Pēc Krievijas ekonomikai piemērotās 14. sankciju paketes no Pasaules Bankas publiskotajiem datiem izriet, ka Krievijas iedzīvotāju oficiālie ienākumi tikai pieaug.
Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķinu metodiku, lai valsts iekļautos augstu ienākumu kategorijā, nacionālajam kopproduktam jeb IKP gadā uz vienu iedzīvotāju ir jābūt lielākam par 14 005 USD.
Saskaņā ar Pasaules Bankas metodoloģiju 2022. gadā Krievijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 12 830 USD, taču 2023. gadā tas pieauga līdz 14 250 dolāriem.
Eksperti Eiropā uzdod jautājumu, kā tas ir iespējams - galu galā, visādi lietpratēji vienā balsī prognozēja ne tikai Krievijas ekonomikas sabrukumu, bet iedzīvotāju nonākšanu zem nabadzības sliekšņa. Sociālās saziņas vietnē “X” (“Twitter”) joprojām tiek izplatītas nezināmas izcelsmes fotogrāfijas, kurām it kā jādemonstrē krievu nabadzība.
Patiesībā nav pārsteidzoši, ka Krievija ietilpst to valstu kategorijā, kurās ir augsts ienākumu līmenis. IKP ir visu valstī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība. Tas nozīmē, ka iekšzemes kopproduktam pieskaita valsts pilsoņu ārvalstīs saņemtos ienākumus, no kuriem tiek atskaitīti vienīgi tie ienākumi, kurus Krievijā guvuši ārzemnieki un kurus tie izved ārpus Krievijas.
Krievijas IKP brīnums ir skaidrojams arī ar būtisku militāro izdevumu kāpumu. Tie ir ne tikai tiešie izdevumi armijas uzturēšanai, bet arī ar tiem saistītie izdevumi militārajai rūpniecībai un maksājumi tā saucamajiem brīvprātīgajiem krievu vīriešiem par piedalīšanos karadarbībā, kur tiek solīta alga virs trim tūkstošiem eiro mēnesī. Tieši pateicoties iebrukumam Ukrainā, Krievijai ir izdevies atdzīvināt savu ekonomiku, kurai bez karadarbības vajadzēja sabrukt, uzskata Eiropas politiķi. Kara laikā militārpersonām nav kur tērēt naudu - tāpēc viņi sūta algu mājās. Daudzas “līgumkareivju” sievas glabā vīra bankas kartes pie sevis dzīvoklī skapī, un faktiski šī nauda darbojas kā investīcija vietējai ekonomikai. Tādējādi tirdzniecības nozare Krievijā kopš 2022. gada ir augusi par 6,8%, finanšu sektors - par 8,7%, bet mājokļu būvniecība - par 6,6%.
Vēl viens svarīgs punkts. Kā norāda ekonomisti, patiesais nacionālais kopprodukts var būtiski atšķirties no reālā, ja valstī ievērojama daļa resursu un saražotā pieder ārvalstu uzņēmumiem, taču šiem uzņēmumiem gūtos ienākumus neļauj no valsts izvest. Respektīvi, IKP automātiski palielinās, ja ārvalstniekiem liegts no valsts izvest gūtos ienākumus.
Krievija pēdējo divu gadu laikā ir atbrīvojusies no ārvalstu kapitāla lielajos privātajos uzņēmumos. Ļoti daudzi Eiropas, Amerikas un Japānas uzņēmumi, kuriem bija aktīvi Krievijā, no tiem par nominālu samaksu atteicās, nododot īpašumtiesības vietējai pārvaldībai. Tā tas notika, piemēram, ar kompāniju “Henkel” un “Knauf” kapitāla daļām. Nostrādāja arī cits variants, kad kapitāla daļas tika pazaudētas pavisam. Tās ar Putina dekrētu faktiski tika nacionalizētas un nodotas Putina draugu vai Čečenijas “autoritāšu” pārziņā. Tā notika ar Krievijā strādājošo “Carlsberg” alus darītavu un lidostu “Pulkovo”. Tādām globālajām ķēdēm kā “McDonald’s” vai “Starbucks” paveicās vairāk, jo tām izdevās savus aktīvus pārdot Krievijas uzņēmumiem par visai saprātīgu cenu. Tiem, kuriem neizdevās atbrīvoties no aktīviem Krievijā, paveicās mazāk. Rietumos šādiem aktīviem nav vērtības. Krievijas varas iestādes tajos uzņēmumos, kuros vēl ir ārvalstu kapitāls, uzņēmumu vadību un darbiniekus tur par ķīlniekiem. Viņiem piespiedu kārtā ir jāapstiprina katrs darījums par ārvalstu uzņēmumu aktīvu pārdošanu. Aktīvu atpirkšanas cenu nevis diktē tirgus, bet gan nosaka Kremlis, Putina padomnieki un viņam pietuvinātie.
Tiek novērots, ka Krievijas tirgū atgriezušies tādi Rietumu zīmoli kā “Bosch”, “Delonghi” un “Philips”, kas iepriekš paziņoja par izstāšanos no Krievijas tirgus. Turklāt šo zīmolu produkti tiek piegādāti Krievijai caur Turcijas un citu valstu uzņēmumiem. Vairāku Rietumu ekonomikas izdevumu aptaujātie eksperti norāda, ka Krievijai tiek piegādāta tāda sadzīves tehnika, kas oficiāli ražota pārdošanai Ukrainā. Taču, tā kā Ukrainas tirgus ir diezgan mazs un nevar pilnībā nodrošināt Rietumu uzņēmumu ienākumus, šie zīmoli izmanto nepilnības, lai atgrieztos Krievijas tirgū, kur viņu produkti ir pieprasīti un gūst peļņu.
Uz minēto faktoru fona it kā neloģiskais nacionālā kopprodukta pieaugums Krievijā izskatās diezgan loģisks, ja vien, protams, Krievijai piemēroto sankciju ietekmes izpētē vadāmies no ekonomikas skatu punkta, nevis no ģeopolitikas apsvērumiem.
