Ir pagājis gads, kopš tika slēgta robeža starp Somiju un Krieviju. Lēmumu par robežas slēgšanu Somijas varas iestādes pieņēma, ņemot vērā draudus no augošajām migrantu plūsmām. Tie caur Krieviju mēģināja iekļūt Somijā, lai lūgtu tur patvērumu. Decembra vidū četrās Somijas pilsētās notika demonstrācijas, kurās protestētāji pieprasīja atvērt robežu legāliem ceļotājiem. Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu. Situācija uz Somijas austrumu robežas nav vienkārša.
Kas šobrīd notiek Somijas pierobežā, pētījuši sabiedrisko raidorganizāciju "Radio Brīvība" un "Radio Brīvā Eiropa" platformas "currenttime.tv" žurnālisti.
"Cilvēki pirmajā vietā! Mēslojums vēlāk!" Tādu saukli izmantoja demonstrācijās, kas decembra vidū notika četrās Somijas pilsētās - Helsinkos, Lahti, Tamperē un Lapēnrantā. Gājieni tika plānoti tā, lai tie sakristu ar pirmo gadadienu kopš robežas slēgšanas starp Somiju un Krieviju, vēsta"currenttime.tv".
"Mēs pieprasām, lai robeža tiktu atvērta legāliem ceļotājiem. Ja ir atrasts risinājums precēm un tās droši ceļo pa jūru un dzelzceļu, tad, protams, mēs esam pārliecināti, ka ir iespējams atrast risinājumu cilvēkiem, kuriem ir visi dokumenti, lai viņi arī varētu šķērsot robežu," saka akcijas organizatore Olga Černousova.
Krīze uz robežas sākās 2023. gada rudenī, kad Somijā no Krievijas sāka ierasties imigranti no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, lūdzot patvērumu. Helsinki apsūdzēja Krieviju plūsmas organizēšanā, Maskava apsūdzības noliedza.
Somijas muita uz robežas ar Krieviju joprojām strādā: kravas vilcieni pārvadā mēslošanas līdzekļus, rūdu, degvielu atomelektrostacijām. No Krievijas iebraukušo kravas automašīnu tagad ir daudzkārt mazāk nekā 2021. gadā. Savukārt statistika par dzelzceļa kravu intensitāti, pēc Somijas preses datiem, ir 3,5 tūkstoši vagonu mēnesī.
"Somijas pilsētā Harjavaltā atrodas Krievijas uzņēmuma "Norilsk Nickel" rūpnīca. "Norilsk Nickel" ir Krievijas uzņēmums, kurš darbojas Eiropā un nodrošina daudz darba vietu. Tādās valstīs kā Somija tas ir arī iekšpolitikas jautājums, bet kopumā viss ir sarežģīti," situāciju komentē Helsinku universitātes profesors Veli Pekka Tinkinens.
Iepriekš politiskie bēgļi no Krievijas sarīkoja piketu pie rūpnīcas, pieprasot sankcijas pret Noriļskas "Nickel", proti, robežas slēgšanu arī šīs rūpnīcas produkcijai. "Krievvalodīgie Somijas iedzīvotāji nevar doties apciemot savu mammu un tēti Krievijā. Viņi var, bet tas ir ļoti grūti. Tas ir garš un dārgs ceļš. Bet tajā pašā laikā ir dzelzceļa savienojums, un krievu niķeļa rūda, mēslojums tiek transportēts pa dzelzceļu, un kopumā visi ir apmierināti ar visu," saka Ņikita Kirilovs, politiskais bēglis no Krievijas.
Pretrunas saistībā ar robežu, kas nav slēgta visiem ar vienādiem noteikumiem, rada diskusijas. Piemēram, dzelzceļa uzņēmuma, kas pārvadā Krievijas preces Somijā, akcijas pagājušajā gadā kļuva par ienesīgākajām Helsinku biržā.
Jūlijā Somijas parlaments pieņēma Ārkārtējās situācijas likumu par pasākumiem, lai apkarotu nelegālu ieceļošanu valstī. Prese to nodēvēja par "izraidīšanas likumu", jo tas ļauj robežsargiem griezt migrantus atpakaļ tieši uz robežas. Robeža cilvēkiem joprojām ir slēgta.
"Robežas slēgšanas konteksts ir Krievijas brutālais karš pret Ukrainu. Bet ļaujiet man jautāt, kā mūsu robežu slēgšana cilvēkiem, kas bēg no vardarbības un vajāšanas, tostarp Putina varas iestāžu vajāšanas, dzīvi padara drošāku?" jautā pret robežu aizsardzību vērstās darbības dalībnieki.
Sākotnēji sabiedrības atbalsts Somijas varas iestāžu lēmumam slēgt robežu ar Krieviju šķita vienots. Jau oktobrī parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Kimmo Kiljunens slēgto robežu nosauca par "cilvēktiesību pārkāpumu".
Valsts vadošais laikraksts "Helsingin Sanomat" izskaidroja sīkāk: "Ārlietu komitejas priekšsēdētājs saņem slepenu informāciju no valsts vadības par Somijas ārpolitiku. Tāpēc tiek uzskatīts par svarīgu, lai komitejas priekšsēdētājs savos paziņojumos ievērotu oficiālo Somijas nostāju, pat ja viņš pārstāv opozīciju parlamentā."
Deputāts atvainojās un pameta parlamenta komitejas vadītāja amatu. Šis gadījums daudz vairāk nekā ielu protesti parādīja, ka slēgtā robeža ar Krieviju kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru Somijas iekšpolitikā. Robežas jautājumus ir grūti apspriest, jo viena no pusēm ierasti tiek uzskatīta par nepatriotisku, "Kremļa ietekmes aģentu", kopumā ārvalstu aģentu.
Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu, un decembrī viņiem pievērsa uzmanību prese. Somijas populārākais laikraksts "Ilta Sanomat" daudz materiālu veltīja akciju organizatoriem - protestu organizēšanai izveidotajai "Aleksandra biedrībai". Kā norāda somu žurnālisti, neviens no biedrības valdes locekļiem nav dzimis Somijā. Biedrība pieprasīja informāciju par robežas slēgšanu no Krievijas Ārlietu ministrijas, tas ir, tā sazinājās ar Krievijas varas iestādēm. Vienam no biedrības līderiem patika Krievijas vēstniecības ieraksts par godu Uzvaras dienai, cits no Krievijas pārcēlās tikai 23. maijā, trešais kā mūziķis tur sniedza koncertus un, dzīvojot Somijā, sociālajā tīklā "Facebook" kā savu dzīvesvietu norādīja Sanktpēterburgu.
Šobrīd "Aleksandra biedrība" lēmumu par robežas slēgšanu apstrīd Eiropas Komisijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
