Ar Dona dziesmas “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvaru agrā svētdienas rītā noslēdzās Latvijas Radio 2 rīkotā dziesmu aptauja “Muzikālā banka”. Aiz šī sausi statistiskā teikuma slēpjas vesels lēvenis dažnedažādu notikumu un baumu, kas TV skatītājiem un radioklausītājiem palika neredzamas un nezināmas. Pavērsim priekškaru!
Lai kādi arī būtu “Muzikālās bankas” rezultāti, protams, ka visu aizēnoja “CSC Telecom” tehniskās problēmas ar telefonbalsojuma nodrošināšanu, ja precīzāk - ar nespēju to nodrošināt. Labā ziņa - sistēmu “uzkāra” skatītāju aktivitāte, proti, publika izmantoja to, ka šoreiz (šķiet, pirmoreiz šādu un līdzīgu šovu vēsturē) bija tikai zvanu limits no viena tālruņa numura, taču tas nebija “paaugstinātas maksas pakalpojums”, kas nozīmē, ka būtībā zvans bija par brīvu. Tātad interese par šāda veida muzikālajiem šoviem joprojām ir. Taču šo labo ziņu pārliecinoši aizēnoja sliktā ziņa - sistēmu tā arī neizdevās “atkarināt”, līdz ar to balsojums palika tikai uz triecienīsziņu pleciem. Cik tas spēja dot objektīvus rezultātus (tiesa, pirmo vietu tas noteikti neietekmēja) un vai tiešām tehniku nebija iespējams pārbaudīt pirms pasākuma un to nācās testēt kaujas apstākļos - smalkjūtīgi paklusēsim.
Ironiskā kārtā šī bija pirmā reize “MB” ceturtdaļgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad finālšova uzvarētāju noteikšana tika atstāta tikai un vienīgi skatītāju jeb balsotāju rokās - ekspertu domas tika ņemtas vērā, tikai Top 15 izvēloties. Apskatnieks jau pirms fināla norādīja, ka šādā gadījumā “Muzikālās bankas” uzvarētājs zaudē tiesības saukt savu darinājumu par “pagājušā gada vērtīgāko popa un roka dziesmu” (tā to joprojām pozicionē “MB” rīkotāji), jo tās vērtība tiks noskaidrota nieka trīs stundu balsojumā, taču realitāte izrādījās vēl skaudrāka. Starp citu, ja uzvarētājs tiktu noskaidrots pēc vēsturiskās shēmas, proti, žūrijas un balsotāju domas kopvērtējumam dod rezultātu proporcijās 50:50%, uzvarētu grupa “Sudden Lights”, kuri bija labākie ekspertu vērtējumā un otrie skatītāju “triecienbalsojumā”, bet, ja labākos noskaidrotu pēc pēdējos gados aprobētās sistēmas (25% - žūrija, 25% - balsotāji iepriekšējās kārtās, 50% - tiešraides skatītāji), tad sanāktu, ka… Nav ne jausmas, kas sanāktu. Katrā ziņā šoreiz ekspertu vērtējumā otrā vieta pienācās Intaram Busulim ar viņa burvju flautu, bet trešo vietu ieņēma grupa “Kautkaili”.
Pie visa šī jūkļa balsošanā absolūti jāpievienojas “MB” organizatoriem viņu izvēlētajā konceptā, ka “uzvarētāji ir pilnīgi visi 15 finālā iekļuvušie”, lai gan viņi to, protams, bija domājuši citādi…
Par absolūtajām uzvarētājām gribētos kronēt Lindu Rušenieci un Unu Danielu, kuras kā bekvokālistes (jeb fona vokālistes) piedalījās trīs (!) priekšnesumos, kuru autori ieguva 4., 9. un 14. vietu - skaitot šos rezultātus kopā, abām meitenēm droši vien sanāktu lielākā punktu summa. Par “Prāta vētras” labāko kļuva Ingars Viļums, kura “Dzīparos” ar Antru Stafecku un Ivo Grīsniņu-Grīsli pie mikrofona sensacionāli ieguva trešo vietu (nenoliedzami lielākais pārsteigums - Antrai pēc tam bija grūti piemeklēt vārdus, lai raksturotu emocijas), kamēr paši “prātnieki” palika ceturtie - varbūt grupas basģitāristu vajadzētu vairāk izmantot dziesmu komponēšanā?
