Lietuvas jaunā valdība sola atkārtot Polijas ceļu "revolūciju" Lietuvā. Patlaban Lietuvā finansējums ceļiem nav pietiekams, lai saglabātu tos pašreizējā stāvoklī. Bez papildu finansējuma ceļi nolemti sabrukšanai. Sociāldemokrāti sola fundamentālas pārmaiņas – nākamgad Lietuvā tiks izveidots Ceļu fonds, kas sola piesaistīt papildu miljardus eiro tieši jaunu ceļu būvei un esošo uzturēšanai. Taču tas prasīs arī jaunus nodokļus: runa ir par vispārēju ceļa nodokli, ziņo portāls "kauno.diena.lt".
Pirms pāris desmitgadēm nedalāmi bija vārdi "Polija" un "sliktie ceļi", un poļi pat sarīkoja protestus, pieprasot jaunus ceļus. Polija saņēmās un kļuva par ceļu pārvaldības piemēru. Ne tikai lāpīja bedrainos un paplašināja šauros ceļus, bet visā Polijā masveidā būvēja jaunas automaģistrāles.
Lietuvā aina ir pavisam cita. Lietuvas ceļu kopējais stāvoklis ir slikts, un, ja izmaiņu nebūs, ceļu kvalitāte turpinās pasliktināties. Šobrīd ne vienā vien vietā var redzēt apjomīgus remontdarbus. Pēc Valsts kontroles revīzijas datiem, "37 procenti ceļu ir sliktā stāvoklī ," sacīja valsts kontrolieris Mindaugs Macijausks.
Nākamos pāris gadus Lietuvas ceļiem tiek nodrošināts daudz mazāks finansējums, nekā tas būtu vajadzīgs. Nepietiks naudas, lai vismaz saglabātu pašreizējo stāvokli. Ceļi turpinās pasliktināties.
Lietuvas jaunā valdība izvirza ambiciozu mērķi - atkārtot Polijas ceļu "revolūciju" un fundamentāli mainīt finansējumu ceļiem. "Ja ar to pietiktu, tas droši vien būtu atbilstoši. Bet, tā kā ar to nepietiek, tas tiešām ir fundamentāli jāpārskata," sacīja satiksmes ministrs Jevgeņijs Sabutis.
"Via Lietuva", kas uztur ceļus, lēš, ka tagad ceļu stāvokļa atjaunošanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro. "Uzreiz jāsaka - tas ir nereāli," apliecināja Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Aļģirds Sisass. "Nē, tā noteikti ir nereāla summa," sacīja Seima pārstāvis Aļģirds Butkevičs.
15 miljardu eiro piesaistīšana ceļiem šķiet nereāla arī jaunajam satiksmes ministram, taču ministrs ir apņēmības pilns dažu gadu laikā "pacelt" pusi no summas ceļiem. "Acīmredzot reālākais skaitlis, kā panākt būtisku uzlabojumu, ir 6-7 miljardi eiro," sacīja satiksmes ministrs J. Sabutis.
"Kad mēs izstrādājam modeli ilgtspējīgai ceļu uzturēšanas finansēšanai, mēs lēsām, ka mēs ceļiem varam piešķirt 1-1,3 miljardus eiro gadā, un mums tas būs jādara. Rezultātu vajadzētu sasniegt 6-7 gadu laikā," prognozēja J. Sabutis.
Nauda ceļiem Ceļu fondam tiktu piesaistīta no vairākiem avotiem. Viens no tiem varētu būt jauna nodeva. "Jūs pērkat karti vai uzlīmi uz loga un automātiski skenējat braukšanas laikā," skaidroja A. Sisass.
"Ja kāds saka, ka ceļi tiks aplikti ar nodokli, tad es domāju, ka šis variants Seimā netiks apstiprināts," sprieda A. Butkevičs.
Lietuvā tiek uzstādīta automātiska sistēma - "e-tollingas". Speciālais aprīkojums automātiski fiksētu braucošas automašīnas, un autovadītāji saņemtu rēķinus. Pagaidām ceļa nodevas ir paredzētas kravas automašīnām, autobusiem. Bet, ieviešot automātisko sistēmu, būtu ļoti viegli pievienot jaunas autovadītāju grupas, kurām būtu jāmaksā nodeva. "E-nodevām" jau bija jādarbojas pāris gadus, tikai procedūras iestrēga.
"Sākumā smagajam transportam, tad varat pievienot jebkuru grupu pēc cipariem, pēc kubatūras, viss ir ļoti vienkārši," sacīja A. Sisass.
Tiek apsvērta arī iespēja lielāku daļu no degvielas akcīzes nodokļa piešķirt ceļiem, bet pret to tradicionāli iebilst finanšu ministri - jo vairāk akcīzes naudas tiek piešķirts ceļiem, jo mazāk paliek citiem.
"Ja tas ir apmēram 55 procenti, tiem vajadzētu būt apmēram 80 procentiem. Tas varētu radīt gada ieņēmumus līdz 1,2 miljardiem eiro ceļu uzturēšanas programmai," sacīja A. Butkevičs.
Sociāldemokrātiem nav šaubu, ka Ceļu fonds tiks ieviests un arī jaunās nodevas tiks ieviestas. "Nākamajā gadā šis fonds sāks darboties," apliecināja A. Sisass.
Viens no Ceļu fonda idejas autoriem ir ceļu uzraugi - "Via Lietuva", kas ierosina grandiozas izmaiņas finansējumā.
Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, pēc līgumu parakstīšanas un finansējuma piešķiršanas vairāk nekā trešdaļa ceļu apsaimniekošanas līgumu īstenošana tagad kavējas. Un kavēšanās ir ievērojama, pat līdz trim gadiem.
"Vai nu veikt izmaiņas likumā, vai ieviest publiskās un privātās partnerības modeli, vai piemērot koncesijas modeli," sacīja A. Butkevičs. Vienkārši izsakoties, ceļus ar procentu maksājumiem noteiktajā termiņā. Pēc līdzīga modeļa tika uzceltas jaunas militārās pilsētiņas. Tāpat tika plānots būvēt nacionālo stadionu.
