Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) preses birojs 23. decembrī ziņoja, ka Moldovas prezidente Maija Sandu gatavo plānu ar spēku sagrābt Moldovas elektrostaciju neatzītajā Krievijas okupētajā Piedņestras Moldāvu Republikā pēc Krievijas un Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām 31. decembrī, ziņo sabiedrisko mediju "Radio Brīvība" un "Radio Brīvā Eiropa" interneta vietne "currenttime.tv".
Izplatītā ziņa ar gardu muti tika aprīta sociālajos tīklos, taču vienlaikus ar šausminošam ainām parādījās arī analītiski vērtējumi par to, kāda jēga sagrābt to, kam nav nekādas vērtības.
Krievijas izlūkdienests apgalvo, ka pēc premjerministres Dorinas Recānas ziņojuma par energoapgādes problēmām Moldovai Maija Sandu esot "zaudējusi savaldību", "kategoriski atsakoties apspriest šo jautājumu ar Ukrainu", "kategoriski uzliekot visu atbildību Krievijai", un sacījusi, ka "ja Maskava neatradīs veidu, kā piegādāt gāzi, tad Kišiņeva atspēlēsies prokrieviskajai Piedņestrai". Pēc tam tam prezidente it kā esot pieprasījusi sagatavot spēcīgu spēkstacijas sagrābšanas plānu un likvidēt Krievijas miera uzturēšanas spēku klātbūtni reģionā.
Moldovas enerģētikas analītiķis Sergejs Tofilats intervijā "Current Time" šo vēstījumu komentēja:
"Tas ir līdzīgs slavenajai memei "Kā pārvaldīt Visumu, nepiesaistot sanitāru uzmanību". Visa šī antikonstitucionālā Piedņestras režīma pastāvēšanas būtība bija tāda, ka viņi saņēma bezmaksas gāzi no "Gazprom" pēc Kremļa lūguma, un no šīs gāzes viņi ražoja elektrību, piegādāja to mums vai Moldovas metalurģijas rūpnīcai, un visi ieņēmumi no šīs bezmaksas gāzes pārdošanas nonāca Piedņestras budžetā. Es neredzu jēgu tur kaut ko sagrābt, ja nav bezmaksas gāzes."
Moldova jau divus gadus nepērk Krievijas gāzi
Analītiķis atzīmēja, ka jau divus gadus Moldovas varas iestādes nepērk Krievijas gāzi, bet pērk to no Eiropas tirgotājiem. Bet Krievijas un Ukrainas līguma izbeigšanas gadījumā valstij var rasties problēmas ar elektroenerģijas piegādi: Kišiņeva importē 70%.
"Ja galvenais avots - Moldāvijas GRES (tā ir elektrostacija, kas atrodas Piedņestras reģionā un darbojas ar Krievijas gāzi) - tiks atvienots, mums būs jāimportē elektroenerģija no Rumānijas. Un vienīgā līnija, kas mūs savieno ar Rumāniju, iet caur Piedņestras reģionu. Līdz ar to var pastāvēt zināmi riski elektroenerģijas piegādei vai nelegālam patēriņam. Mēs neko nevaram darīt lietas labā, kamēr nav pabeigta tiešās līnijas būvniecība ar Rumāniju, mēs paliekam noteiktā riska zonā," sacīja S. Tofilats.
Pēc viņa teiktā, galvenais drauds attiecas uz neatzītās republikas varas iestādēm. "Piedņestras režīmam situācija ir kritiska, jo bez nosacīti brīvas gāzes viņiem būs finansiāli ekonomisks sabrukums, jo viņi sedz līdz pat trešdaļai budžeta, pārdodot šo bezmaksas gāzi. Bez kādas ārējas palīdzības viņi nevarēs pastāvēt. Tāpēc nav jēgas mūs šantažēt vismaz vidējā termiņā," sacījis enerģētikas analītiķis.
Pēc analītiķa domām, Kremlis zaudēs arī ienākumus: "Maskava cenšas izdarīt lielu spiedienu uz Kijivu, lai tā turpinātu tranzītu. Visa šī spēle, ieskaitot Putina šantāžu pret Moldovu, ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Kijivu, lai pagarinātu gāzes tranzīta līgumu. Jo šajā gadījumā "Gazprom" zaudēs aptuveni 6,5 miljardus ASV dolāru gada ieņēmumos, kas ir līdz 2% no Krievijas budžeta. Putinam tas ir svarīgs jautājums - ieņēmumu saglabāšana no gāzes piegādēm caur Ukrainu. Tāpēc viņš to visu iesāka," paskaidroja S. Tofilats.
22. decembrī Slovākijas premjerministrs Roberts Fico lidoja uz Maskavu un Kremlī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu Krievijas gāzes piegādes Slovākijai. Šī bija pirmā Slovākijas līdera vizīte Maskavā pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Pēdējo trīs gadu laikā Maskavu apmeklējis tikai neitrālās Austrijas kanclers un Fico politiskais sabiedrotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Fico asi kritizē Ukrainas lēmumu atteikties pagarināt vienošanos par Krievijas gāzes tranzītu.
"Mēs redzam spiedienu no vairākām Eiropas valstīm, kas turpina pirkt Krievijas gāzi: Ungārija, Slovākija, Serbija, ir arī putinofili Austrijā, Itālijā. Nesen Urzulai fon der Leienai tika nosūtīta vēstule, lai Eiropas Savienība izdarītu spiedienu arī uz Kijivu. Un šī šantāža pret Moldovu ir daļa no visas šīs īpašās operācijas, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu. Tas nozīmē, ka Putins ir gatavs upurēt Piedņestras iedzīvotājus tikai tāpēc, lai panāktu gāzes tranzīta turpināšanos," sacīja S. Tofilats.
Tajā pašā laikā, pēc viņa teiktā, Eiropas Savienības infrastruktūra gāzes nodrošināšanai jau ļauj visām valstīm saņemt nepieciešamos gāzes apjomus.
"Eiropas tirgū vairs nav tāda gāzes deficīta, kāds tas bija, piemēram, 2022. gadā. Pirms kovida laika "Gazprom" piegādāja aptuveni 45% no gāzes patēriņa Eiropas tirgū - tas ir 180 miljardi kubikmetru, ja ņemam, teiksim, 2019. gadu. Pagājušajā gadā "Gazprom" gāzes piegādes Eiropai sasniedza 30 miljardus kubikmetru, tas ir, sešas reizes mazāk. Šo trūkumu jau ir segušas citas valstis, kurām arī ir gāzes rezerves. Līdz ar to tagad Putins nekādā veidā nevar šantažēt Eiropas Savienību.
Un no šiem 30 miljardiem kubikmetru gadā, ko "Gazprom" joprojām piegādā Eiropas tirgum, puse iet caur Ukrainu un puse caur Turciju. Tas nozīmē, ka bez tranzīta caur Ukrainu "Gazprom" zaudē vēl pusi no savām piegādēm Eiropas Savienībai, attiecīgi ienākumi samazinās. "Gazprom" divus gadus pēc kārtas ir bijis zaudējumus nesošs uzņēmums. 2023. gadā viņu zaudējumi sasniedza gandrīz septiņus miljardus dolāru," piebilda analītiķis.