Par sestdienas vakara labāko gribētos saukt horeogrāfi Beāti Svarinsku, kura - jau atkal! - bija radījusi satriecošu šovu grupai “Citi zēni”, kas uz Daugavpils Olimpiskā centra skatuves, citējot uz jumta dzīvojošo Karlsonu, iranizēja, jandalēja un figurēja tā, ka skatītājiem pat nenāca ne prātā interesēties, kur ir “Citu zēnu” “balles baļļu dziesmas” pārinieki no grupas “Labvēlīgais tips”, jo viņus gluži labi aizvietoja bars ar klonētajiem Frediem. Par Latgalē labākajiem jāsauc grupa “Bez PVN” un Limbažu rēzekniete Diona, jo diez vai bez latgaliešu karstasinīgā atbalsta viņi būtu “uzbalsojušies” līdz neticami augstajai sestajai vietai.
Par uzvarētāju sevi var saukt arī reperis Fiņķis (kopā ar Patrishu), kura četriem “Zelta mikrofoniem” nominēto “Raķešu zinātni” pirmajā vietā lika paši mūziķi, fināla 15 vērtīgāko dziesmu izpildītāji (otrajā vietā šajā vērtējumā Chris Noah, trešajā - “Kautkaili”) un kurš gluži ciešami debitēja tiešraides vadītāja lomā, tikai vienreiz “noraujoties” un no skatuves tiražējot latvju reperu visbiežāk izmantoto stulbo frāzi “Uztaisām troksni!”, turklāt tas pats notika ģenerālmēģinājumā un tikai pie septītās dziesmas… Un vēl par uzvarētājiem sevi var saukt Ralfs Rubenis ar senseno ansambli “Tranzīts”, kuru popurijs ar slaveno “Es nevaru būt balts” trumpī teju norāva sporta centra jumtu. Turklāt bija interesanti vērot, kā dejās aizkulisēs metās un zālē gribēja to darīt vidējās un vidējās+ vecuma kategoriju klausītāji, kamēr jaunie ar samierniecisku, piedodošu un līdzjūtīgu smaidu tajā visā noraudzījās, tiesa, daļa bija gatava saviem vecākiem pievienoties. Nu re, cik daudz uzvarētāju!
Par pasākuma aizkulisēm. Šoreiz “MB” mēģinājumu skaits bija optimizēts, līdz ar to daudziem uzturēties Daugavpilī nācās īsāku laika sprīdi, tomēr kādas dziedātājas komandas interesantākais laika kavēklis aizkulisēs joprojām tika likts lietā - sapirkties labi daudz loterijas biļešu un tad visiem azartiski kasīt nost to lauciņus… Sponsori uz pasākuma beigu daļu bija sarūpējuši arī labi daudz alus četrpaku, kas arī droši vien mūziķiem padarīja visu šo pasākumu jautrāku. Starp citu, pats atraktīvākais vakara notikums tomēr izpalika - Intara Busuļa došanās uz Daugavpili… ar helikopteru. Lieta tāda, ka Intaram šajā vakarā vajadzēja piedalīties koncertizrādē “Ziedonis. Lācis. Vīrieši”, un, atšķirībā no Renāra Kaupera, viņš savam dziesmu patronam Kārlim Lācim nu nekādi nevarēja atteikt, tomēr Busulis esot bijis pilnā gatavībā un nopietnībā pēc izrādes steigties uz “Muzikālo banku” ar helikopteru. Diemžēl naktī helikopteri nelidojot, un tā nu Daugavpilij nācās palikt bez Intara, bet viņa burvju flautai samierināties ar sev necilo 11. vietu - nav šaubu, ja Busulis būtu ieradies klātienē, tā būtu daudz augstāka.
Lai gan… Aizkulisēs sprieda, vai vispār vērts tērēties dārgiem priekšnesumiem, šovam un lielām izpildītāju komandām, ja var kā “”Muzikālās bankas” klasiķis” (Fiņķa apzīmējums) Dons - uzkāpt uz skatuves parastā uzvalciņā, iespējams, pat iepriekšējos “MB” koncertos jau izmantotā, un vienkārši nodziedāt savu dziesmu, kura stilistiski ne ar ko neatšķiras no citos gados jau dzirdētajām, un izcīnīt nu jau piekto uzvaru, kurai pēc pāris nedēļām droši vien sekos panākums ar šo pašu dziesmu angliskā versijā arī Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē jeb “Supernovā”?! Nu jā, bet tad ir jābūt Donam… Jebkurā gadījumā daudzi mūziķi par rezultātiem neslēpa vilšanos, ko vēl vairāk stiprināja vēl viens “MB” rīkotāju “fēleris” - nenosaukt no skatuves visu Top 15, bet tikai pirmo trijnieku. Ak, kungs, dārgie “Muzikālās bankas” rīkotāji! Vai jums tiešām nepielec, ka tieši šī vietu sadale ir viens no “MB” trumpjiem, ko gaida gan mūziķi, gan skatītāji, jo visiem patīk sacensības?! Un sacensībās nozīme ir ne tikai tam, kurš uzvar, bet arī tam, kurš paliek, piemēram, devītajā vietā. Uz to nu gan nevajadzētu taupīt ētera laiku, tad drīzāk vajadzētu samazināt līdz apnikumam lielo fināldziesmu atkārtošanas reižu skaitu.
