Vāciju pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis. Vācijas zemkopji iebilst pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu, tajā skaitā kompensācijām degvielai. Valdība dažus plānotos samazinājumus ir atcēlusi, tomēr lauksaimnieku sašutumu tas nav mazinājis. Lauksaimnieku apvienība ar dažādām akcijām, radot būtiskus apgrūtinājumus uz ātrgaitas autoceļiem un svarīgiem satiksmes mezgliem, vēlas panākt, lai kanclera Olafa Šolca valdība pilnībā atsakās no plānotajiem samazinājumiem, ziņo Vācijas mediji.
Protesti notiek, neskatoties uz to, ka koalīcijas valdība izlēmusi atteikties no sākotnējās ieceres atcelt degvielas subsīdijas zemkopjiem. Tagad valdība piedāvā tās samazināt pakāpeniski pāris nākamo gadu laikā.
Vācijas lauksaimnieku protesti izraisījuši satiksmes traucējumus valsts un pat visas Eiropas mērogā. Tiesa gan, zemnieku protesti Eiropas Savienības (ES) vēsturē nav nekas jauns.
Vācijas medijs "Deutsche Welle" (DW) raksta, ka protestētāju konvoji, kas sastāv no tūkstošiem traktoru un kravas automašīnu, pēdējo dienu laikā ir izraisījuši valstī haosu un "nogriezuši" no satiksmes vairākas pilsētas. Piemēram, Hamburgu aplenca 250-300 traktoru, Brēmeni un Koblencu - aptuveni 1000 tehnikas vienību.
Aģentūra LETA ziņoja, ka ar lauksaimniecības tehniku tika nobloķēti vairāku pilsētu centri, tajā skaitā Berlīnes, Hamburgas, Ķelnes un Brēmenes. Dalībai demonstrācijās kopumā reģistrēti līdz 2000 traktoru. Ārpus pilsētām protestētāji nobloķēja uzbrauktuves uz automaģistrālēm. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas varas iestādes ziņo, ka satiksme traucēta uz visām uzbrauktuvēm uz automaģistrālēm.
Tīringenes lauksaimnieki Erfurtē plānoja protesta akciju ar 900 traktoru izmantošanu. Vācijas ziemeļos Hamburgas pašvaldība jau iepriekš brīdināja par satiksmes traucējumiem, jo zemnieki no Šlēsvigas-Holšteinas plānoja pilsētā iebraukt no dažādiem virzieniem. Lejassaksijā lauksaimnieki plānoja pa autoceļiem doties uz mītiņu Brēmenē.
Berlīnē lauksaimnieki sāka pulcēties pie Brandenburgas vārtiem. Berlīnes centrs tika nobloķēts uz visu dienu. Šī akcija bija reģistrēta kā legāla demonstrācija. Protesti traucēja satiksmi arī uz Vācijas robežām ar Franciju, Poliju un Čehiju, ziņo Vācijas mediji un policija.
Protesti jau pirmajā dienā ietekmēja "Volkswagen" rūpnīcas darbu Emdenā. Ceļu blokādes neļāva darbiniekiem nokļūt savās darba vietās. Ražošana apstājās. Īpaši smagi skartas iekšdedzes dzinēju ražošanas līnijas.
Sava tiesa no demonstrantu niknuma tika arī politiķiem. Ekonomikas ministru Robertu Hābeku bloķēja aptuveni 30 saniknoti protestētāji, liedzot viņam un citiem pasažieriem nokāpt krastā, kad viņš ģimenes brīvdienu laikā mēģināja izkāpt no prāmja. Valdības amatpersonas plaši nosodīja šo incidentu.
Līdzīgas demonstrācijas, kas dažos gadījumos iezīmējušās ar vardarbību un stingru iejaukšanos politiķu privātajā sfērā, dažkārt pēdējos gados ir notikušas Nīderlandē, raksta "Deutsche Welle".
Ņemot vērā plānotos pasākumus, lai cīnītos ar hronisku slāpekļa piesārņojumu, protestu kustība 2019. gadā pat radīja jaunu politisko partiju - agrāri populistisku Zemnieku pilsoņu kustību (BBB).
