Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Pašlaik Polijā ir pabeigta "Austrumu vairoga" būvniecības pirmā daļa. Mediji šo projektu nodēvējuši par "Tuska līniju", kas uzsver šī ieguldījuma nozīmi Polijas valdībai. "Austrumu vairoga" būvniecība ir tikai tikko sākusies, un tā īstenošana prasīs lielu apņemšanos no Polijas valsts un tās ministrijām, dažādas investīcijas, pūles un daudz naudas, daudz vairāk, nekā sākotnēji domāts.
Turklāt ne visi ir pārliecināti par projekta efektivitāti, proti, stiprināt Polijas drošību un būt par vienu no iespējamā pretinieka, galvenokārt Krievijas, atturēšanas elementiem.
"Es ceru, ka valdība nenolems būvēt "Mažino līniju" gar robežu, jo - kā rāda vēsture - nav nepārvaramu nocietinājumu," “wnp.pl” sacījis ģenerālis Staņislavs Kozejs, bijušais Nacionālās drošības biroja vadītājs, brīdinot, domājot par nocietinājumiem, neiekrist slazdā, un uzsverot, ka šis politiskais sauklis ir jāpārvērš konkrētos stratēģiskos uzdevumos, kas savukārt ir jāiekļauj apstiprinātos un saistošos stratēģiskos dokumentos.
Barjeru sistēma, tostarp prettanku barjeras, nocietinājumi un bunkuri, kā arī apmežošana un, ja iespējams, teritoriju applūšana, var efektīvi apturēt uzbrucēju un ievērojami stiprināt aizstāvju spēkus. To parāda Ukrainas piemērs. Ukrainas pretuzbrukums, kas sākās pirms gada, apstājās dziļi attīstītajā Krievijas aizsardzībā. Ukraiņi pat neiekļuva savas galvenās pozīcijas seguma līnijā, un mīnu laukos tika iznīcinātas daudzas mūsdienu Rietumu bruņotās iekārtas.
No otras puses, Ukrainas armijas, ciematu un pilsētu stipri nocietinātās aizsardzības pozīcijas pārvērtās par cietokšņiem, un tās palīdz karavīriem mēnešiem ilgi aizturēt Krievijas virzību uz priekšu. Stipri nocietinātā Polijas robeža, īpaši pēc paziņojuma, ka šī līnija tiks pagarināta arī līdz robežai ar Ukrainu, ir daļa no robežas aizsardzības koncepcijas.
Par nocietinājumu būvniecību gar robežu ar Krieviju paziņoja arī Baltijas valstis - agrāk nekā Polija.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēra, ka investīcijas ir lielākas garantijas miera uzturēšanai.
"Mēs vēlamies, lai poļi justos drošāk visā austrumu robežas garumā," apgalvo premjers. "Austrumu vairoga" būvniecība, ieskaitot barjeru sistēmu uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, ir, kā teica Nacionālās aizsardzības ministrijas vadītājs Vladislavs Kosiniaks-Kamišs, lielākais šāda veida projekts kopš Otrā pasaules kara.
Plāni inženiertehnisko nocietinājumu paplašināšanai uz robežas ir klasificēti, un tie, kā uzsver Valsts aizsardzības ministrija, ir daļa no valsts aizsardzības plāna. Tā uzdevums būs atturēt ienaidnieku un virzīt karu prom no Polijas teritorijas. Būvniecību plānots pabeigt 2028. gadā. Valdība šim nolūkam ir ieplānojusi 10 miljardus Polijas zlotu (2 344 950 000 eiro).
Bet naudas būs vajadzīgs daudz vairāk. Ir zināms, ka nocietinājumi tiks būvēti 800 km attālumā no robežas. Lai tie varētu izpildīt savu uzdevumu, barjeru un nocietinājumu joslai vajadzētu izstiepties lielā dziļumā. Pēc militārpersonu domām, tas var būt līdz pat vairākiem desmitiem kilometru dziļumā no robežas.
Protams, nocietinājumi nav paredzēti tikai kara laikam. Šīs daudzslāņu sistēmas pamatā būs daudzi dažādi risinājumi, piemēram, IMINT (attēla inteliģence), SIGINT (signāla izlūkošana) un akustiskie (ECHO) sensori.
Būs arī elektroniskie kara efektori, kas spēj cīnīties ar droniem. Ugunsmūris jau veic daudzas funkcijas, kas saistītas ar kustību atklāšanu, brīdināšanu un izsekošanu uz robežas. Būs arī patvertnes un slēptuves karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas dzīvo reģionā.
