Automašīnu tirgū jauni krietni lētāki elektriskie automobiļi par nepilniem 26 000 eiro. Taču vidējā cenu starpība starp pilnībā elektrisku auto un iekšdedzes dzinēja auto joprojām ir ievērojama. Jauns iekšdedzes dzinēja automobilis pērn izmaksāja vidēji aptuveni 31 000 eiro, ieskaitot nodokļus, bet elektroauto – 56 000 eiro, liecina Somijas Automobiļu rūpniecības konfederācijas (AKL) dati, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
"Cenu atšķirība daļēji izskaidrojama ar to, ka elektromobiļu segmentā vairāk pieejamas lielās automašīnas, bet benzīna pusē joprojām ir mazākas automašīnas," televīzijai sacīja AKL izpilddirektors Tero Lausala.
Tomēr situācija mainās, jo pēdējā laikā gan Eiropas, gan Āzijas autoražotāji laiduši klajā arī mazos elektromobiļus, kuru cenas ir krietni zem 30 000 eiro eiro.
Viens no cenu lejupslīdes iemesliem ir akumulatoru tehnoloģiju attīstība. Akumulatoru ražošanas izmaksas un cenas šogad Ķīnā ir samazinājušās uz pusi. CATL un BYD ražo lielāko daļu elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru visā pasaulē, un lielā mērā arī Eiropas autobūves nozarei.
Vēl viens faktors ir tas, ka Eiropas autoražotājiem ir liela vēlme izstrādāt elektroauto modeļus zemo izmaksu kategorijās, kas iepriekš galvenokārt sastāvēja no iekšdedzes dzinēja automašīnām. Tiek uzskatīts, ka pieprasījums pēc maziem elektromobiļiem galvenokārt ir pilsētās. Tas nozīmē, ka automobilis var būt aprīkotas ar mazākas ietiplpības akumulatoru. Mazie elektromobiļi daudzās mājsaimniecībās ir arī saimniecībā otrās automašīnas.
Trešais faktors ir stingrāks Eiropas Savienības (ES) emisiju ierobežojumu regulējums automobiļu ražotājiem, kas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
ES mērķis ir līdz 2035. gadam panākt, ka transporta radītās emisijas nerada nekādas emisijas. Praksē tas kavē iekšdedzes dzinēja automobiļu ražošanu un pārdošanu ES.
Līdz šī gada beigām atļautās vidējās CO2 emisijas uz vienu ražotāju vieglajiem automobiļiem joprojām būs 118 grami uz kilometru. 2025. gada janvārī emisiju norma tiks pastiprināta līdz mazāk nekā 94 gramiem. 2030. gadā emisiju robežvērtība būs 49,5 grami.
Regulas pārkāpšana automobiļu ražotājiem varētu nozīmēt miljardiem lielus naudas sodus.
Kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", lai izvairītos no naudas sodiem, vairāk nekā piektajai daļai no nākamgad pārdotajām jaunajām automašīnām vajadzētu būt elektromobiļiem. Šobrīd tikai labi ja desmitā daļa no pirmoreiz reģistrētajiem, ir elektromobiļi. Ņemot vērā pašreizējos pārdošanas apjomus, automobiļu ražotājiem nākamgad, kad tiks noteikts stingrāks emisiju ierobežojums, būs jāmaksā soda naudas aptuveni 15 miljardu eiro apmērā.
"Volkswagen", "Stellantis" un "Renault" pēdējo pāris mēnešu laikā ir palielinājuši dažu iekšdedzes dzinēja automašīnu cenas Eiropā par vairākiem simtiem eiro, lai elektromobiļus padarītu par pievilcīgāku izvēli klientiem.
Pēc "Auto Bassadone" izpilddirektora Tomi Orava teiktā, spiediens paaugstināt iekšdedzes dzinēja automašīnu cenu Somijā būs redzams nākamgad.
"Šī ir sarežģīta situācija, kad rūpnīcām ir emisiju ierobežojumi, bet klientiem nav pienākuma pirkt elektroauto, tāpēc mēs tagad dzīvojam tādā starpposmā," sacīja T. Orava. Cenas pieaug, īpaši automašīnām ar augstu emisiju iekšdedzes dzinēju.
Saskaņā ar Somijas Automobiļu importētāju un rūpniecības asociācijas (AT) izpilddirektora Tero Kallio teikto, Eiropas automobiļu ražotāji ir nobažījušies par savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Vairākas ES valstis ir arī atcēlušas subsīdijas elektromobiļu iegādei. Somija 2022. gada beigās pārtrauca subsīdiju maksāšanu vieglajiem automobiļiem. Daudzi veica pasūtījumu tieši pirms tam, kas atspoguļojas palielinātajā pirmo reģistrāciju skaitā statistikā par 2023. gadu, kad šīs automašīnas tika nodotas ekspluatācijā. Pērn gandrīz 34 procenti no pirmajām reģistrācijām bija elektromobiļi.
Statistikā līdz šā gada novembrim elektromobiļu īpatsvars jau ir samazinājies par aptuveni pieciem procentpunktiem līdz nepilniem 29 procentiem.
Ņemot vērā vājo ekonomisko situāciju, jaunu automašīnu pirmās reģistrācijas Somijā šogad saglabāsies vēsturiski zemā līmenī, proti, aptuveni 73 000 automašīnu. Pēdējā reize, kad jaunu automašīnu pārdošana bija tik vāja, bija lejupslīdes laikā 90. gadu vidū.
T. Kallio skaidro piecus iemeslus gausajam auto pārdošanas apjomam pēdējos gados: koronavīruss, detaļu trūkums, recesija un augošās procentu likmes.
Taču nākamgad situācijai vajadzētu normalizēties, jo klientu pasūtījumi jaunām automašīnām gada beigās šobrīd ir par 14 procentiem lielāki nekā tajā pašā laikā pērn. Šie pasūtījumi tiks realizēti dažu mēnešu laikā un parādīsies nākamā gada bilancē.
Saskaņā ar Tomi Orava no "Auto Bassadone" sacītā, procentu likmju kritums automašīnu pārdošanā jau tagad atspoguļojas pozitīvi.
AT un AKL paredz, ka nākamgad kopumā tiks reģistrēti aptuveni 80 000 jaunu automašīnu, kas ir par 7 000 vairāk nekā šogad. Tiek prognozēts, ka nākamgad aptuveni 40 procenti no pirmajām reģistrācijām būs elektromobiļi.