Arī Beļģijā, Spānijā un Francijā lauksaimnieki ir izgājuši ielās, lai paustu savu neapmierinātību ar plānoto vides reformu sekām un augstajām izmaksām. Polija un citas Austrumeiropas valstis ir piedzīvojušas līdzīgu viļņošanos, lai gan tas galvenokārt bija saistīts ar lēto Ukrainas graudu importu ES.
Jans Duvs van der Ploegs, agrārais sociologs un bijušais Nīderlandes Vāgeningenas universitātes profesors, daudzos no šiem gadījumiem saskata svarīgas kopīgās iezīmes: tā ir sava “status quo” aizstāvēšana.
Vācijas protesti ir saistīti ar dīzeļdegvielas subsīdijām. Spānijas lauksaimnieki protestēja pret ūdens taupīšanas pasākumiem. Francijas demonstranti nobažījušies par apūdeņošanas un degvielas izdevumiem, kā arī ES tirdzniecības politiku, norāda DW.
Lai gan mēslojuma un degvielas cenas Eiropā ir strauji pieaugušas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lauksaimnieki ir paziņojuši, ka izjūt no varas spiedienu visā Eiropā, pat neskatoties uz daudz augstākām pārtikas cenām lielveikalu plauktos.
Pēc Vācijas Lauku jaunatnes federācijas (BDL) pārstāves Annes Katrīnas Meisteres teiktā, ieņēmumi no lauksaimniecības ražas netiek līdzi audzēšanas un ražas savākšanas izmaksām. "Ja salīdzina tikai mašīnu, pesticīdu un mēslojuma cenu pieaugumu, raža nekad nav palielinājusies tādā pašā mērā," sarunā ar DW sacīja Meistere.
"Pēdējo dažu gadu un pašreizējo izaicinājumu vienkārši ir par daudz vienlaikus," viņa teica. Kamēr Vācija ir vērsta uz dīzeļdegvielu un transportlīdzekļiem, "tas ir tikai pēdējais piliens, kas salauza kamieļa muguru".
Lauksaimniecības nozare neiebilst pret vides reformu, taču tai ir nepieciešams lielāks atbalsts, uzsvēra Meistere. "Lauksaimnieki ir pirmie, kurus skar tas, ja flora un fauna ir sliktā stāvoklī," viņa teica. Taču vides izmaksām ir cena, ko arī patērētājiem vajadzētu būt gataviem maksāt, viņa piebilda.
Vācijas valdība ir nobažījusies, ka protestus atbalsta arī galēji labējie. Publiski par to norādīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere. Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks izraisīja trauksmi ar savu runu par "apvērsuma fantāzijām", kas tiešsaistē cirkulē saistībā ar protestiem, kā arī nacionālistu simbolu atklātu demonstrēšanu, norādot uz risku, ka šos mītiņus var pārņemt galēji labējie.
Uz daudziem traktoriem redzami baneri ar galēji labējās nacionālistiskās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) logotipu. Partija pašlaik aptaujās ir otrajā vietā ar 23% no aptaujātajiem.
Vācijas lauksaimnieku asociācijas prezidents Joahims Rukvīds protestus mēģināja norobežot no ekstrēmistiem. "Mēs nevēlamies labējos un citus radikālos grupējumus ar vēlmi gāzt valdību mūsu demonstrācijās," viņš sacīja. "Mēs esam demokrāti," viņš sacīja Vācijas laikrakstam "Bild".
Rukvīds arī norobežojās no pret ekonomikas ministru vērstā incidenta uz prāmja, vainojot tajā atsevišķus elementus, un pauda pārliecību, ka lauksaimnieku protestus nepārņems galēji labējie.
DW raksta, ka Brisele nervozi raugās uz lauksaimnieku nemieriem. ES amatpersonas galvenokārt ir nobažījušās par vērienīgo klimata mērķu sasniegšanu, kas iekļauti tiesību aktos. ES ir noteikusi sev vispārēju mērķi līdz 2050. gadam sasniegt "neto nulles" emisijas. Lauksaimniecībā plānotās izmaiņas ietver ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50% līdz 2030. gadam. Tā kā ES vēlēšanas paredzētas jūnijā, daži uztraucas, cik droši šie labi izstrādātie plāni būtu, ja Eiropas Parlaments kļūtu labējs.
