Konteineru termināļa paplašināšana Gdaņskā tiks pabeigta nākamā gada otrajā pusē. Investīciju projektā ir aptuveni 470 miljoni eiro. Līdz ar investīciju apgūšanu Gdaņskas konteineru terminālis “Baltic Hub” kļūs par vienu no lielākajiem konteineru termināļu kompleksiem Eiropā, ziņo Polijas mediju platforma “www.wnp.pl”.
Investīcijas “Baltic Hub” termināļa būvniecībā tika uzsāktas 2022. gada beigās. Plānots, ka jaunais T3 terminālis pilnībā sāks darboties 2025. gada otrajā pusē. Kad investīcijas būs apgūtas, pārkraušanas jauda palielināsies no pašreizējiem trim miljoniem TEU līdz 4,5 miljoniem TEU gadā. TEU (no angļu valodas Twenty-foot Equivalent Unit) ir standarta mērvienība, kas tiek izmantota konteineru pārvadājumu nozarē, lai aprēķinātu kuģu, ostu vai citu transporta līdzekļu konteineru kapacitāti. 1 TEU atbilst vienam 20 pēdu (apmēram 6,1 metrs) garam un 8 pēdas (2,44 metri) platam konteineram. 40 pēdu konteiners (garāks konteiners) tiek uzskatīts par 2 TEU.
"Tiek pabeigta pirmā būvniecības kārta, ieskaitot atsevišķu pagalmu un infrastruktūras sagatavošanu konteineru uzglabāšanai. Pilnībā izbūvēta galvenā piestātne ar krasta īpašo nostiprinājumu 717 metru posmā. Abi šie elementi veido pamatu, uz kura pārvietosies “Ship-to-quay” celtņi (STS),” žurnālistiem atklāja “Baltic Hub” izpilddirektors Čārlzs Beikers. Jāpaskaidro, ka “Ship-to-quay” celtņi ir lieljaudas ostas celtņi, kas tiek izmantoti, lai pārvietotu konteinerus starp kuģiem un ostas termināli. Tie ir būtiska ostu infrastruktūras daļa, īpaši konteineru termināļos. STS celtņi paceļ konteinerus no kuģa klāja un novieto tos uz krastmalas transporta līdzekļiem, piemēram, auto vai dzelzceļa vagoniem. Tie arī veic pretēju darbību, pārvietojot konteinerus no ostas uz kuģi. Šie celtņi ir aprīkoti ar izvirzāmiem tvērējiem, kas var izstiepties pāri kuģa platumam, lai piekļūtu visiem konteineriem uz kuģa. STS celtņi var apstrādāt ļoti lielus konteinerkuģus (Ultra Large Container Ships - ULCS), kuru kravnesība pārsniedz 20 000 TEU. “Baltic Hub” būs viens no lielākajiem konteineru termināļu kompleksiem Eiropā.
Šobrīd Gdaņskas osta ar vairāk nekā 80 miljoniem pārkrauto tonnu gadā ir otra lielākā osta Baltijas jūrā pēc kravu apgrozījuma.
"Termināli savienosim ar līdzšinējiem ostas teritorija ienākošajiem septiņiem dzelzceļa sliežu ceļiem, katrs atzars būs 750 metru garumā, veidojot modernu apvedceļu ar kopējo garumu 5,25 km un automatizētu vārtu kompleksu kravas automašīnām," paziņoja “Baltic Hub” ģenerāldirektors.
Č. Beikers atzīmēja, ka investīciju ietvaros izbūvēta 36 hektārus liela mākslīgā sala un pabeigti visi akvatorija padziļināšanas darbi. "Notiek produktīvi un apjomīgi būvniecības darbi. Šāds milzīgs investīciju projekts ir izaicinājums katrā investīciju apgūšanas posmā. Tomēr “Baltic Hub” ir uzkrāta pieredze drošu gigantisku projektu īstenošanā," atzīmēja Č. Beikers.
Direktoram žurnālisti jautāja arī par to, kā mainīsies ainava gar Gdaņskas pludmali T3 būvniecības dēļ un vai termināļa darbība nebūs apgrūtinoša iedzīvotājiem. "Terminālis T3 ir esošā termināļa T1 paplašinājums un tiek pilnībā būvēts uz ūdens. Tas nozīmē, ka tipiskā ostas ainava nemainīsies," sacīja Č. Beikers.
Termināļa šefs skaidroja, ka ir veikti mērījumi. Tie liecina, ka termināļa darbība nepārsniegs pieļaujamos trokšņa standartus. "Esam ar cieņpilnu attieksmi pret apkārtējo vidi, esam par dialogu ar vietējo sabiedrību un iestājamies par inovatīvu risinājumu radīšanu, kas ir draudzīgi videi ne tikai ekonomiskajā kontekstā. Esam pastāvīgā kontaktā ar kaimiņu rajoniem un pilsētas padomēm,” skaidroja Č. Beikers
Milzīgie celtņi “Baltic Hub” terminālim tika transportēti no Ķīnas ar kuģi 16 115 jūras jūdzes (gandrīz 29 500 km).
Projekts tiek finansēts no līdzekļiem, kas iegūti no ārējiem aizdevējiem.
“Baltic Hub” būve tika uzsākta 2007. gadā ar nosaukumu “DCT Gdańsk”. Šobrīd termināļa pārkraušanas jauda ir līdz trim miljoniem TEU gadā. Termināļa divu dziļūdens piestātņu kopējais garums ir 1,3 km, kas ļauj vienlaikus apkalpot četrus kuģus. 2023. gadā terminālis apkalpoja 2,05 miljonus TEU; terminālis nodarbina vairāk nekā 1,4 tūkstošus cilvēku.
Salīdzinājumam, Rīgas brīvostā konteinerkravu apgrozījums 2022. gadā bija tikai 460,7 TEU, bet Rīgas brīvostas kopējā konteinerkravu pārkraušanas jauda ir tikai 750 000 TEU gadā.
