NATO līderi tiekas Somijas galvaspilsētā Helsinkos, lai apspriestu, kā novērst drošības apdraudējumus Baltijas jūrā, kur bieži tiek bojāti elektrības un telekomunikāciju kabeļi un gāzes cauruļvadi. Eksperts Kristians Buegers no Dānijas prognozē, ko var sagaidīt turpmāk un kā novērst draudus, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā “yle.fi”.
Nesenākais gadījums ir piecu kabeļu griešana Somu līcī Ziemassvētku dienā. Aizdomās par sabotāžu tiek turēts Krievijas ēnu flotei piederošais tankkuģis.
Kopenhāgenas universitātes Jūras drošības pētījumu direktors profesors Kristians Buegers (Christian Bueger) ir pētījis jūras drošības apdraudējumus. Viņš uzsver piecus galvenos izaicinājumus.
Bruņoti bezpilota kuģi spēj sasniegt mērķus, nospiežot pogu, ja vien tie ir aprīkoti ar mākslīgo intelektu, tie varēs identificēt objektus neatkarīgi un daudz ātrāk nekā tad, ja tos kontrolē cilvēks.
Izšķirošs brīdis jūras karā bija 2022. gada septembris, kad Ukrainai, veicot lielu uzbrukumu Krievijas flotei Sevastopolē Krimā, izdevās veiksmīgi izmantot autonomās bezpilota laivas. Ukrainas rīcībā ir bezpilota transportlīdzekļi MAGURA V5.
Pēc K. Buegera domām, autonomie kuģi būs viens no neprognozējamākajiem izaicinājumiem kuģošanas drošībai nākotnē. Kuģi var darboties pilnīgi autonomi ar mākslīgā intelekta palīdzību vai arī tos var vadīt attālināti. Pēc K. Buegera teiktā, būtisks drošības risks ir tas, ka autonomie kuģi ir neaizsargāti pret kiberuzbrukumiem.
Uzbrucēji var pārņemt kontroli pār kuģi un izmantot to, lai veiktu, piemēram, teroristu uzbrukumu. "Kiberdrošības nepilnības var padarīt šos kuģus par lētiem un bezriska rīkiem teroristiem un noziedzniekiem," sacīja K. Buegers.
Tos var izmantot arī, lai attālināti kontrolētu narkotiku un ieroču sūtījumus un izspiegotu. Pēc K. Buegera domām, autonomie kuģi var arī uzlabot kuģošanas drošību. Tie var patrulēt lielās jūras teritorijās un ātri reaģēt uz krīzes situācijām. "Nākamo desmit gadu laikā novērošanas sistēma kļūs arvien tehnoloģiski spēcīgāka, un nelegālajiem dalībniekiem būs grūtāk slēpties un veikt sabotāžu," sacīja K. Buegers.
Karadarbībā autonomie kuģi ir nākotne, un ASV cita starpā plāno iegādāties vairāk bezpilota transportlīdzekļu, kas darbotos gan virs, gan zem ūdens.
Krievijas un citu valstu ēnu flotu izmantošana apdraud Baltijas jūru. To var izmantot starptautiskos konfliktos un hibrīdkarā, piemēram, zemūdens kabeļu pārraušanā. Flote var arī radīt kaitējumu videi.
Nesenākais gadījums ir kabeļu bojājumi Baltijas jūrā Ziemassvētku dienā. Tankkuģis “Eagle S,” kas ir daļa no Krievijas ēnu flotes, tiek turēts aizdomās par sabotāžu. Kuģis joprojām atrodas Somijas iestāžu uzraudzībā.
Pēc K. Buegera teiktā, ēnu flotes Baltijas jūrā darbojas ārkārtīgi intensīvi. Tās var izmantot arī spiegošanai.
Pērn aprīlī Zviedrijas Jūras kara flote ziņoja, ka vairāki Krievijas ēnu flotes kuģi ir aprīkoti ar sakaru iekārtām, kuras parastie tirdzniecības kuģi neizmanto. Zviedrija uzskata, ka šos kuģus var izmantot arī spiegošanai.
Saskaņā ar avota “Lloyd’s List” rakstīto, uz “Eagle S” klāja ir atrasts arī spiegu aprīkojums, kas paredzēts NATO radio saziņas pārtveršanai. NBI nav apstiprinājusi šo informāciju.