Saskaņā ar klimata kampaņu grupas "Greenpeace" ES nodaļas aktīvista Marko Kontjero teikto, šis risks bija pilnībā redzams un tā ir "politiskā vētra" par Dabas atjaunošanas likumu. Pagājušajā gadā Eiropas Parlamentā šis akts tika pieņemts tikai ar nedaudzu balsu pārsvaru bez īpašas pretestības.
"Konservatīvās partijas, kā arī vēl vairāk labējo partiju ir nolēmušas izmantot vai ļaunprātīgi izmantot zemnieku kopienas kā vēlēšanu instrumentu, lai iegūtu labākus rezultātus," DW sacīja Kontjero.
Laikā no 2005. līdz 2020. gadam visā ES tika slēgti aptuveni 5,3 miljoni saimniecību - pārsvarā mazas saimniecības, norādīja Kontjero, atsaucoties uz ES statistikas aģentūras "Eurostat" aplēsēm. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms saglabājās stabils.
"Tā ir viena trešdaļa no visiem lauksaimniekiem Eiropā, kuri vienkārši pazuda finansiālu problēmu dēļ," sacīja Kontjero. "Izlikties, ka aizstāvēt pašreizējo sistēmu nozīmē aizstāvēt lauksaimniekus, ir rupji meli," viņš teicis DW.
"Mēs izmantojam savas pamattiesības informēt sabiedrību un politiķus par to, ka Vācijai ir nepieciešama konkurētspējīga lauksaimniecības nozare," žurnālam "Stern" sacīja Vācijas Zemnieku savienības (DBV) prezidents Joahims Rukvīds. "Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt kvalitatīvu pašu audzētu pārtiku," viņš piebilda.
Lauksaimniekus atbalsta opozīcijā esošie konservatīvie, kā arī ietekmīgi politiķi kanclera Olafa Šolca pārstāvētajā Sociāldemokrātu partijā. Taču lauksaimnieku protestos izskanējuši arī galēji labēji saukļi, raisot bažas, ka galēji labējie varētu izmantot šo protesta kustību savās interesēs.
Vācijas Lauksaimnieku asociācijas vadītājs Rukvīds trešdien paziņoja, ka valdības kompromisa piedāvājums nav pietiekami labs, un draudēja turpināt protestus.
Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), Hābeks, kurš pārstāv zaļos, un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) pārstāvis finanšu ministrs Kristiāns Lindners vienojušies atteikties arī no plānotās spēkratu nodokļa atvieglojumu atcelšanas zemkopjiem.
Subsīdiju apcirpšana bija to pasākumu vidū, par kuriem koalīcija vienojās nolūkā aizlāpīt to iztrūkumu budžetā, ko pagājušā gada nogalē radīja Konstitucionālās tiesas spriedums. Taču sākotnējais plāns izsauca plašus zemkopju protestus un tika pretrunīgi uztverts arī pašā valdošajā koalīcijā, ko veido SPD, zaļie un FDP.
Saskaņā ar pašreizējo valdības ieceri 2024. gadā paredzēts degvielas subsīdijas zemkopjiem samazināt par 40%, 2025. gadā vēl par 30%, bet no 2026. gada atcelt tās vispār. Par šo izdevumu samazināšanu Šolcs, Hābeks un Lindners vienojās decembra vidū pēc ilgām un smagām sarunām.
Vācijas Konstitucionālā tiesa 15. novembrī atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai atvēlēto 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla. Šis spriedums radījis valsts budžetā aptuveni 30 miljardus eiro lielu iztrūkumu.
Zemnieku protestiem ir sena vēsture
20. gadsimta laikā notika vairāki zemnieku protesta viļņi, tostarp bēdīgi slavenie pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, kad Briselē ieradās lauksaimnieki no vairākām valstīm. 1971. gadā protesti bija tik draudīgi, ka policija pat nošāva vienu demonstrantu. Saskaņā ar van der Ploega teikto, agrāk lauksaimnieku protestus parasti vadīja mazie spēlētāji. Mūsdienās, vismaz viņa mītnes zemē Nīderlandē, satraucas tieši lielražotāji. "Ļoti lieli lauksaimnieki ir tie, kas nosaka programmu," viņš teica. Viņaprāt, "viņi cīnās par perspektīvu, kas pārstāv agrobiznesa intereses".
