Krievijas Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, saskaņā ar kuru Federālais drošības dienests (politiskā policija) un Iekšlietu ministrija varēs konfiscēt gan Krievijā, gan arī ārzemēs dzīvojošajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem personu apliecinošus dokumentus.
Ja likumprojekts tiks pieņemts, Krievijas Federācijas konsulārajām iestādēm būs tiesības konfiscēt ārzemju un vispārējās iekšzemes pases Krievijas Federācijas pilsoņiem. Tas nozīmē, ka emigranti, kuri bēga no Kremļa represijām uz ārzemēm, nevarēs doties uz ārzemēm, jo viņiem tiks atņemti visi personu apliecinoši dokumenti. Vienīgais dokuments, ko krieviem izsniegs pases vietā, būs apliecība, ko varēs uzrādīt uz robežas - bet tikai par atgriešanos Krievijā.
Dažiem Krievijas departamentiem pēc pēdējām izmaiņām likumdošanā jau ir tiesības konfiscēt krieviem ārvalstu pases. Piemēram, muitniekiem un robežsargiem ir tādas tiesības - viņi var konfiscēt ārzemju pasi cilvēkam, kurš vēlas pamest Krieviju, ja tajā konstatē kļūdas. Krievijas mediji rakstīja par vairākiem līdzīgiem gadījumiem: drošībnieki, norādot uz nepilnībām uzvārda rakstībā un dzimšanas vietas norādē pasē, atņem krieviem (parasti vīriešiem) pases tieši pirms izlidošanas uz citu valsti.
Cilvēktiesību organizācijas Pirmā departamenta jurists Jevgeņijs Smirnovs Krievijas medijiem skaidroja, ka tagad Krievijas Federācijas robežsargi, kas ir pakļauti FSB, varēs konfiscēt pases, ja tajās atradīs neatļautas izmaiņas: piemēram, atzīmes ar pildspalvu. Advokāts baidās, ka robežsargi paši sāks sabojāt, piemēram, sasvītrojot tās ar pildspalvām, robežu šķērsojošo krievu pases, lai gūtu formālu ieganstu viņu dokumentu konfiscēšanai.
Lielākā daļa Krievijas pretkara emigrantu, kuru vidū ir ne tikai politiskie aktīvisti, bet arī uzņēmēji, žurnālisti un IT uzņēmumu darbinieki, kuri pameta Krieviju, protestējot pret Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, nav pasargāti no Putina režīma, pat ja viņi dzīvo citās valstīs. Viņiem joprojām ir jāapmeklē Krievijas Federācijas vēstniecības un konsulāti citās valstīs, lai iegūtu uzturēšanās dokumentus, vai periodiski jādodas uz Krieviju, ja viņiem personīgi nav tiešu kriminālvajāšanas draudu un, piemēram, Krievijā palikuši gados vecāki radinieki.
Žurnālists Dmitrijs Koļezevs norādījis, ka Krievijas konsulāti daudzās valstīs cieši sadarbojas ar Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm. Krievijā viņš tika pasludināts par ārvalstu aģentu un tiek saukts pie kriminālatbildības par Putina režīma un Krievijas armijas kritizēšanu. Koļezevam apsūdzības dokumenti tika nosūtīti uz adresi Viļņā, kur viņš dzīvoja līdz pagājušajam gadam. Tagad žurnālists ir aizbraucis uz citu valsti, taču uzskata, ka viņa dzīvesvietas adresi Viļņā Krievijas tiesībsargājošās iestādes varēja iegūt tikai no Krievijas vēstniecības diplomātiskajiem darbiniekiem.
Krievu emigranti baidās, ka nākamais Krievijas varas iestāžu solis var būt aizliegums konsulātos saņemt jebkādus dokumentus. Tagad Krievijas pilsoņi var mainīt savu pasi, izmantojot konsulātus vai vēstniecības (jaunas Krievijas ārzemju pases kalpošanas laiks ir 10 gadi, iekšzemes pase ir jāatjauno 20 un 45 gadu vecumā). Šāds likums jau stājies spēkā Baltkrievijā - jebkādus dokumentus, arī tos, kas tiek pieprasīti no Baltkrievijas pilsoņiem Eiropas valstīs, tagad ir iespējams saņemt tikai pašā Baltkrievijas teritorijā. Tiem, kas bēguši no Lukašenko režīma vajāšanām, atgriešanās dzimtenē bieži vien ir nāvējoša.
Baltkrievu diaspora mēģināja iniciēt "brīvās Baltkrievijas pases" ieviešanu ar Eiropas iestādēm, taču jaunākās ziņas par šo iniciatīvu ir tādas, ka spriešana aizvirzījusies vien par šādas pases dizainu. Nav bijusi informācija, vai šāda pase ES būs atzīta par likumīgu personu apliecinošu dokumentu. Arī trimdas Krievijas opozīcija apsprieda iespēju ieviest “labo Krievijas pasi”, tomēr šī ideja aizsargāt pretkara krievu emigrantu tiesības, tāpat kā vairums citu, tā arī palika interneta mēmu līmenī.
