Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.
Par šīs prakses piekopšanu plašākai sabiedrībai kļuva zināms pagājušā gada rudenī pēc Dānijas raidorganizācijas “DR” žurnālistu veiktā pētījuma. Arhīvos viņiem izdevās uziet dokumentus, kas liecināja, ka tikai laika posma no 1966. līdz 1970. gadam šādai medicīniskajai manipulācijai bija pakļautas vismaz 4500 inuītu sievietes un pusaudzes.
Aizbildinoties ar medicīniskās pārbaudes veikšanu skolās, spirāles liktas meitenēm sākot no 13 gadu vecuma. Patiesais upuru skaits varētu būt krietni lielāks, jo citi dokumenti liecina, ka dzimstības samazināšanas kampaņa aizsākta sešdesmito gadu pirmajā pusē un turpinājusies gandrīz visus septiņdesmitos gadus, vēsta “BBC”. Pēc šokējošās informācijas atklāšanas izveidota Dānijas un Grenlandes valdību kopēja izmeklēšanas grupa, taču tās darba rezultāti būšot zināmi vien 2025. gada maijā.
Cietušās, daudzas no kurām pārkāpušas 70 gadu slieksni, tik ilgi nevēlas gaidīt, raksta “AFP”. Šīs nedēļas sākumā advokāts Madss Prammings, kurš pārstāv 67 sievietes, vērsies pie Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas ar prasību piešķirt kompensācijas. Izvirzītās prasības nosaukt par pārmērīgām ir grūti. Katra no cietušajām vēlas no valsts saņemt 300 000 dāņu kronu jeb 40 220 eiro. Taču visas pazīmes liecina, ka valdība vilcināsies ar konkrētas atbildes sniegšanu, mudinot gaidīt izmeklēšanas rezultātu.
“Man nav saprotams, kas vēl būtu jāgaida. Jau tāpat ir skaidri zināms, ka tolaik tika pārkāpti gan likumi, gan cilvēktiesības,” sarunā ar “Reuters” norādījusi viena no prasības iesniedzējām Naja Liberta. Viņa stāstījusi, ka pēc spirāļu ievietošanas, sekas varēja būt dažādas. Ir sievietes, kuras pēc tam kļuva par mātēm, taču ir arī tādas, kuras uz visu mūžu palika neauglīgas vai cieta no citām komplikācijām. Daudzas meitenes, kurām tika ievietotas spirāles, par to uzzināja vien krietni pēc pilngadības sasniegšanas, kad viņām par to pastāstīja kādi godprātīgi ginekologi, kuri gan stingri rekomendēja nevienam citam šo informāciju neatklāt, stāstījusi Liberta.
Viņa piebildusi, ka septiņdesmito gadu sākumā jau aptuveni 35% inuītu sieviešu bijušas ievietotas spirāles - to apstiprinot gan arhīvu ziņas, gan aktīvistu grupas aptaujāto liecinieku stāstītais. Liberta skaidrojusi, ka dzimstības kontroles kampaņa bijusi saistīta ar Dānijas mērķi stingri kontrolēt Grenlandes iedzīvotāju skaitu, tādējādi ietaupot sociālajam atbalstam nepieciešamos līdzekļus.
“AFP” atgādina, ka pasaulē lielākā sala Grenlande atrodas aptuveni 2500 kilometrus no Dānijas. Līdz pat 1953. gadam tā bija Dānijas kolonija, bet pakāpeniski sāka baudīt aizvien lielākas un lielākas autonomijas tiesības. Pašlaik Grenlandei ir ne tikai savs karogs un valdība, bet arī oficiāli atzīts inuītu valodas kā salas galvenās valodas statuss. Kopš 2009. gada Grenlandes valdība ir atbildīga gandrīz par visām dzīves sfērām - Dānija kontrolē vien valūtas, tieslietu, drošības un ārlietu politiku. Tajā pašā laikā finansiāli Grenlande joprojām ir atkarīga no Dānijas dotācijām, kas veido vairāk nekā pusi salas budžeta.