"Tur, kur robeža ir noslēgta, mēs nereģistrējam nevienu nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu," uzsver Iekšlietu un administrācijas ministrijas vadītājs Tomašs Siemoniaks. T. Siemoniaks atgādināja, ka pašlaik tiek modernizēta optoelektroniskā barjera, kas būvēta arī upju posmos. Nākamā gada pavasarī būs gatavs optoelektroniskās barjeras posms Bugas upē.
Visas austrumu robežas "aizzīmogošanu" uzsver dokuments - visaptveroša un atbildīga Polijas migrācijas stratēģija 2025.-2030. gadam.
Šodien cilvēku un preču kontrabanda, kas ir ārkārtīgi ienesīgs bizness organizētās noziedzības grupām, joprojām ir izplatīta prakse. Migranti par ceļojumu uz Rietumeiropu maksā līdz 10 000 ASV dolāru vienai personai. Šogad Polijas robežsardze un policija par cilvēku kontrabandu aizturējusi jau vairāk nekā 500 cilvēku, no kuriem 100 atrodas apcietinājumā.
Ar noziedzību saistītās problēmas, piemēram, ieroču, cilvēku vai narkotiku kontrabanda, nav saistītas ar karu. Tāpēc stratēģijā cita starpā tiek pieņemts, ka robežšķērsošanas vietas paplašinās un modernizēs, lai izvairītos no riska tirdzniecībā un materiālu transportēšanā Ukrainas rekonstrukcijai un modernizācijai.
Šogad līderpozīcijās starp kontrabandas precēm uz robežas ar Ukrainu un Baltkrieviju ir automašīnas. Šīs kontrabandas vērtība pieauga par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā.
No otras puses, tabaka un cigaretes, kas agrāk Polijā ieplūda no austrumu robežas, vairs netiek kontrabandas ceļā ievestas iepriekšējā mērogā. Tā tas ir vismaz uz robežas ar Ukrainu, un, runājot par robežu ar Baltkrieviju - cigarešu kontrabanda pieauga par 36 procentiem.
Stratēģija arī paredz turpināt sadarbību ar ārvalstnieku izcelsmes valstīm, lai efektīvāk apkarotu pārrobežu noziedzību, norādot, ka robežu aizsardzībai ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kuras pamatā ir fizisku un elektronisku barjeru būvniecība un buferzonu ieviešana.
Tomēr tikai daži cilvēki pievērš uzmanību tam, ka tas attiecas uz projektiem, kuru mērķis ir organizēt efektīvu sistēmu migrantu, kuri nelegāli šķērsojuši robežu, nosūtīšanai uz tranzīta un izcelsmes valstīm.
Projekts "Piespiedu un brīvprātīgas atgriešanās organizēšana" ir viens no vairākiem projektiem, ko īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ietvaros. Tas palīdzēs ārzemniekiem atgriezties savās valstīs.
Tas, cita starpā, attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, ceļošanas dokumentu izsniegšanu un atgriešanas organizēšanu. Migrantiem tiks nodrošināta medicīniskā, psiholoģiskā un lingvistiskā aprūpe, materiālā palīdzība, izmitināšana, pārtika un atbalsts reintegrācijai.
Tas pats projekts norāda uz nepieciešamību stiprināt robežsardzi ar jauniem amatiem. Tāpat tika uzsvērts, ka aizturēšanas centri un robežsardzi atbalstošās telpas lielajās pilsētās tiks paplašinātas, lai palielinātu nelegālās migrācijas apkarošanas iespējas. Paredzams, ka projekta vērtība sasniegs 186 miljonus Polijas zlotu (43 616 070 eiro) un to līdzfinansēs no AMIF 139 miljonu Polijas zlotu (32 594 805 eiro) apmērā.
Projekts par robežsardzes kompetenču un kvalifikāciju stiprināšanu migrantu atgriešanas jautājumā ietver arī 2295 cilvēku apmācību, kas iesaistīti darbā ar imigrantu atgriešanos savās valstīs.
Robežsardze īsteno arī projektu "Ārzemnieku apkalpošanas sistēmas paplašināšana un ieviešana". Tas ietver jaunu telpu izveidi aizturētajiem un aprīkojuma iegādi, lai atbalstītu visu procesu. Piebildīsim, ka daudzi projekti uz Polijas robežas jau ir īstenoti, piemēram, "Robežkontroles procesa uzlabošana, izmantojot integrācijas platformu", kas tika pabeigts pirms trim gadiem.
