Ziņas, ka amerikāņu multimiljardiera Īlona Maska uzņēmums ”SpaceX” risina sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai nodrošinātu Romai sakarus, izmantojot satelītu interneta pakalpojumu sniedzēja “Starlink” sistēmu, raisījušas bažas Briselē. Kādi ir to cēloņi, skaidro Vācijā bāzētā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).
Vairākās Eiropas valstīs ir izcēlušās debates par Īlona Maska mēģinājumiem ietekmēt viņu iekšpolitiku, un ir sākušās vēl vienas karstas diskusijas par planētas bagātākā cilvēka rīcību. Asās debates saistītas ar amerikāņu multimiljardiera pieaugošo ietekmi uz globālo telekomunikāciju nozari. Itālijas valdība pašlaik risina sarunas ar Maska uzņēmumu “SpaceX”, lai noslēgtu 1,6 miljardus eiro vērtu darījumu par šifrētu sakaru pakalpojumu sniegšanu, izmantojot satelītu interneta pakalpojumu sniedzēju “Starlink”.
Itālijas iestādes apstiprināja, ka sarunas par šo jautājumu turpinās. Tās izraisījušas karstas diskusijas, opozīcijas politiķiem apsūdzot galēji labējo premjerministri Džordžiju Meloni par draudu radīšanu nacionālajai drošībai. Neatkarīgs kosmosa politikas pētnieks Namrats Gosvami uzskata, ka šādi darījumi kļūs par “jauno standartu”, jo “Starlink” nodrošina ātru un uzticamu satelītu internetu un drošus sakarus ar patiesi globālu sasniedzamību.
“Tas, kas valdībām ir vajadzīgs, it īpaši, teiksim, attiecībā uz izlūkošanu, novērošanu, sakariem, tas viss, iespējams, būs šifrēts un drošāks, pamatojoties uz to platformu, ko piedāvā “SpaceX”,” pētnieks sacīja intervijā DW.
Itālijas premjerministre nesen tikusies ar ASV jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu viņa rančo “Mar-a-Lago”, un tiek uzskatīts, ka viņai ir izveidojušās ciešas attiecības ar jaunievēlēto ASV prezidentu un Īlonu Masku. Pēc vizītes Dž. Meloni uzsvēra, ka jebkurš izteikums, ka viņa šī ceļojuma laikā apsprieda darījumu ar “Starlink”, ir “vienkārši smieklīgs”.
Maska pieklājība pret Meloni varētu novest pie viņa jau būtiskās ietekmes paplašināšanās tā saukto zemas orbītas satelītu sektorā, kas riņķo ap Zemi 2000 km vai zemākā augstumā. Šādā orbītā tie ir ļoti ērti, lai nodrošinātu sakarus un piekļuvi internetam. Pagājušajā gadā “SpaceX” savai “Starlink” klientu bāzei pievienoja vairāk nekā 20 valstu, kas nozīmē, ka tagad tas nodrošina satelītu interneta pakalpojumus vairāk nekā 100 štatos un teritorijās. Šobrīd kosmosā ir gandrīz 7000 aktīvu “SpaceX” satelītu.
Uzņēmums galvenokārt nodrošina piekļuvi internetam uzņēmumiem un parastajiem patērētājiem. Tomēr dažu valstu iestādes “Starlink” izmanto arī saviem sakariem un militāriem mērķiem. Piemēram, ASV Aizsardzības departaments izmanto īpašu militāro satelītu tīklu “Starshield”, kas paredzēts dažām valdības un militārajām iestādēm. Ukraina “Starlink” plaši izmanto karā ar Krieviju.
Saskaņā ar Namrata Gosvami teikto, šī kara piemērs nozīmē, ka daudzu citu valstu varas iestādes centīsies piekļūt “Starlink”, lai nodrošinātu sakarus saviem militārajiem spēkiem. “Runājot par militāro jomu, es domāju, ka nākotnē gan Eiropas, gan Āzijas valstis vēlēsies slēgt darījumus ar “Starshield”, ja ne “Starlink”, lai varētu izmantot šo militāro sakaru sistēmu,” prognozē Gosvami.
