Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis atbalstu grozījumiem konstitūcijā, kuru mērķis būtu paplašināt to jautājumu loku, kas tiek izlemts referendumos, kā arī mazināt šķēršļus referendumu sasaukšanai pēc vēlētāju iniciatīvas. Tomēr viņa paziņojumā pietrūcis konkrētības, tādēļ pagaidām grūti spriest, kādi šie grozījumi varētu būt.
Trešdien Makrons uzstājās Francijas Konstitucionālajā padomē, atzīmējot 65. gadskārtu, kopš spēkā stājās pēc toreizējā valsts līdera Šarla de Golla iniciatīvas pieņemtā konstitūcija, raksta “Reuters”. “Tā ir pārdzīvojusi daudzas desmitgades, daudzas krīzes,” sacījis prezidents, uzsverot stabilitāti, kas kopš 1958. gada valda Francijā. Viņš atgādinājis, ka pēc Franču revolūcijas, kas notika XVIII gadsimta nogalē, Francija piedzīvojusi dažādus valdošos režīmus (monarhiju, divas impērijas, četras republikas) neviens no kuriem ar tādu stabilitāti nav varējis lepoties. Prezidents uzsvēris, ka jauna konstitūcija (kā to rosina galēji kreisie ar Žanu Liku Melenšonu priekšgalā) Francijai nav nepieciešama, taču “esošās saglabāšana nenozīmē tās iesaldēšanu uz visiem laikiem.”
Tādēļ Makrons esot gatavs atbalstīt tādus grozījumus pamatlikumā, kas paplašinātu tiešo demokrātiju jeb valstij svarīgu jautājumu izlemšanu referendumos. “AFP” norāda, ka nacionālā mēroga referendumos izlemjamo jautājumu loks pašlaik ir diezgan ierobežots. Droši vien tādēļ kopš 1958. gada Francijas prezidenti un premjeri tik reti (vien deviņas reizes) izmantojuši tiesības sarīkot referendumus. Beidzamo reizi tāds notika 2005. gadā un beidzās ar to, ka vairākums vēlētāju noraidīja prezidenta Žaka Širaka atbalstīto Eiropas Konstitūcijas projektu, atgādina televīzijas kanāls “France 24”. Pēc diviem gadiem vairums šī dokumenta tēžu tika iekļautas Lisabonas līgumā, un valdība rīkojās tālredzīgāk, referendumu neizsludinot, bet tā vietā apstiprinot līgumu parlamentā.
Likums atļauj referendumu rīkošanu iniciēt arī tā sauktajiem vienkāršajiem cilvēkiem. Taču, lai tautas nobalsošana notiktu, šī iniciatīva ar saviem parakstiem jāatbalsta vismaz desmitajai daļai reģistrēto vēlētāju (pašlaik tas būtu vairāk nekā 4,5 miljoni Francijas pilsoņu) un vismaz 185 parlamenta deputātiem. Makrons atzinis, ka latiņa esot krietni par augstu, un ne jau velti kopš 2008. gada, kad stājās spēkā attiecīgais likuma traktējums, neviens referendums Francijā nav noticis. Prezidents uzsvēris, ka vēlētos ierobežojumu mīkstināšanu, taču jau atkal - ne ar kādiem konkrētiem priekšlikumiem klajā nav nācis. Vienīgais, ko Makrons uzsvēris - spēkā jāpaliek pašreizējai likuma normai, kas nosaka, ka referendumus nav iespējams rīkot par likumiem un izpildvaras rīkojumiem, kas pieņemti beidzamā gada laikā. “Reuters” atgādina, ka tieši šī iemesla dēļ kreisajiem un labējiem radikāļiem pašlaik nav iespējams sākt vākt parakstus par tautas balsojumu, lai atceltu ļoti nepopulāro pensiju likumu.
“France 24” Makrona nevēlēšanos runāt par konkrētiem nākamajiem soļiem, skaidro ar to, ka jau kopš augusta nogales notiek prezidenta un viņa domubiedru konsultācijas ar citu parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvjiem. Lai apstiprinātu grozījumus konstitūcijā, nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts abu parlamenta palātu kopīgā sēdē, un Makrons nevēlas precizēt likumdošanas iniciatīvu, pirms tai panāktas nepieciešamās vienošanās.