Uz ko spējīga Baltkrievijas armija, vai tā ir reāls drauds Latvijai?

© Foto kolāža

Draudi, ka karā ar Ukrainu varētu iesaistīties arī Baltkrievija, pastāv jau kopš 2022. gada 24. februāra, un šis ir viens no scenārijiem, ar ko Ukrainai nākas rēķināties. BBC izpētījis, vai Baltkrievijas armija ir reāls drauds tās kaimiņvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai.

Jautājums mediju telpā par “Baltkrievijas draudiem” tiek aktualizēts ar biedējošu regularitāti.

Par to, uz ko tiešām ir spējīga Baltkrievijas armija un kā tas varētu ietekmēt Baltijas valstis, izmantojot no Krievijas saņemtos taktiskos kodolieročus, raksta BBC.

Divi tanki un kodolieroči

Baltkrievijas propaganda cenšas veicināt “Baltkrievijas vareno bruņoto spēku” tēlu, kas ir gatavi cīnīties gandrīz visā NATO austrumu flangā un izcīnīt savu ceļu cauri Suvalku koridoram - tiesa gan, ekspertu vidū tas raisa skepsi, ņemot vērā Baltkrievijas armijas kaujas pieredzes trūkumu.

“Baltkrievija ir slēgta valsts. Pēc viņu publicētajiem video ir grūti novērtēt armijas reālo kaujas efektivitāti, taču vēsture liecina, ka ienaidnieku novērtēt pārāk zemu ir bīstami. Mums vienmēr ir jāpieņem, ka tas var būt daudz spēcīgāks, nekā šķiet,” sarunā ar BBC brīdināja “Défense Express” galvenais redaktors Oļegs Katkovs.

Kāda šodien ir Baltkrievijas armija, kas pēdējo divu gadu laikā no Krievijas saņēmusi S-400 un “Iskander-M” kompleksus, kā arī, iespējams, taktiskos kodolieročus?

Mūsdienu Baltkrievijas Republikas bruņotie spēki ir PSRS Baltkrievijas militārā apgabala pēctecis. Kā viens no padomju armijas rietumu priekšposteņiem aukstā kara laikā tas bija spēcīgs formējums, kurā astoņdesmito gadu beigās bija vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Tajā ietilpa divas tanku, viena kombinētā ieroču un viena gaisa armija, kā arī daudzas sauszemes divīzijas, tostarp artilērijas un raķešu vienības un desantnieku un speciālo spēku brigādes. Tāpat dažādos laikos uz Baltkrieviju tika izvestas dažas padomju spēku grupas vienības no Austrumvācijas, piemēram, 6. gvardes tanku divīzija.

Līdz ar PSRS sabrukumu jaunizveidotā Baltkrievijas armija saņēma lielu padomju tehnikas un ieroču mantojumu, ko tā veiksmīgi eksportēja gadsimtu mijā - līdzīgi kā to darīja Ukraina. Daļa no nepārdotajiem tankiem, kājnieku kaujas mašīnām, bruņutransportieriem, pašgājējlielgabaliem un cita aprīkojuma kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas mehanizēto un artilērijas vienību pamatu.

Salīdzinot ar milzīgo 200 000 cilvēku lielo PSRS Baltkrievijas militāro apgabalu, pašreizējais Baltkrievijas armijas lielums varētu tikt raksturots kā “kompakts”, uzsver eksperti.

2023. gadā preses konferencē Aleksandrs Lukašenko sacīja, ka miera laikā Baltkrievijas armijā ir 75 tūkstoši cilvēku, tomēr 2022. gadā Lielbritānijas Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) novērtēja Baltkrievijas militārpersonu skaitu kaujas vienībās ar tikai 48 tūkstošiem cīnītāju, bet kopā ar civilajiem amatiem - mediķiem, šoferiem, virtuves strādniekiem - Baltkrievijas bruņoto spēku apmēri varētu sasniegt 70-75 tūkstošus cilvēku.

Saskaņā ar Baltkrievijas aizsardzības ministra Viktora Hreņina teikto, 2022. gadā 60% no viņa armijas bija līguma karavīri, proti, iesaucamo daļa saglabājas diezgan liela.

Divu gadu laikā personāla skaits diez vai būtu varējis būtiski palielināties - neatkarīgās uzraudzības grupas nav fiksējušas spēku pieaugumu, un pats Aleksandrs Lukašenko regulāri apliecina, ka nedomā izsludināt mobilizāciju, lai gan vienlaikus tas viņam netraucēja pērn preses konferencē draudēt, ka kara apstākļos Baltkrievija spētu palielināt savas armijas apmēru līdz pusmiljonam cilvēku.

Pēc Baltkrievijas nevalstiskās vietnes “Zerkalo” aplēsēm, pat ņemot vērā rezervistus un citus drošības spēkus, piemēram, policiju, 500 tūkstošu kareivju sasniegšana bruņotajiem spēkiem šķiet nereāls uzdevums - gan no bruņoto spēku viedokļa, nodrošināt šādu daudzumu ar ieročiem un ekipējumu, gan no valsts ekonomikas viedokļa.

Turklāt pat esošo 50 tūkstošu militārpersonu kaujas gatavību daudzi novērotāji vērtē skeptiski, jo neviens no viņiem nav piedalījies reālās kaujas operācijās.

