Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieki vēl nav izlēmuši, kā izbeigt karu Ukrainā. Trampa svīta bažījas, ka viņu lēmumus par Ukrainu var salīdzināt ar Savienoto Valstu bēgšanu no Afganistānas, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja britu laikraksts "Financial Times" (FT). Laikrakstā pausto viedokli analizē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".
Šobrīd pasaules preses uzmanības centrā ir ikviena vēsma, kura nāk no Donalda Trampa vai no viņa tuvākā loka cilvēkiem saistībā ar ilgi gaidīto miera panākšanu Ukrainā. Tikai retais šaubās, ka mieru agri vai vēlu Trampam izdosies panākt. Lielais jautājums - par kādu cenu un kādā veidā. Lielākās bažas rada iespējamie mēģinājumi piespiest Ukrainu pieņemt jebkurus Trampa komandas nosacījumus. Pēdējās diennaktis šīs bažas mazinājusi informācija par to, ka beidzot Trampa komanda sāk apjaust katastrofālās sekas nākotnē, kuras var radīt Krievijas panākumi Ukrainā. Jebkuri Krievijas panākumi Ukrainā iezīmē potenciālos nākotnes draudus Eiropai - šī doma tagad nodarbina arī Trampa komandas biedrus.
Izdevums "Financial Times" uzrunājis vārdā nenosauktas Eiropas amatpersonas, kuras pēdējās nedēļās ar Trampa komandu apspriež iespējamo kara izbeigšanu Ukrainā. Pēc viņu teiktā, sarunu laikā izrādījās, ka jaunievēlētā ASV prezidenta līdzgaitnieki vēl nav izlēmuši, kā atrisināt šo konfliktu.
"Visa Trampa komanda ir apsēsta ar spēku un izskatās spēcīga, tāpēc viņi pārskata savu pieeju Ukrainai," sacīja viens no FT sarunu biedriem. Topošā Trampa administrācija bažījas, ka viņu lēmumus par Ukrainu varētu salīdzināt ar "katastrofālu" ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena laikā, viņš piebilda.
Donalds Tramps un viņa līdzgaitnieki, kā atzīmē FT, pēdējās dienās izteikušies, ka karš starp Krieviju un Ukrainu varēs beigties dažu mēnešu laikā pēc jaunievēlētā ASV prezidenta inaugurācijas. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja izbeigt konfliktu "24 stundu laikā".
Tagad Tramps norāda, ka tuvāko sešu mēnešu laikā viņam būs sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt Kīts Kellogs, kuru jaunievēlētais prezidents izvirzīja īpašā sūtņa Ukrainā un Krievijā amatam, sacīja, ka Tramps spēs piedāvāt "pieņemamu risinājumu", lai izbeigtu karu "tuvākajā nākotnē". Saskaņā ar Kelloga teikto, šeit var noteikt 100 dienu termiņu.
Eiropas sabiedrotie Vašingtonā un Kijivā plānoto kara beigu atlikšanu uztvēra kā zīmi, ka Trampa administrācija nekavējoties neatteiksies no atbalsta Ukrainai, raksta "Financial Times". ASV ir Ukrainas vissvarīgākais sabiedrotais un militārās palīdzības sniedzējs Kijivai. Ņemot vērā Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, radās bažas, ka Vašingtona pārtrauks atbalstīt Kijivu.
Ziņu aģentūras "Reuters" avoti ziņoja, ka Putins ir atvērts sarunām ar Trampu par pamieru, taču nav gatavs veikt būtiskas teritoriālas piekāpšanās un iebilst pret Ukrainas pievienošanos NATO. Pēc Trampa īpašā sūtņa Ukrainā Kīta Kelloga teiktā, jaunievēlētais ASV prezidents negrasās piekāpties Putinam un vēlas "glābt Ukrainu".
Tikmēr aizejošais ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins paudis viedokli, ka Krievija, neskatoties uz dažām priekšrocībām kaujas laukā, pilnībā nedominē Ukrainā. "Pastāv viedoklis, ka Krievijai ir priekšrocības un tai ir visas iespējas. Tai ir dažas priekšrocības, taču tā nav pilnīgi dominējoša. Un, ja tā iegūs to, ko vēlas, tā par to maksās nākotnē," intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja Pentagona vadītājs pirms Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes atklāšanas Ramšteinā 9. janvārī.
Ostins atzīmēja, ka Krievijas karaspēkam ir savas problēmas. "Viņi vērsās pēc palīdzības pie Ziemeļkorejas un Irānas, pēc ieročiem un munīcijas, un tagad arī pēc cilvēkiem," skaidroja ministrs. Tajā pašā laikā, pēc Ostina teiktā, Ukraina turpina attīstīt savu potenciālu.
Pentagona vadītājs atzīmēja, ka pēc pamiera lielu Ukrainas teritoriju okupācija prasīs ievērojamus resursus no Krievijas. "Krievijai būs nepieciešams daudz sauszemes spēku, lai noturētu teritorijas," viņš sacīja.
