"Karš Igaunijā tiek apspriests pārāk bieži, radot cilvēkos bailes, tostarp bažas par bēgšanu no valsts. Tomēr karš nav nenovēršams," gada nogales intervijā Igaunijas televīzijā ETV sacīja prezidents Alars Kariss. Viņš uzsvēra, ka investīcijas valsts aizsardzībā ir svarīgas, lai karu novērstu, taču piebilda, ka arī kultūra un izglītība ir vienlīdz svarīgas.
Žila Verna piedzīvojumu stāsti jau no mazotnes bijusi viena no Igaunijas Valsts prezidenta mīļākajām grāmatām. "Ja mēs šodien kaut ko redzam kā neiespējamu, patiesībā tā nav - pēc laika viss kļūs iespējams. Kad prezidents Kenedijs (ASV prezidents Džons F. Kenedijs) teica, ka ir jādodas uz Mēnesi, tas arī notika. Visas mūsu tehnoloģijas, zinātne un izglītība tika mobilizētas, lai tas notiktu," sacīja A. Kariss.
"Tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs, ir zinātnieki, kas ir ieguvuši izcilu izglītību un dzīvo šeit, Igaunijā. Igaunijas kultūras jomā 2025. gads būs Grāmatas gads - aprit 500 gadu kopš pirmā drukātā teksta igauņu valodā. Interesanti, ka Igauņu grāmatas gadu svinējām arī 1935. gadā, un tā faktiski bija pirmā reize. Šķiet, ka starp svinēšanu 2025. un 1935. gadā ir mazliet loģiska pretruna, vai ne?
Igaunijai ir paveicies. Pirmajā grāmatā, kurā bija teksts igauņu valodā, bija iekļauts arī teksts latviešu valodā. Mēs šajā ziņā neesam vieni, mums ir draugi, kuri arī svin 500 gadus. Tāpēc ir brīnišķīgi, ka mums ir iemesli svinēt, it īpaši, ja runa ir par grāmatām," intervijā uzsvēra Igaunijas prezidents.
Prezidents atgādināja, ka budžeta samazināšanas laikā arī aktieriem un mūziķiem ir vajadzīgas algas, lai dzīvotu un radītu savu mūziku un darbus. "Bet, ja mēs sāksim samazināt finansējumu interešu grupām, īpaši ārpus Tallinas, būs problēma. Ja jaunieši vairs nevarēs attīstīt savus talantus, tad kādā brīdī mums nebūs šo talantīgo mākslinieku teātros, galerijās vai jebkur citur. Šiem samazinājumiem nevajadzētu ietekmēt šādas programmas," norādīja A. Kariss.
"Un, kad mēs šodien dzirdam, ka Vides ministrija samazina vides izglītību bērniem - es domāju, ka tā ir slikta ideja. Vides izglītībai nav obligāti jāietilpst Vides ministrijas pārziņā. Tā varētu, piemēram, būt Izglītības ministrijas pakļautībā. Bet, ja mēs jauniešiem par to nemācām... Daudzi jau nevar atpazīt dažādu veidu sēnes, nemaz nerunājot par kaut ko citu. Tā ir ārkārtīgi svarīga joma. Mēs negribētu, lai bērni sāktu lasīt indīgas sēnes, tas ir kaut kas, kas viņiem būtu jāzina," piebilda prezidents.
Uz jautājumu, vai tas, ka nav naudas izglītībai, nav naudas kultūrai, nozīmē, ka Igaunija ir nabadzīga valsts, A. Kariss atbildēja, ka pietiek ar to, lai redzētu, cik liels ir Igaunijas budžets. Tie jau ir gandrīz 20 miljardi eiro. Tāpēc teikt, ka nav naudas, nav īsti korekti. Tas vienmēr ir jautājums par to, kam to piešķirt. Ir jomas vai nozares, kur finansējums noteikti ir jānovirza noteiktā laikā.
