Polija strauji modernizē dzelzceļa stacijas – investē vairāk nekā 1,4 miljardus zlotu

© Pixabay.com

Polijas dzelzceļa pārvadātājs PKP pēc staciju modernizācijas programmas realizācijas plāno pasažieriem atvērt aptuveni 30 dzelzceļa stacijas. Īstenojot dzelzceļa staciju investīciju programmu 2016.–2023. gadam, Polijas valsts dzelzceļa sabiedrība ir padarījusi pasažieriem pieejamas 112 dzelzceļa stacijas. Šo programmu plānots turpināt.

Mērķis - uzlabot pasažieru apkalpošanu mazākās pilsētās

Dzelzceļa stacijās ir jaunas iekārtas vai tās ir pārbūvētas. Šo investīciju bruto vērtība sasniedz 1 miljardu 426 miljonus Polijas zlotu (aptuveni 326 390 349 696,24 eiro), pavēstījis PKP preses dienests, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Šā gada plānos ir paredzēts, ka pašreizējās staciju investīciju programmas gaitā pasažieriem pēc modernizācijas tiks atvērtas aptuveni 30 dzelzceļa stacijas. Turklāt uzņēmums plāno sākt gatavoties investīcijām, kuras paredzēts īstenot dzelzceļa staciju investīciju programmas ietvaros 2024.-2030. gadam.

"2023. gadā mēs veicām vairākas būtiskas investīcijas staciju investīciju programmā 2016.-2023. gadam. Tās ietver Gdaņskas Główny, Kielce Główny, Gdańsk Wrzeszcz, Siedlce, Dąbrowa Górnicza, Świebodzin dzelzceļa staciju rekonstrukciju, kā arī jaunas dzelzceļa stacijas būvniecību Włocławek. Pabeigts visaptverošākais projekts - modernizētas 12 dzelzceļa stacijas Popradas ielejā," informēja preses dienests.

Dzelzceļa staciju investīciju programma ir lielākā PKP vēsturē. Tās galvenais mērķis ir uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti dzelzceļa stacijās mazākās pilsētās. Programmas mērķis ir arī samazināt jaunu staciju darbības izmaksas. Dzelzceļa staciju investīciju programma ietver arī vēsturisko ēku atjaunošanu un atdzīvināšanu, kas ir svarīgs vēsturiskā mantojuma aizsardzības elements.

"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka Polijā pēc dzelzceļa maršruta galvenās rekonstrukcijas pabeigšanas īsi pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, atgriežas ilgi gaidītie tiešie vilcieni no Krakovas uz Polijas Tatru kalnu galvaspilsētu Zakopani (https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/439303-vilcieni-atkal-vedis-uz-polijas-tatru-galvaspilsetu-zakopani). Tas paveikts, pateicoties vērienīgām Eiropas Savienības investīcijām Polijas dzelzceļa tīklā un dzelzceļa līniju modernizācijai. Dažos maršrutos dzelzceļa satiksme bija pieklususi pat vairākas desmitgades.

Zakopanes dzelzceļa renovācija notiek kopš 2018. gada. Papildus pilnīgi jaunam sliežu ceļam maršruts ieguvis arī modernizētas stacijas un pieturas. Posmā Novitarga-Zakopane tiek būvētas arī pilnīgi jaunas pieturas - Bańska Niżna un Poronin - Misiagi.

Projektu, kura neto vērtība pārsniedz 1,1 miljardu Polijas zlotu (aptuveni 254 587 023 130 eiro), Eiropas Savienība līdzfinansē no Infrastruktūras un vides darbības programmas.

Pēdējā stacijā Zakopanē, pateicoties pilsētas investīcijām gandrīz 80 miljonu Polijas zlotu vērtībā (aptuveni 18 515 419 eiro), pasažieri izkāps pie renovētās vēsturiskās dzelzceļa stacijas ēkas. Stacija, kas tika atklāta septembrī, tagad ir daļa no Zakopanes transporta centra ar blakus esošu autoostu un daudzstāvu autostāvvietu.

Pašvaldība iegādājas jaunus vilcienus

"wnp.pl" arī raksta, ka Polijas Piekarpatu vojevodistes pašvaldība iegādājusies jaunus "Newag" vilcienus. 2023. gada 15. decembrī notika jauno hibrīdvilcienu izmēģinājuma braucieni. Jaunie vilcieni dzelzceļa trasēs nonāks šā gada februārī. Iegādāto vilcienu vērtība pārsniedz 118 miljonus Polijas zlotu (aptuveni 27 005 273,35 eiro). Vilcienu izmēģinājumi notika maršrutā Rzeszów-Mielec.

"Newag" ir Polijas uzņēmums, kas specializējas dzelzceļa transportlīdzekļu ražošanā un apkopē. Tas nodarbojas arī ar dzelzceļa iekārtu modernizāciju un remontu, kā arī iekārtu ražošanu un apkopi.

Pasaulē

Aizvadītajās brīvdienās ar dažu stundu atstarpi Baltijas jūrā tika bojāti divi sakaru kabeļi. Viens, kas savienoja Zviedriju ar Lietuvu, otrs savienoja Somiju ar Vāciju. Gandrīz vai sinhronais šo kabeļu bojājums liek domāt par iespējamo diversiju. Tieši tā to pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Briselē traktēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Svarīgākais