumu valsts iestādes nevar izmaksāt dividendes to dibinātājiem, tām ir pienākums peļņu ieguldīt izglītības iestāžu attīstībā, jaunu skolu būvniecībā, mācību grāmatu, skolu stendu iegādē utt. Vai arī var samazināt iemaksas vecākiem. Tā ir būtiska atšķirība: ja skola ir AS - pabalstus saņem akcionāri, bet valsts iestāde ir bezpeļņas organizācija," skaidroja A. Zuoks.
Pēc parlamentārieša teiktā, Rietumeiropas valstīs un ASV praktiski nav skolu un universitāšu, kas censtos gūt labumu saviem akcionāriem un joprojām saņemtu valsts finansējumu. Tur izglītība tiek uzskatīta par sociālo misiju, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības labklājību, radīt apstākļus, lai katra persona saņemtu kvalitatīvu izglītību un veicinātu sabiedrības progresu.
"Šīm valstīm nav raksturīgi, ka bezpeļņas skolas saņem valsts finansējumu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts izglītības iestādes, kas ir vērstas nevis uz peļņas gūšanu, bet gan uz sabiedrības interešu apmierināšanu. Bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību reti vai vispār nesaņem tiešu valsts finansējumu, ja vien tas nav saistīts ar konkrētām programmām vai projektiem," sacīja A. Zuoks.
Kad viņam jautāja, vai projekts nav saistīts ar A. Landsberģienes biznesu, politiķis to kategoriski noliedza. "Projekts noteikti nav domāts Landsberģim, lai gan patiesībā viņi ir radījuši šo problēmu.
Konkrēts piemērs: visas Landsberģu skolas ir slēgtās akciju sabiedrības, tāpēc tās saņem arī skolēnu grozu (citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātāju naudu) - tādu pašu lielumu kā valsts skolas, lai gan līdz 2018. gadam tās saņēma 70%, un joprojām iekasē naudu no vecākiem. Landsberģis gūst miljonu peļņu, maksā nodokļus un maksā dividendes, par kurām viņi pērk villas un visu, ko vēlas.
Valsts iestāde arī saņem tāda paša apjoma grozu, iekasē naudu no vecākiem un strādā ļoti izdevīgi. Bet, kā jau es teicu, nevar izmaksāt dividendes dibinātājiem. Es zinu konkrētu valsts iestādi, kurai ir milzīga peļņa, un kura plāno būvēt pati savu ēku, jo tagad īrē.
Starp citu, ir daudzas skolas, kurām nav skaidrs, kāpēc tās vāc šādu naudu no vecākiem. Bet tas ir tāpēc, ka pašvaldībām ir slikta kontrole, lai gan tām vajadzētu kontrolēt. Galu galā, ja jūs piešķirat valsts naudu, jums ir jākontrolē, kā tā tiek izmantota. Un, ja jūs joprojām saņemat ēkas no pašvaldības saskaņā ar lietošanas līgumu... Vecākiem savas iemaksas vajadzētu samazināt uz pusi. Es citēšu vienas privātskolas direktori, kurai jautāju, kāpēc viņa vāc naudu no vecākiem. Viņa atbildēja: "Tāpēc, ka vecāki maksā." Un viņa arī teica, ka citas skolas iekasē vēl vairāk, piemēram, Landsberģienes skolas," stāstīja A. Zuoks.
Pēc Seima deputāta domām, privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību iegūšana un dividenžu izmaksāšana sev ir daudz izdevīgāka nekā darbs un algas saņemšana, jo no dividendēm tiek aprēķināts tikai 15% nodoklis.
Seima deputāts minēja vēl vienu piemēru. "Iespējams, dārgākajā skolā, kas darbojas Viļņā, "American English School", mācību maksa ir aptuveni 17 000 eiro gadā. Tā ir valsts iestāde. Vai arī Starptautiskā skola, kuru uzcēla Mariuss Jakulis Jasons, arī ir valsts iestāde. Jo rietumnieku viedoklis ir tāds: izglītība nav bizness, tā ir sociāla misija. Protams, arī viņi cenšas gūt peļņu, bet ne personisku," norādīja A. Zuoks.
Jautāts, vai projekts ietekmētu arī bērnudārzus, A. Zuoks atbildēja, ka, lai gan nav bērnudārznieku groza, tā tas būs. "Bērnudārzniekiem nav groza, bet daudzi bērnudārzi saņem arī valsts naudu. Piemēram, Viļņā un Klaipēdā pašvaldības apmaksā bērnudārzus, tāpēc, ja tie nereģistrētos kā valsts iestādes, tad naudu vairs nevarētu saņemt," secina A. Zuoks.
Starp citu, likuma grozījumu stāšanās spēkā termiņu ierosināts atlikt līdz 2026. gada 1. janvārim, lai pašlaik strādājošajām privātskolām ar slēgtas akciju sabiedrības vai mazas partnerības statusu būtu laiks mainīt juridisko formu un pārreģistrēties par valsts iestādēm.
Pagājušajā vasarā Valsts nodokļu inspekcija paziņoja, ka A. Landsberģiene ierindojas otrajā vietā bagātāko politiķu vai viņu dzīvesbiedru sarakstā. Viņas aktīvu vērtība bija gandrīz 17,7 miljoni eiro. Nav par ko brīnīties, jo sieviete vada bērnudārzu tīklu "Bērnības dārzs" un Karalienes Martas skolas un papildus valsts finansējumam saņem arī milzīgas naudas summas no vecākiem.
Karalienes Martas skolā Viļņā un Kauņā izglītība 0.-4. klasē maksā 770 eiro mēnesī (iestāšanās maksa 450 eiro), 4.-8. klasē - 835 eiro (iestāšanās maksa 510 eiro), 9.-10. klasē (Kauņa) - 845 eiro (iestāšanās maksa 510 eiro), 9.-12. klasē (Kauņa, Viļņa) - 890 eiro (iestāšanās maksa 510 eiro).
Bērnudārzos "Bērnības dārzi" Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, ja bērns bērnudārzu apmeklē piecas dienas nedēļā, jāmaksā 660 eiro, Panevēžā - 520 eiro. Iestāšanās maksa attiecīgi 450 un 370 eiro. Atsevišķi vēl jāmaksā par bērnu ēdināšanu.
Saskaņā ar Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas datiem, pašlaik Lietuvā privātskolas pēc juridiskās formas sadalās šādi:
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību - 29,1%
Mazās kopienas - 13,2%
Valsts iestādes - 57,7%
