Neraugoties uz tehnisko progresu, kas nosaka aizvien lielākas prasības pēc mobilitātes un aizvien ātrākiem pārvietošanās līdzekļiem, aptverot aizvien vairāk pasažieru, pasaules metropolēs turpina darboties sabiedriskā transporta veidi ar gadsimtiem senu vēsturi.
Viens no tiem ir Sanfrancisko kustīgo trošu tramvajs, kurš šogad pārkāpj pusotra gadsimta jubilejas slieksni. Cita starpā šis visnotaļ interesantais pārvietošanās līdzeklis varētu atrast izmantojumu arī tādās valstīs kā Latvija. Tam prasītos vien tikai tramvaja neliela modernizācija. Sanfrancisko vide ir pauguraina, un tāda tā ir arī Latvijā - piemēram, deviņu pakalnu pilsētā Talsos vai Siguldā.
Cik plašs varētu būt šāda braucamrīka izmantojums Latvijā, ir grūti spriest, tikmēr jau pieminētajā ASV pilsētā pie Zelta vārtu tilta tas turpina veiksmīgi funkcionēt. Interesanti, ka šis transporta veids saglabā savu esamību, neraugoties uz pilsētas atrašanos seismiski aktīvajā zonā. Piemēram, 1906. gadā Sanfrancisko piemeklēja spēcīga zemestrīce, kas nopostījusi trīs ceturtdaļas pilsētas. Trošu vagoniņu vēsturisko nozīmi uzsver fakts, ka tie bija pirmā sabiedriskā transporta sistēma, kas 1964. gadā tika iekļauta Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā. Tomēr vēsture turpina ļoti labi sadzīvot ar mūsdienām. Šis transporta veids ir pasaulē pēdējā manuāli vadāmā trošu vagonu sistēma, proti, tas ir tramvajs, kura vagonus velk pa ielās iestrādātiem kabeļiem. Kā savā aprakstā norāda interneta vietne “San Francisko Travel”, katru gadu pilsētas tramvaja sistēmu izmantojot aptuveni 9,7 miljoni cilvēku. No dažādiem ceļojumu aprakstiem var secināt, ka transporta līdzeklis kalpo pilsētas apskatei tūristiem. Šeit jāatceras, ka Sanfrancisko vide ir ļoti kalnaina un pilsētā ir ap 50 pauguru, līdz ar to, ja pilsētas apskate notiktu, ejot kājām, tas prasītu daudz vairāk piepūles.
Sanfrancisko tramvaju vagonu darbības pamatā ir zem ielu seguma iebūvētas troses, kuras atrodas pastāvīgā kustībā ar ātrumu apmēram 15 km stundā. Katra kabeļa diametrs ir 1,25 collas (3,2 cm). Tādējādi, lai darbotos, šajā transporta līdzeklī nav nepieciešams motors, bet gan speciāla skava, ar kuru tas tiek savienots ar kustīgo kabeli brīdī, kad tramvajs uzsāk kustību, un šo skavu no kabeļa atvieno brīdī, kad tramvaja kustība tiek apturēta. Taču bez motorikas neiztikt arī šeit, jo jādarbina kustīgais kabelis, un tam tiek izmantots 510 zirgspēku motors, liecina “wikipedia.org” atrodamā informācija. Kabelis ir pārklāts ar sintētisku smērvielu, lai samazinātu nodilumu un berzi. Interneta dzīlēs atrodamā informācija liecina, ka vēsturiski kabeļa eļļošanai izmantoja priežu darvu. Lai sāktu un apturētu vagona kustību, satvēriena operators aizver un atver rokturi ap trosi, līdzīgi kā parastas automašīnas sajūgs. Gadu gaitā trošu vagoniņi ir aprīkoti ar vairākiem elektriskiem komponentiem, tostarp priekšējiem lukturiem, salona apgaismojumu, GPS izsekošanas sistēmu un kamerām. Tomēr, atšķirībā no vairuma mūsdienu vilcienu, trošu vagoniem nav metodes, kā ģenerēt enerģiju, un tā vietā ir jāizmanto lieli akumulatori, kas tiek uzlādēti vagonu depo. 2018. gadā priekšējos lukturos un salona apgaismojumā izmantotās kvēlspuldzes tika nomainītas pret LED spuldzēm, kas uzlaboja redzamību operatoriem un patērēja mazāk strāvas.
Tramvaji, kurus citkārt mēdz dēvēt arī par trošu vagoniņiem, kursē katru dienu no plkst. 7 līdz 22.30 un no maršruta sākotnējās stacijas atiet ik pēc 10 minūtēm. Viens brauciens maksā 8 USD neatkarīgi no jūsu vecuma vai diennakts laika. Jāpiebilst, ka šī ir biļete “par braucienu”, nevis dod iespējas pārvietoties noteiktu laiku ar tramvaja sistēmu kopumā. Taču ir iespēja tikt pie specializētām braukšanas kartēm vienai, trijām un septiņām dienām, un, kā jau prasti, jo garāks ir braukšanas kartes termiņš, jo vairāk naudas iespējams ietaupīt. Vienas dienas karte maksā 13 ASV dolārus, trijām dienām tās cena sasniedz 31 dolāru, bet septiņām dienām - 41 dolāru.