"Es to esmu teicis daudzas reizes iepriekš: budžeta samazinājumus nevajadzētu veikt ar lineālu. Tā vietā rūpīgi jāizvērtē. Izglītība, zinātne un inovācijas ir jomas, kurās finansējums ir jāpalielina, nevis jāsamazina. Daudzās citās valstīs, kas mums ir kalpojušas par paraugu, piemēram, Somijā, viņi grūtos laikos ir atklājuši, ka šajās jomās ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai zināšanas būtu pieejamas, kad tās ir vajadzīgas," teica Igaunijas prezidents.
Viņš uzskata, ka valsts budžets pēc būtības dažkārt ir sarežģīts, bet tas ir jāprezentē cilvēkiem saprotamā veidā - it īpaši Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) locekļiem.
"Tas ir vecs jautājums, ko esmu daudzkārt aktualizējis savā iepriekšējā amatā, kritizējot Rīgikogu par skaidrības trūkumu valsts budžetā. Es viņiem pat iedevu 1939. gada budžeta faksimileksemplāru, kur viss bija skaidri izklāstīts: no kurienes nāk nauda un kur tā aiziet. Iedvesmojieties no tā un pētiet, kā budžetam vajadzētu izskatīties. Dažreiz pievienotajos paskaidrojumos ir norādīts, ka 100 eiro, piemēram, tiks izlietoti, krāsojot konkrētas skolas sienas. Bet tad ir 60 miljoni eiro, kas apzīmēti vienkārši kā "darbības izmaksas". Tam jābūt skaidrākam un saprotamākam, jo īpaši ar šo uz darbības jomām balstīto budžeta plānošanu," pastāstīja Igaunijas prezidents.
Jautāts, kas notiek ar mums kā sabiedrību, ka mēs apmeklējam mazāk teātra izrāžu, jo to ir mazāk, ja ir mazāk izstāžu, ja tiek sarakstīts mazāk grāmatu, īpaši igauņu valodā, ja tiek tulkots mazāk, vai savā ziņā mēs nekļūstam nabadzīgāki, A. Kariss atbildēja, ka cer, ka šie jautājumi būs īslaicīgi.
"Dažreiz mūsu iestatītais laika posms ir pārāk šaurs. Ekonomika, protams, svārstās. Daudzos rādītājos mēs pašlaik atrodamies zemā punktā. Latvija ir līdzīgā situācijā, un, iespējams, pat Somija nav tālu. Bet mums ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu situāciju. Šajos grūtajos laikos literatūra ir jāuztur dzīva.
Es nepiekrītu domai, ka rakstnieks raksta vai mākslinieks glezno tikai tad, kad ir nabags un viņam ir auksti, ka viņiem ir nepieciešama silta telpa un ēdiens uz galda, lai darītu to, ko viņi aicināti darīt. Nedomāju, ka situācija kļūs tik drausmīga - tā vienkārši ir jāiztur.
Kā mēs varam redzēt uzņēmējdarbības nozarē, cilvēki tiek nodarbināti, un bezdarbs šajos grūtajos laikos nav pieaudzis. Tiek pieliktas pūles, lai nodrošinātu, ka cilvēki neaizbrauc, jo viņus vēlāk atgriezt no ārzemēm ir daudz grūtāk. Tas pats attiecas uz kādu, kurš nolemj atrast jaunu darbu - iespējams, viņš pārtrauks komponēt mūziku un atradīs citu jomu, kas ir tikpat interesanta. Bet mēs būsim zaudējuši talantīgu mūziķi," intervijā savu pārliecību pauda Igaunijas prezidents.
Viņš piebilda, ka muzeji nepaaugstina cenas, lai gan tiem ir grūti. Vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp izdzīvošanu un misijas izpildi, kuras dēļ Igaunijā pastāv muzeji un teātri.
Šogad Igaunijā noticis spēcīgs pavērsiens ceļā uz izglītību igauņu valodā skolās. Notikušas karstas debates, cilvēki dusmīgi, pat nikni.