Tā ieviešanas rezultātā ir saīsināts kontroles laiks, palielināta Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanas spēja un racionalizētas administratīvās procedūras ārvalstniekiem.
Tāpat jāatgādina, ka nesen Polijas robežsardze iegādājās biometriskās ierīces un mobilos termināļus, lai atbalstītu ceļotāju datu reģistrāciju. Programma tika īstenota ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā Iekšējās drošības fonda līdzekļiem.
Kas ir svarīgi, nākamā gada otrajā pusē uz Polijas robežas parādīsies robežsardzes speciālās vienības, kas tiks virzītas uz tiešu, fizisku robežas aizsardzību.
"Viņu rekrutēšana sāksies pēc dažām nedēļām, un pēc mācībām vienības dosies uz robežu. Tās tiks būvētas uz robežsardzes līgumdienesta pamatiem, kas bija iespējams, pateicoties nesenajiem noteikumu grozījumiem," uzsver Iekšlietu un administrācijas ministrijas vadītāja vietnieks Česlavs Mročeks.
Drīz apritēs trīs gadi, kopš Polijas karavīri sāka atbalstīt robežsardzes darbību uz valsts robežas. Tur joprojām ir iesaistīti vairāki tūkstoši poļu karavīru. Tik liela armijas iesaiste uz robežas raisa daudz strīdu, jo tā izjauc mācību ciklu, noved pie ātrākas militārās tehnikas nolietošanās un, iespējams, arī negatīvi ietekmē karavīru morāli.
Tiek domāts arī par ātru un drošu transportu šajā jomā, un tas tiek darīts, ņemot vērā valdības globālo un ilgtermiņa skatījumu uz jautājumiem, kas saistīti ar robežas aizsardzību un aizsardzību.
Kā piemēru var minēt S17 ceļa pagarināšanu, tostarp jauna 17 kilometru maršruta Tomašova Lubelski-Hrebenne posma būvniecību. Investīcijas tiek īstenotas kā daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), kas aptver galvenos autoceļus, dzelzceļus un citus savienojumus ES un ko līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI).
Valsts autoceļu un automaģistrāļu ģenerāldirektorāts no šā avota saņēma vairāk nekā 61 miljonu eiro. Jaunais maršruts atvieglos starptautisko satiksmi starp ES un Ukrainu. Šis ir piemērs tam, ka Eiropas fondi atbalsta ES valstis to robežu nodrošināšanā un modernizēšanā.
ES nauda arī palīdz veidot robežu aizsardzību, ko galvenokārt apsargās moderna elektronika.
Piemēram: Bugas robežapsardzes vienības 172 kilometru posmā tiek būvēta elektroniskā apsardze. Tiks uzbūvēti 1800 kameru stabi, 4500 dienas-nakts un termālās attēlveidošanas kameras un speciāli sensori, lai norādītu, kas un kur šķērso robežu.
Kameras un sensori, kā plānots, nāks no Polijas rūpnīcām. Tā ir laba ziņa daudziem uzņēmumiem, kas ražo dažāda veida sensorus, kameras, tostarp termiskās attēlveidošanas kameras, optoelektroniskās galviņas un citas elektroniskās ierīces, un jācer, ka tās būs arī privātas. Šiem uzņēmumiem var būt garantēti pasūtījumi vismaz dažus gadus.
Kameras un citas uzraudzības sistēmas ļauj labāk kontrolēt cilvēku un transportlīdzekļu kustību, kas ļauj ātri reaģēt uz jebkādiem pārkāpumiem. Redzami drošības pasākumi var atturēt potenciālos noziedzniekus un nelegālos imigrantus, samazinot mēģinājumu skaitu nelegāli šķērsot robežu.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj labāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un starptautiskajām organizācijām, apmainoties ar informāciju un reaģējot uz draudiem. Jo īpaši, ja elektroniskās aizsardzības sistēmas, piemēram, droni, radari un sensori, sniedz precīzus datus reāllaikā, kas palielina robežu operāciju efektivitāti.
Šis process turpinās, un mums jāgaida tā pilnīga pabeigšana. Nav jābūt militāram ekspertam, lai saprastu, ka robežu aizsardzība ir tikai viens no elementiem, kas nodrošina drošību. Vissvarīgākais vienmēr būs labi apmācīta un bruņota spēcīga armija. Kad mums tāda būs, robeža būs vēl drošāka, raksta Polijas medijs "wnp.pl".