2022. gada janvārī pēc nemieriem Kazahstānā uz turieni operācijas ietvaros devās “Baltkrievijas bataljona taktiskā grupa”, lai patrulētu vairākos objektos, taču arī toreiz Baltkrievijas militāristi nepiedalījās nevienā militārā sadursmē, un viens no dalībniekiem par lielāko grūtību nosauca “stepes vēju”.

Eksperti lēš, ka kaujai faktiski būtu gatavi aptuveni pieci tūkstoši Baltkrievijas Republikas militārpersonu, tomēr, pat neskatoties uz vispārējiem skeptiskiem vērtējumiem par to skaitu un kaujas gatavību, Baltkrievijas bruņotie spēki ir regulāra armija, kurai ir sava struktūra un dažādu veidu smagais bruņojums.

Draud ar taktiskajiem kodolieročiem

Lai arī lielākā daļa Baltkrievu armijas bruņojuma ir mantojums no PSRS, nopietnāks drauds ir tās taktiskie kodolieroči.

Par taktisko kodolieroču nodošanu Baltkrievijai Vladimirs Putins paziņoja 2023. gada pavasarī, un kopš pagājušās vasaras sāka parādīties ziņas, ka valstī jau ir kodollādiņi.

Baltkrievijas rīcībā esošās “Iskander-M” raķešu sistēmas var būt arī kodolieroču nesēji. Šādam nolūkam var tikt izmantota arī uzbrukuma lidmašīna Su-25, par kuras atbilstošu modernizāciju tika paziņots Minskā.

“Iskander-M”, kura darbības rādiuss sasniedz 500 km, taktisko kodolieroču draudi attiecas uz Poliju un Baltijas valstīm, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju un nelielu daļu Čehijas, raksta BBC.

Apdraudēta ir arī lielākā daļa Ukrainas - kodolieroči Baltkrievijā ar atbilstošiem nesējiem ir ģeopolitisks izaicinājums, ko izmanto Krievija.

"Krievija iznīcināja vairākus pamatlīgumus par noteikta diapazona raķešu neizplatīšanu," saka Oļegs Katkovs. "Tajā pašā laikā nav zināms, vai Minska patiešām saņēma kodolieročus," viņš piebilst.

Eksperts piebilst - lielākā daļa novērotāju uzskata, ka šo kaujas galviņu “sarkanā poga” joprojām atrodas Maskavā, neraugoties uz Lukašenko izteikumiem, ka "tā ir mūsu un Putina darīšana”.

Pastāv arī šaubas par to, cik lielā mērā "kodolmateriālu pārvietošana" vispār notikusi.

"Viņi mums nerādīja kodolieročus. Iespējams, ka vēlāk mēs uzzināsim, ka tas viss bija tikai liels blefs,” saka baltkrievu politologs Artjoms Šraibmans, kurš kopš 2021. gada vasaras dzīvo ārpus Baltkrievijas.

Ko par iespējamo karadarbību domā paši baltkrievi?

Kāds BBC sarunu biedrs, kurš pameta Baltkrieviju pēc 2020. gada notikumiem, bet joprojām sazinās ar bijušajiem līdzpilsoņiem, stāsta, ka, pēc viņa domām, pilna mēroga iebrukuma sākumā Baltkrievijas armija pārsvarā bija pret viņu tiešu iekļaušanu karā pret Ukrainu.

To apstiprina arī baltkrievu vietnes “Hartija - 97” galvenā redaktore Natālija Radzina, kas arī atrodas ārpus Baltkrievijas.

“Viņi, protams, nevēlas karot, to varu teikt droši. Ja viņi dosies karā, viņi dosies tikai pēc pavēles un piespiedu kārtā, taču labi zinot, kādas būs šīs dalības sekas,” viņa komentē.

Līdzīgas domas pauž arī Artjoms Šraibmans: “Pašreizējā nemobilizētajā stāvoklī Baltkrievijas armija nerada nopietnus draudus Ukrainai. Tā nevarētu sniegt nopietnu palīdzību Krievijai. Tās izmantošana kaujas laukā būs jūtama varbūt dažas dienas vai nedēļas, taču sekas pašai Baltkrievijai būs ilgstošas.”

Tomēr Oļegs Katkovs vērš uzmanību, ka nevar ignorēt četras mehanizētās brigādes un divas desanta brigādes ar vēl divu artilērijas brigāžu atbalstu, kuras Baltkrievija var izmantot kā triecienspēkus.

"Ja uzdosim jautājumu, kur viņi var doties uzbrukumā, mēs redzēsim diezgan sarežģītu zonu jebkurai uzbrukuma darbībai - ierobežots ceļu skaits, daudzi necaurejami meži un purvi," viņš norāda.

Eksperts uzsver, ka šādos apstākļos, kā arī ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku sagatavošanos un mūsdienu kara “kaujas lauka realitāti”, bruņutehnikas masveida izmantošana neizskatās īpaši iespējama vai racionāla.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka Baltkrievija tieši iesaistīsies karā, viņš brīdina: “Tāda iespēja pastāv. Tā nav nulle. Tā ir tikai ilūzija, ka "tas nenotiks, jo tā ir tikai informācijas psiholoģiskā - speciālā operācija”. Situācija ir jāuztver nopietni.”

Pasaulē

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Svarīgākais