Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, reaģējot uz karagūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju, sociālajā vietnē "X" ierakstījis: "Es gribētu pievērsties atkārtotajam jautājumam par tiem "parastajiem krieviem", kuriem nevajadzētu piemērot sankcijas."
Publiskā telpā nepalika nepamanīta 1. augustā veiktā pompozā Rietumu un Krievijas ieslodzīto apmaiņa un atbrīvoto Krievijas politieslodzīto izteikumi par to, ka Rietumu sankcijas nesasniedz mērķi - tās nekaitē Vladimiram Putinam, bet kaitē “parastajiem krieviem”. Šajos izteikumos acīgākie vērotāji pamanīja Putina propagandistu vēstījumu par Rietumu sankciju nožēlojamo raksturu un to, ka tās nepieciešams atcelt.
Vienīgais no Baltijas valstu ārlietu ministriem, kurš pamanīja izteikumu būtību, ir G. Landsberģis, liecina sociālā vietne “X”. Latvijas ārlietu ministre Braže (“Jaunā vienotība”) savos pēdējos ierakstos “X” ieslodzīto apmaiņu vispār nepiemin, bet pauž prieku par F-16 piegādēm Ukrainai un lepojas ar Latvijas ārlietu resora 105. dzimšanas dienas nosvinēšanu.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna vietnē “X” vien pamanījis pašu apmaiņas faktu un paudis vēlmi, lai šādas politieslodzīto atbrīvošanas turpinātos: “Milzīgs solis taisnīguma virzienā, ka atbrīvoti Krievijas nepamatoti ieslodzītie aktīvisti & žurnālisti, tostarp Vladimirs Kara-Murza & Ivans Gerškovičs. Bet ar to nepietiek. Es aicinu Krieviju atbrīvot visus politieslodzītos, kas notiesāti ar apkaunojošām apsūdzībām demokrātijas apspiešanai.”
Lietuvas ārlietu ministrs jau vairākkārt ir izcēlies ar saviem asajiem izteikumiem pret agresorvalsti Krieviju un tās līderi Vladimiru Putinu. Kā raksta lietuviešu medijs “respublika.lt”, G. Landsberģis šā gada 5. jūlijā asi kritizējis Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Maskavā. Reaģējot uz šādu Budapeštas līdera lēmumu, Lietuvas valsts diplomātijas vadītājs skaidri norādījis, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nedrīkst sagaidīt ar rokasspiedienu. "Rokudzelži, nevis rokasspiedieni," sociālajā tīklā "X" rakstīja G. Landsberģis.
Tāpat šā gada maijā G. Landsberģis Londonā paudis viedokli, ka Ukrainai vajadzīga lielāka palīdzība un Eiropai jāmeklē veidi, kā to sniegt, raksta “respublika.lt”. G. Landsberģis Londonā tikās ar Lielbritānijas ārlietu sekretāru Deividu Kameronu, lai apspriestu militāro, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai, sankcijas pret Krieviju un gatavošanos NATO Vašingtonas samitam.
"Esmu gandarīts, ka Lietuva un Apvienotā Karaliste ir līdzīgi domājošas attiecībā uz atbalstu Ukrainai. Visi mūsu centieni vērsti uz to, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru pār agresoru," uzsvēris G. Landsberģis. Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas teiktā, G. Landsberģis un D. Kamerons iestājas par sankciju režīma turpmāku stiprināšanu pret Krieviju.
"Mūsu vēstījums Putinam ir tāds, ka laiks nav viņa sabiedrotais. Ir jāpastiprina sankciju spiediens uz Krieviju, jāmeklē veidi, kā novērst sankciju apiešanu. Rietumos iesaldētie Krievijas aktīvi ir jānodod Ukrainas aizsardzībai un rekonstrukcijai. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu aizsardzības industrija sajustu mūsu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un nodrošināt Eiropas aizsardzību ilgtermiņa līguma veidā," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Tāpat Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis 2023. gadā tviterī pavēstīja, ka Starptautiskās krimināltiesas izdotais Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderis ir vēsturisks notikums un jaunu precedentu radīšana.
"Tā veidojas vēsture. Putina aresta orderis ukraiņu bērnu deportācijai rada jaunus precedentus,” tviterī rakstīja G. Landsberģis. "Bet stāsts beigsies tikai tad, kad visi kara noziegumi un agresijas noziegums būs izmeklēti un vainīgie tiks notiesāti."
"(..) mums ir jāpierāda ar konkrētiem risinājumiem un praktiskām darbībām, ka NATO ir ne tikai bijusi un ir, bet arī paliks spēcīgākā kolektīvās aizsardzības alianse pasaulē. Lietuvā mēs jau tuvojamies 3%, labas ziņas no Apvienotās Karalistes, kas ir apņēmusies 2030. gadā aizsardzībai tērēt 2,5% no IKP. Mums jāturpina stiprināt NATO austrumu flanga drošību," uzsvēra G. Landsberģis.
Maijā Lietuvas ārlietu ministrs arī Francijas kanālam LCI paziņojis, ka Lietuva būtu gatava sūtīt savu karaspēku uz Ukrainu kā instruktorus, lai apmācītu karavīrus Ukrainā, ja Francija uzņemsies vadību un vadīs šādu līdzīgi domājošu valstu koalīciju.
Lietuvas ārlietu ministrs arī saskata Parīzes līderības potenciālu rotācijas pretgaisa aizsardzībā Baltijas valstīs. "Mēs uzskatām, ka francūži noteikti varētu ieņemt vadošo pozīciju, izvietojot pretgaisa aizsardzības elementus Baltijas valstīs un pārliecinot citus sabiedrotos kontrolēt rotācijas," sacīja ministrs.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs ir dedzīgs Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs un stingri atbalsta viņa karu Ukrainā. Pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna domām, sankciju noteikšana Kirilam būtu pretrunā ar "ticības brīvību", kas 2022. gadā noveda pie tā, ka pareizticīgo garīdznieks netika iekļauts sankciju sarakstā.
Lietuva atkārtoti centīsies panākt, lai viņa vārds tiktu iekļauts "melnajā sarakstā", apsverot septīto ierobežojumu paketi Kremlim, toreiz sacīja ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un ziņoja Lietuvas nacionālā televīzija “lrt.lt”.
"Ir arī acīmredzama pierādījumu pakete, uz kuras pamata bija iesaistīts patriarhs Kirils. Jo bez pierādījumiem viņš nebūtu ieradies," žurnālistiem Seimā sacīja Lietuvas diplomātijas vadītājs. "To atbalstīja visi 27 valstu vēstnieki un, pats interesantākais, 27 valstu vadītāji."
Pēc G. Landsberģa teiktā, garīdznieks tika izņemts no sankciju saraksta "pēc līderu lēmuma, pirms juridiskā dokumenta publiskošanas". "Nu ir skaidrs, ka ir atrasta pat politiska vienprātība. Kādu iemeslu dēļ (tika dzēsts - BNS) - nevaru atbildēt, nezinu. Bet tas ļauj mums teikt, ka mums ir tiesisks pamats, praksē ir bijusi politiska vienprātība, mēs varam mēģināt to meklēt vēlreiz," sacīja ministrs.