Kas ir Krievijas ēnu flote? Ēnu floti Krievija izmanto naftas transportēšanai, lai apietu sankcijas. Kuģu īpašumtiesības ir noslēptas. Pēc K. Buegera domām, ēnu flote rada augstu vides risku, tomēr viņš neuzskata, ka Krievija apzināti izraisītu naftas noplūdi, kaut vai tāpēc, ka Krievijas ekonomika lielākoties griežas ap naftu.
"Ja avārijas dēļ būtu jāslēdz galvenie Baltijas jūras ceļi, tas arī būtiski kaitētu Krievijas ekonomikai," sacīja K. Buegers. Pēc viņa teiktā, ēnu flotu skaits ir satraucoši liels. Tiek lēsts, ka līdz pat 1400 kuģiem pieder ēnu flotei un kuģo pa pasaules jūrām.
Jo vairāk mēs esam atkarīgi no kabeļiem un cauruļvadiem jūrās, jo vairāk tie kļūst par uzbrukuma un sabotāžas mērķiem. Līdz 99% no pasaules datu pārraides notiek caur zemūdens kabeļiem. Tie ir viegli sabotāžas mērķi.
Kabeļus ir viegli saraut, bet daudz grūtāk salabot. "Jo vairāk kabeļu jums ir seklā ūdenī, jo vieglāk tos sabojāt," saka K. Buegers. Bruņu slānis kabeļus aizsargā tikai tuvāk krastam, kur tie bieži ierakti zem jūras gultnes. Patlaban jūru šķērso aptuveni 600 galveno starptautisko kabeļu.
Pēc K. Buegera domām, viens no veidiem, kā novērst sabotāžu, ir ātri salabot kabeļus. Tas samazina sabotāžas kārdinājumu. Pēc eksperta teiktā, pēdējā sabotāža parādīja, ka Baltijas jūras valstu reakcija ir acīmredzami paātrinājusies.
"Tas vairs nebija kā pirms diviem gadiem, kad mums bija “Nord Stream” sabotāža, kad neviens nezināja, kā kopā strādāt un ko darīt,” saka K. Buegers. Pēc viņa domām, Baltijas jūras valstīm vēl vairāk jāpalielina uzraudzība un jāpaātrina remontdarbi.
Lētu ieroču, piemēram, dronu, un citu jaunu tehnoloģiju izplatīšanās ir palielinājusi uzbrukumu skaitu tirdzniecības kuģiem. Vairāk nekā 80% pasaules tirdzniecības notiek pa jūru. Jemenas nemiernieku grupējums “Houthis” ir uzbrucis tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, bet Krievija uzbrūk Ukrainas graudu pārvadātājiem Melnajā jūrā.
Daudzi kuģu īpašnieki ir mainījuši savu kuģu maršrutus, ceļojot gar Āfrikas kontinentu. Tas ir paaugstinājis naftas un kravu pārvadājumu cenas. Jo īpaši nabadzīgās valstis ir atkarīgas no pārtikas un enerģijas, ko transportē pa jūru. Uzbrukumi kuģniecībai ir veicinājuši pārtikas cenu paaugstināšanos.
Kiberuzbrukumu skaits jūrā pēdējos gados ir dramatiski pieaudzis. Šādi uzbrukumi ietver datu vākšanu, GPS traucēšanu un navigācijas sistēmu mērķauditorijas atlasi.
“Jūras pasaule ir kļuvusi digitalizēta un arvien atkarīgāka no interneta vai satelītnavigācijas. Tas rada pilnīgi jaunas iespējas uzbrukt kuģiem,” sacīja K. Buegers.
Pēc eksperta sacītā, visi vērojamie kiberriski citās nozarēs attiecas arī uz kuģniecību. “Mēs esam redzējuši signālu izkrāpšanu gan Melnajā jūrā, gan Baltijas jūrā. Turklāt kiberuzbrukumus var izmantot, lai šantažētu, spiegotu vai uzbruktu,” norāda K. Buegers.
Neraugoties uz draudiem, par labu arī kuģošanas drošībai nāk mākslīgais intelekts. Saskaņā ar K. Buegera teikto, mākslīgais intelekts var izmantot vēsturiskos datus, lai, piemēram, identificētu pirātisma zonas un ieteiktu kuģiem izvairīties no bīstamiem maršrutiem.
