Kopš Ukrainas kara sākuma ir notikušas vairākas karagūstekņu apmaiņas starp Ukrainu un Krieviju. Lietuvietis Kosts Rimša, kas konsultēja Ukrainu gūstekņu apmaiņā, stāsta, ka Krievijas sarunu vedēji ir neprognozējami un viss process ir psiholoģiski mokošs un garš, vēsta tv3.lt.
Kad Mariupoles aizstāvja Serhija sievai Marijai pazuda kontakti ar vīru, viņa gaidīja ļaunāko. Serhijs, kurš aizstāvēja “Azovstaļ” rūpnīcu Mariupolē, tika sagūstīts 2022. gadā. Viņš ir viens no vairāk nekā 900 Ukrainas Azovas brigādes karavīriem, kuri joprojām atrodas gūstā Krievijā.
"Joprojām neko nezinu par viņu vai viņa atrašanās vietu," izdevumam “The Counteroffensive” sacīja Marija.
Trešajā Ukrainas kara gadā, iespējams, vienīgā sadarbību uzturošā organizācija starp abām valstīm - Ukrainu un Krieviju - ir Speciālā koordinācijas štāba grupa. Tās uzdevums ir risināt sarunas par ieslodzīto apmaiņu. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukraina un Krievija ir veikušas vairāk nekā 50 gūstekņu apmaiņas, kopumā Ukrainā ir atgriezti vairāk nekā 3000 karagūstekņu.
Pasaule ar aizturētu elpu sekoja līdzi pirmajai karagūstekņu apmaiņai, kas notika 2022. gada 22. septembrī. Krievija toreiz atdeva Ukrainai 215 gūstekņus, saņemot pretī prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku un 55 Krievijas karavīrus. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks atklāja, ka “200 no mūsu varoņiem" tika apmainīti pret Medvedčuku, savukārt pieci "Azovstaļ" "komandieri varoņi", kas "jau bija drošībā", tika apmainīti pret 55 krievu gūstekņiem.
Tomēr vismaz 900 sagūstīto Ukrainas aizstāvju joprojām atrodas Krievijā un par viņu likteni piederīgajiem maz kas zināms.
Marija, tāpat kā citu karagūstekņu piederīgie, nezina, vai viņas vīrs vispār kādreiz atgriezīsies - ieslodzīto apmaiņas sarunu iznākumu starp Ukrainu un Krieviju ir gandrīz neiespējami saprast vai paredzēt, raksta tv3.lt.
Kāda sieviete, kuras vīrs atradās Krievijas armijas gūstā, stāsta, ka karagūstekņi apmaiņas laikā pārtiku saņem tikai tad, kad atgriežas Ukrainā.
"Vienam ukraiņu karavīram iedeva šokolādes tāfelīti. Es redzēju, kā viņš to turēja, cieši piespiedis pie sejas, aizvēra acis un lēni ieelpoja tās smaržu. Man joprojām uzmetas zosāda, domājot par to," sieviete klusi stāsta, skatoties uz savām kājām. Viņa lūdz neatklāt savu vārdu.
Izdevums "The Counteroffensive" sarunājās ar ķīlnieku sarunu speciālistu Kostu Rimšu no Lietuvas, kurš no 2014. līdz 2022. gadam palīdzēja apmācīt Ukrainas karagūstekņu sarunu dalībniekus.
K. Rimša uzsver, ka Krievija ir gatava bezgalīgi vilcināties ar sarunām par karagūstekņiem.
"Krievija zina, ka Ukrainai trūkst darbaspēka," viņš skaidro. Šim viedoklim piekrīt arī Ukrainas Koordinācijas štāba preses pārstāvis Petro Jacenko. Viņš piebilst, ka Krievijas politika ir "neatbalstīt Ukrainu, nesniegt nekādu pārskatāmu informāciju". Turklāt Krievija zina, ka Ukrainas karaspēka saglabāšana ir prezidenta Volodimira Zelenska problēma.
Kad sarunu dalībnieki beidzot satiekas pie sarunu galda, ir ļoti svarīgi pareizi “izspēlēt savas kārtis”, atklāj K. Rimša. Viņiem visiem ir iepriekš sagatavotas runas, saraksti ar to, par ko viņi ir gatavi vienoties un par ko nē.
“Visam jāizskatās pēc iespējas ticamāk. Viss ir jāpieraksta un jāsaglabā kā atgādinājums gadījumā, ja sarunu biedrs vēlāk maina savus vārdus. Svarīgi ir arī tas, kā sarunas tiek sagatavotas, un ne mazāk svarīgs ir arī tajās iesaistīto personu raksturs. Kādām īpašībām ir jāpiemīt sarunu vedējam? Ir jābūt prātīgam. Iepriekš var iemācīties relaksācijas vingrinājumus, dažādus elpošanas vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt mieru stresa situācijā, taču vienkāršas psiholoģiskas metodes nederēs,” uzsver K. Rimša.
K. Rimša skaidro, ka pirms došanās uz sarunu telpu ar dalībniekiem strādā psihologi, kuri nodrošina, lai sarunu biedrs saglabātu mieru. Psihologi izmanto arī neirolingvistiskās programmēšanas metodes, lai izveidotu sarunu dalībnieka rakstura profilu.
Piemēram, viena no metodēm, ko izmanto, ir šāda - viena puse var nosūtīt sarunu vedēju, kurš izskatās gandrīz identisks otras puses sarunu dalībniekam, bet ir divreiz garāks par viņu. Tas ir liels psiholoģiskais spiediens, ar kuru ir jāprot tikt galā.
Gūstekņu apmaiņu ļoti smagu padara arī tas, ka ir gandrīz neiespējami atrast modeli, lai saprastu, ar kādiem karavīriem Krievija gribēs apmainīties, - tas ir ļoti sarežģīts, ilgstošs process, uzsver Ukrainas Koordinācijas štāba preses pārstāvis Petro Jacenko.
Piemēram, kad Ukraina vienojās ar Krieviju par desmit smagi ievainotu ukraiņu karagūstekņu apmaiņu, visi bija pārliecināti, ka Krievijai būtu bijis izdevīgi viņus atdot Ukrainai, ņemot vērā, ka ievainoto karavīru ārstēšana Krievijai izmaksā ļoti dārgi. Tomēr tā vietā Krievija atgrieza piecus ievainotus karavīrus un piecus karavīrus, kuriem nebija nepieciešama medicīniskā palīdzība.
"Mums nebija ne jausmas, kāpēc Krievija izdarīja šādu izvēli," piebilst Jacenko.
Katras sarunas ir pilnīgi atšķirīgas, un tās virza unikāli faktori. Karagūstekņa Serhija sieva Marija rūpīgi seko katrai no karagūstekņu apmaiņām, cerot, ka kādu dienu tiks atbrīvots arī viņas vīrs.