Tomēr vienošanās par “SpaceX” sakaru pakalpojumu sniegšanu lielai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij varētu nostādīt Itāliju konfliktā ar ES kosmosa stratēģiju. 2024. gada decembrī Eiropas Komisija parakstīja līgumu par IRIS² - tās 260 satelītu konstelācijas izveidi, kas līdz 2030. gadam jānovieto zemā un vidējā Zemes orbītā. Pēc Briseles teiktā, tie nodrošinās valstīm, kas ir ES dalībvalstis, drošus tālsatiksmes sakarus.
Eiropas Komisijas pārstāvis DW sacīja, ka, lai gan ES dalībvalstīm nebūs jāizmanto IRIS², konstelācija ir “konkrēta atbilde uz ES iestāžu pieaugošo pieprasījumu pēc drošiem, suverēniem un uzticamiem satelītsakaru pakalpojumiem”. Eiropas Savienībā nav noteikumu, kas aizliegtu šīs asociācijas dalībvalstu valdībām izmantot noteiktus satelīta vai interneta pakalpojumus, tostarp “Starlink”.
EK pārstāvis skaidri norādīja, ka Itālija var izmantot “Starlink” pēc saviem ieskatiem, bet vienlaikus vērsa uzmanību uz šīs valsts svarīgo lomu IRIS² izveidē. “Kas attiecas uz iespējamo vienošanos starp Romu un “Starlink”, Eiropas Komisija principā nekomentē šādas diskusijas. Itālija ir suverēna valsts, kas pieņem suverēnus lēmumus. Starp citu, viens no trim IRIS² vadības centriem atradīsies tās teritorijā," teicis EK pārstāvis.
Namrats Gosvami norāda, ka, pateicoties “SpaceX” un “Starlink” panākumiem, Īlons Masks lielā mērā kontrolē globālo tirgu satelītu palaišanai Zemes orbītā. Pēc viņa teiktā, “SpaceX” spēja ražot atkārtoti izmantojamas raķetes ir tālu priekšā konkurentiem. Runājot konkrēti par “SpaceX” “Starship” - supersmagu nesējraķeti, kuru Maska uzņēmums izstrādā ar plašām derīgās kravas palaišanas iespējām, Gosvami izteica prognozi: “Ja “Starship” būs veiksmīgs projekts, tad viņi varēs palaist vēl vairāk [raķetes un satelītus], tāpēc “SpaceX” šajā jomā ir ļoti spēcīgs.”
Tomēr arī gan Ķīna, gan Indija strādā, lai radītu “Starlink” konkurentus, un jau ir panākušas ievērojamu progresu šajā jomā. “Ja Indija un Ķīna panāks “SpaceX”, tās no sava viedokļa varēs piedāvāt lētāku un dzīvotspējīgāku variantu, piemēram, jaunattīstības valstīm,” sacīja Gosvami.
Attiecībā uz Īlonu Masku un bažām par to, kā viņa darījumi ar tādu valstu kā Itālija varas iestādēm varētu ietekmēt globālo ģeopolitisko drošību, pēc Gosvami domām, uzņēmēja pieaugošā iesaistīšanās politikā norāda uz skaidriem riskiem. Pētnieks saskata potenciālu problēmu faktā, ka Masks var ierobežot “Starlink” izmantošanu konkrētām valdībām vai militārpersonām, ja viņš nepiekritīs viņu politiskajai nostājai.
Pētnieks iestājas par garantiju izveidi, kas paredz, ka “SpaceX” nevar vienkārši pārtraukt sniegt noteiktu pakalpojumu tikai tāpēc, ka tam nepatīk konkrētas valsts politika. “Situācija mani satrauc, jo Masks ir tik spēcīgs, ka viņš var vēlēties ietekmēt sava uzņēmuma lēmumu par to, kuru atbalstīt un kuru neatbalstīt,” secināja Namrats Gosvami.
