Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas šonedēļ sākušies būvdarbi pie ēkas, kurā 1889. gadā piedzima nākamais nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers. Pēc renovēšanas, kas izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, māju nodos policijas vajadzībām, taču šim plānam ir ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka ēkai vajadzēja atrast citu pielietojumu, protams, nepieļaujot, ka tā kļūst par neonacistu iecienītu apmeklējuma vietu.
“Euronews” atgādina, ka šķēpi par šīs kopš 2011. gada pamestās trīsstāvu dzelteno ķieģeļu mājas likteni lauzti jau gadu desmitiem ilgi. Vieni uzskatījuši, ka vispareizāk būtu to nojaukt, lai Austrijas pilsētiņa, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Vāciju, vairs nevienam neasociētos ar nacistu vadoni un režīmu, kas ierāva planētu asiņainajā un postošajā Otrajā pasaules karā. Citi ir pārliecināti, ka ēkā vispareizāk būtu ierīkot izglītojošu centru, kura apmeklētāji varētu iegūt vairāk informācijas gan par nacistu zvērībām, gan tiem cilvēkiem, kuri, dzīvojot šī režīma kontrolētajās teritorijās, centās pretoties un cita starpā glāba nacistu vajātos ebrejus.
Taču 2019. gadā Austrijas varasiestādes pieņēma citu lēmumu. Pēc renovācijas mājā tiks ierīkots apgabala policijas štābs, vietējais policijas iecirknis un policistu apmācības centrs, kura specializācija būs cilvēktiesību ievērošanas jautājumi, raksta “AP”. Pagaidām norobežota ēkas teritorija un celtnieki sākuši objekta uzmērīšanu. Paredzēts, ka ēkas remonts turpināsies līdz 2025. gada nogalei, bet policisti darbu mājā uzsāks 2026. gada sākumā. “AFP” piebilst, ka “Covid-19” pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ekonomisko krīžu dēļ remonta izmaksas gandrīz trīskāršojušās, taču Austrijas Iekšlietu ministrijai izdevies atrast līdzekļus, lai nodrošinātu renovāciju.
Iekšlietu ministrijas saistība ar šo ēku bijusi sena. “Deutsche Welle” atgādina, ka pēc 1938. gadā notikušās Austrijas pievienošanas Vācijai, kas tiek dēvēta par anšlusu, māju tās īpašniekiem atņēma Vācijas nacionālsociālistiskā strādnieku partija (“NSDAP”), kas tajā ierīkoja nelielu mākslas galeriju un tā dēvēto kultūras centru, kura ekspozīcijas slavināja fīreru. Nacistu mērķi bija vēl ambiciozāki, taču Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā tiem pārvilka svītru. Māja tika atdota iepriekšējiem īpašniekiem, taču ar būtisku nosacījumu - šīs telpas īrē valsts, kas rūpējas, lai tajās netiktu ierīkoti kāds memoriāls, kas Hitleru parādītu pozitīvā gaismā. 1972. gadā par ēkas oficiālo īrnieci kļuva tieši Iekšlietu ministrija.
Mājā atradās dažādas sociālās iestādes, beidzamā bija darbnīca, kur strādāja cilvēki ar invaliditāti. Taču ar laiku ēka kļuva aizvien nolaistāka, bet tās pēdējā īpašniece atteicās ieguldīt naudu remontā sūdzoties, ka pēc tā viņai vienalga nāksies slēgt izīrēšanas līgumu ar Iekšlietu ministriju, nevis kādiem naudīgākiem klientiem. Pēc ilgākas tiesāšanās 2017. gadā Austrijas Augstākā tiesa nosprieda, ka valstij ir tiesības atsavināt namu, piešķirot īpašniecei vairāku miljonu eiro lielu kompensāciju.
Tad arī sākās nākamais posms. Tika izveidota pat īpaša valdības ierēdņu un vēsturnieku komisiju, kuras sēdēs sprieda, kāda funkcija ēkai būtu piemērotākā, beidzot paliekot pie tās nodošanas policijas rīcībā. Taču jau uzreiz tika nolemts, ka arī pēc rekonstrukcijas pie mājas saglabāsies pagājušā gadsimta otrajā pusē uzstādītais piemiņas akmens, uz kura iegravēts uzraksts: “Par brīvību un demokrātiju. Fašisms vairs neatgriezīsies. Par to mums atgādina miljoniem mirušo.”