"Piemēram, Narvā, kur jūs dzirdat tikai krievu valodu, kā jūs motivējat kādu mācīties valodu, kas viņam varētu šķist nevajadzīga? Varbūt būtu jēga ieviest pārtraukuma gadu pēc pamatskolas. Ja ir valodas grūtības, skolēni varētu pavadīt gadu, vienkārši mācoties igauņu valodu. Taču šo vienu gadu varētu veltīt igauņu valodas apguvei, nevis mācoties matemātiku igauņu valodā, bet koncentrējoties tikai uz valodu. Tad viņi varētu pāriet uz vidusskolu un mācīties matemātiku igauņu valodā," ierosināja prezidents. Viņš atgādināja, ka iepriekš ir bijis bioloģijas skolotājs Gustava Ādolfa ģimnāzijā un Narvas koledžā.
Intervijā plaši tika apspriesta tēma, ka Igaunijā nav pietiekami daudz skolotāju, skolotāji kļūst vecāki, un tas nozīmē, ka drīz skolotāju vairs nebūs.
Politiķi bieži pretstata finansējumu kultūrai un izglītībai ar finansējumu drošībai. A. Kariss uzskata, ka finansējums nepieciešams abiem: "Mēs jau esam pieņēmuši lēmumus palielināt savus aizsardzības izdevumus, un mēs to darām tagad. Es ticu, ka sabiedrība saprot, ka tas šobrīd ir svarīgi - nevis lai dotos karā, bet lai to novērstu. Mēs pārāk daudz runājam par karu. Aizsardzības tēriņi ir par to, lai nevienam nebūtu idejas vai vēlmes šeit ierasties ar ļaunu nolūku - nevis lielīties par to, kā mēs viņus pārspēsim, ja viņi to darīs.
Pārmērīgas runas par karu rada bailes, un bailes ir viegli iedvest. Es nesen runāju ar Somijas prezidentu Aleksanderu Stubu, kurš atzīmēja to pašu. Ir nepamatotas bailes, ka karš ir nenovēršams, bet tas tā nav. Finansējums ir vajadzīgs gan aizsardzībai, gan kultūrai un izglītībai. Resursi ir ierobežoti, tāpēc ministriem un valdībām ir jāpieņem gudri lēmumi un jānosaka pareizās prioritātes."
Daudzi jaunieši diskutē par to, kurp viņi dotos, ja Igaunijā izceltos karš. Prezidenta atbilde ir vienkārša: nekur nav jāiet, jo nebūs kara. "Es uzskatu, ka mūsu griba sevi aizstāvēt ir pietiekami spēcīga. Aptaujas to ir parādījušas. Bet mēs nevēlamies to pārbaudīt. Mēs noteikti nevēlamies pārbaudīt 5. pantu vai redzēt, vai mūsu tauta izklīst vai paņem ieročus, lai aizstāvētu valsti. Tāpēc mums ir jādara viss, lai nodrošinātu, ka neviens pat neapsver iespēju šeit ar naidu ierasties," uzsvēra A. Kariss.
Vaicāts, vai bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kas tagad ieņem svarīgu amatu Eiropas Savienībā, koncentrējoties uz ārpolitiku, drošību un aizsardzību, varētu palīdzēt izbeigt karu Ukrainā, Igaunijas prezidents atbildēja, ka Eiropas Komisija sastāv no vairākām valstīm, kas nozīmē, ka jebkura pārstāvja paziņojumiem ir jāatbilst vairākuma viedoklim. Tur ir grūtāk darboties solo, tomēr mazām valstīm ir labi, ja tām ir pārstāvniecība svarīgās vietās - tas ir būtiski.
"Es to esmu apspriedis ar citu mazo valstu prezidentiem, un mēs atbalstām viens otru, kad ir nepieciešams būt klāt galvenajā padomē vai nodrošināt pārstāvi svarīgam amatam. Tas ir ļoti svarīgi mazām valstīm," sacīja A. Kariss.
Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, un ārpus tām ir iesaistīti lielāki dalībnieki, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un citi, vai arī tiem ir kaut kādas intereses. Pati Ukraina, protams, ir visvairāk nobažījusies. Galvenais ir tas, ka neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiek pieņemts, tas nevar notikt bez Ukrainas ieguldījuma. Vēsture ir parādījusi, ka lēmumi, kas pieņemti virs cietušo galvām, reti ir labi.
Uz jautājumu, vai Igaunijai kā mazai valstij ir kāda loma starptautiskajā arēnā, prezidents atbildēja: "Protams, mēs to darām. Bet mums ir arī jānodrošina, lai mēs nekļūtu pārāk agresīvi savā pieejā. Dažreiz ir nepieciešams ieņemt mierīgāku nostāju. Mums nav jābūt pirmajiem visā. Mūsu mazvērtības kompleksa likvidēšana palīdzētu."
Viņš piekrita, ka igauņos joprojām pastāv mazvērtības komplekss, bet tas dažreiz rada situācijas, kad mēs vēlamies būt klāt vai uzņemties vadību, pat ja mums nav nepieciešamo zināšanu vai prasmju, un tas var novest pie ievērojamām neveiksmēm.
"Mums vienmēr ir rūpīgi jādomā, it īpaši, reaģējot uz kaut ko. Ja situācija nav pilnīgi skaidra, mums nav jāsteidzas, lai izveidotu pirmo tvītu. Veltīt mirkli pārdomām nenāktu par ļaunu. Bet dažreiz ir nepieciešams būt proaktīvam. Tas ir gudrības jautājums - tas, cik gudri mēs esam kā tauta, galu galā nosaka mūsu panākumus," atgādināja A. Kariss.
Jautāts, kurā jomā varētu teikt: "Mēs, Igaunija!" un tiešām lepoties, prezidents atbildēja, ka, par spīti visam, Igaunijai ir lieliska izglītības sistēma. Tas ir arī pateicoties Igaunijas skolotāju autonomijai, kuri ir salīdzinoši neatkarīgi attiecībā uz to, kā viņi māca. Tas pats attiecas uz universitātēm. Universitātēm un pasniedzējiem ir autonomija, kas dod spēcīgu pozīciju un ir nozīmīga vērtība, kas jāsaglabā.
Tāpat globāli ievērojami ir arī Igaunijas zinātnieki. "Ņemsim, piemēram, Igaunijas biobanku. Šogad, kad biobanka vēra durvis 200 000 gēnu donoru, cilvēki aizrāvās ar savu senču un ģenētiskās noslieces pētīšanu par noteiktām slimībām. Bija steiga, jo cilvēki ļoti vēlējās atklāt savu izcelsmi - cik daudz neandertāliešu, Austrumeiropas vai somugru senču viņiem bija. Cilvēki vienmēr ir aizrāvušies ar savām saknēm, un, jo intriģējošākas ir šīs saknes, jo lielāks ir pašapziņas pieaugums," sacīja prezidents.
"Ak, daudzas lietas! Katra diena nes pārsteigumus. Viena no galvenajām mācībām ir izpratne par to, cik ierobežotas ir prezidenta pilnvaras. Sabiedrības gaidas ir daudz augstākas, nekā to pieļauj Satversme. Es saņemu vēstules ar jautājumu, kāpēc es nenoraidu noteiktus ministrus vai neuzlieku veto noteiktiem likumiem. Bet, ja vien likums nav antikonstitucionāls, man ir jāpaliek savās juridiskajās robežās neatkarīgi no tā, vai man tas patīk vai nē.
Dažreiz es redzu risinājumus un labprāt iejauktos, bet nevaru. Mana loma ļauj man runāt privāti vai publiski, bet es nevaru tieši iejaukties vietējos jautājumos," intervijas noslēgumā atzina Igaunijas prezidents.