Pēc finālšova notikušajā ballītē jeb “afterparty” viesnīcā “Park Hotel Latgola” mūziķi gan visam jau bija atmetuši ar roku un metās negantās dejās vismaz līdz pusčetriem rītā (bet varbūt arī ilgāk). Savukārt Dons ballītē izcēlās ar pārliecinoši labāko svinīgo runu šo pasākumu vēsturē: “Es esmu saguris un došos gulēt, labu visiem vakaru un paldies!” Un viss, tiešām aizdevās!
Nokāpjot no skatuves uzreiz pēc uzvaras, viņš gan bija mazliet, mazliet runīgāks un vismaz sarunā ar apskatnieku dalījās savās pārdomās par notikušo un gaidāmo. “Es vienkārši varu tikai pateikt tiem cilvēkiem, kuri balsoja par “Lauzto šķēpu karaļvalsti”, milzīgu paldies. Man liels prieks, ka jums patīk tas, ko es daru, bet tagad ir laiks nostartēt “Supernovā” un varbūt beidzot īstenot arī to sapni, ka mēs varam atvest Eirovīziju uz Rīgu! Kāpēc gan ne, tas būtu lieliski, ja mums tas izdotos!” Savukārt taujāts, vai atbalstītājiem pietiks jaudas un finanšu trīs nedēļas nogales pēc kārtas - “Muzikālajā bankā”, “Supernovas” pusfinālā un finālā - balsot par Dona dziesmu, viņš tikai smejoties nogrozīja galvu: “Ārprāts… Tas ir ārprāts. Tas arī viss mans komentārs!”
Starp citu, ballītē Dona kā lielākais runātājs aiz viņa uz skatuves aicinātais “MB” izpildproducents Aigars Dinsbergs šoreiz nebija noskaņots uz svinīgām runām, taču viņš savu sakāmo bija pateicis jau iepriekš: “Pateicamies par skatītāju un klausītāju lielo aktivitāti un atvainojamies par sagādātajām neērtībām, kad telefonbalsojums īsi pēc tā sākšanās vairs nebija pieejams. Diemžēl pakalpojuma sniedzējam “CSC Telecom” to neizdevās atjaunot līdz pat balsošanas beigām, tādēļ organizatori un šī gada finālisti vienojās, ka vērtīgākā popa un roka dziesma tiks noteikta no triecienīsziņu balsojuma.” Šo īsā laikā panākto vienošanos kā vēl vienu uzvaru atzīmēja arī Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš, kurš gan neslēpa, ka “balsojuma nobrukšana atstāja nepatīkamas mieles”: “Šis vakars ir pierādījums tam, ka latviešu mūziķi ir paši labākie pasaulē. Ne vien tāpēc, ka katru gadu turpina radīt un dziedāt fantastiskas dziesmas dzimtajā valodā, bet arī tādēļ, ka tehnisku ķibeļu laikā spēj sadoties rokās un vienoties par labāko risinājumu!”
Rezumējot - beigas labas, viss labs. Pareizi, gandrīz piemirsās nosaukt vēl vienus uzvarētājus - Daugavpils pilsētu! Jau ceturto gadu šis pasākums notika šajā, no pārējās Latvijas skatupunkta raugoties, dažādi vērtētajā pilsētā, un ceturto reizi tā patīkami pārsteidza ar savu viesmīlību, cilvēciskumu un - jā, arī latviskumu. Olimpiskajā centrā ir ap 2000 sēdvietām, kas bija pilnībā aizpildītas gan uz ģenerālmēģinājumu, gan fināla koncertu, un cilvēki uz šo pasākumu nāca kā uz svētkiem jau teju stundu pirms tā sākuma. Daugavpils šova dalībniekus un viesus sagaidīja arī ar īpašiem piedāvājumiem, ko jau no piektdienas triju dienu garumā bija sarūpējuši pilsētas tūrisma objekti un uzņēmēji - arī to bija patīkami redzēt. Ja “MB” arī nākamgad notiks Daugavpilī, brauksim atkal!
“Muzikālās bankas 2023” Top 15
